Lietuvā novembra beigās izplatījās informācija, ka Latvijā personas, izplatot ziņas par lata iespējamo devalvāciju vai banku problēmām, tikšot sodītas. Šādi „brīvdomātāji” varot nonākt pat „drošībnieku” rokās.
Avīze „Vakaro žinios” 24. novembrī intervijā Lietuvas bankas vadītājam Reinoldijam Šarkinam jautāja: „Vai tad savus uzskatus vairs nedrīkst izteikt?” Bankas vadītājs skaidroja, ka tā jau neesot patiesības teikšana, bet baumu izplatīšana. Uz jautājumu, vai arī Lietuvā tā varētu notikt, ka persona par savu uzskatu izteikšanu varētu tikt sodīta, R. Šarkins atbildēja: „Bez šaubām, šaut vajag. Uzreiz.” Pēc tam gan smiedamies precizēja, ka tas jau tikai joks, jo esot taču likumi, kodeksi. Nomierināja – šaušanas nebūs!
„Vakara žinios” šo tematu turpina 2. decembra numurā ievietotā intervija ar Ventspils ekonomistu Dmitriju Smirnovu, kurš stāsta, ka izolatorā pavadījis 48 stundas un ka viņa „lieta” neesot vēl pabeigta.
Ja pie kaimiņiem tādas lietas notiek, tad lietuvieši domā, ka tas varētu būt „signāls” viņiem.
"Esam pieradināti, ka kandidāti ir dāsni solītāji, bet pēc vēlēšanām solījumus aizmirst. Tātad – melo."
Banku analītiķi sabiedrībai noklusē
Sodīt gan vajadzētu ne par prognozēm un patiesības teikšanu, bet gan par patiesības un prognožu noklusēšanu. Cilvēkiem jāzina, kas viņus gaida.
Tagad dažs labs banku finanšu analītiķis atzīstas, ka jau savlaikus brīdinājis lielo būvuzņēmumu un nekustamo īpašumu aģentūru īpašniekus par prognozējamo nekustamā īpašumu cenu krišanos. Un tai pašā laikā arī kautrīgi atzīst, ka sabiedrībai nav par to teicis ne pušplēsta vārda, jo tas varētu mazināt banku peļņu.
Bankas zīmēja optimistisku nākotnes ainu un vilināja cilvēkus ņemt kredītus. Cilvēki šiem mudinājumiem noticēja un aizdevumus ņēma. Lietuvas bankas vadītājs uz to saka: „Ar varu bankas nevienam kredītus negrūda.” Taisnība. Varas darbu nebija, bet vai banku vadītājiem nevajadzētu atbildēt par saviem vārdiem? Secinājums – jāpaļaujas uz savu prātu un saprašanu (bet mēs taču neesam banku speciālisti!!!), jo banku pārstāvji runā tikai to, kas tām izdevīgi.
Vainīgi visi, tikai ne paši
Lietuvas banka savā 2006. gada jūlijā publicētajā apskatā jau secināja, ka cenu „burbulis” eksistē, ka nekustamo īpašumu cenu augšanu visvairāk ietekmējuši īpaši pievilcīgi aizņēmumu saņemšanas noteikumi, bet nekādi pasākumi, lai savaldītu situāciju, netika veikti. Toties tagad pilnā sparā tiek meklēti vainīgie: pasaules finanšu krīze, aizejošā valdība, nekustamo īpašumu aģentūru alkatība u. tml.
Vienkāršam pilsonim jau no mazām dienām tiek mācīts, ka melot ir slikti, ka jāsaka taisnība. Kā ar taisnības teikšanu „no augšas”? Esam jau pamazām pieradināti, ka mūsu kandidāti parlamentāriešu amatam, partiju līderi pirms vēlēšanām ir visai dāsni solītāji, bet, ieguvuši vēlamos amatus, itin bieži savus vēlētājiem dotos solījumus aizmirst. Tātad – melo.
Valdības vīri arī bieži nesaka „tīru patiesību” (tas esot mūsu labā).
Un bankas? Vai tiešām tikai vienkāršais pilsonis „pūta” to nekustamā īpašuma „burbuli”, kas tagad ar lielu blīkšķi plīsa?"Patiesības noklusēšana par svarīgiem notikumiem bija raksturīga padomju laikiem."
Vai tiešām nebija neviena, kas paredzēja sekas? Reitingu aģentūras, banku analītiķi, finanšu speciālisti, padomnieki, padomdevēji utt.
Patiesības noklusēšana par svarīgiem notikumiem bija raksturīga padomju laikiem. Ja tāpat notiek arī tagad, tad nez cik tālu neesam aizgājuši. Un, ja Latvijā jau spundē cietumā, tad lietuvieši, uzzinot tādu piemēru, arī sāk ausīties: jārunā piesardzīgi! Tss!
