Šis ir viens no pētījuma „Meža nozares ekonomiskās situācijas monitorings” secinājumiem. Pētījumu veicis Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts (MeKA), un tā gaitā aptaujāti 907 meža īpašnieki.
Mežus cirtīs trešdaļa
Pēc meža īpašnieku aptaujām secināts, ka 2009. gadā mežu ir cirtuši 25% no visiem meža īpašniekiem, 61% to darījis senāk – pirms 2009. gada, bet 12% respondentu apgalvo, ka nekad iepriekš ciršanu nav veikuši.
Lielākā daļa aptaujas dalībnieku norādījuši: mežs cirsts tādēļ, ka bijusi nepieciešama malka vai kokmateriāli pašu vajadzībām. Nedaudz mazāk meža īpašnieku liecina, ka ciršana bija paredzēta meža inventarizācijas materiālos. Piektdaļai respondentu bija nepieciešama nauda, lai segtu mājsaimniecības izdevumus, nedaudz retāk respondenti norādīja, ka ciršanā iegūtā nauda ieguldīta ar mežsaimniecību nesaistītos biznesa veidos, kredītsaistību vai parādsaistību kārtošanai.
Kā liecina aptauja, cirst mežu nākamajā gadā plāno 30% no visiem meža īpašniekiem, 49% respondentu to darīt nedomā, bet 21% vēl nav pieņēmis lēmumu. Vairāk nekā 35% no tiem, kuri 2010. gadā plāno ciršanu, apgalvo, ka ciršanas vai cirsmas pārdošanas apjoms būs līdz 100 m3, 10% vērtē, ka tas būs robežās no 101 līdz 250 m3, 19% ciršanas apjomu plāno 251–500 m3 lielu, bet 12% - apjomīgāku par 500 kubikmetriem.
No meža īpašniekiem, kas ciršanu neplāno, 34% savu lēmumu pamato ar zemām cenām koksnes tirgū, 24% nav pieaugušu audžu, 15% ienākumi no meža nākamajā gadā nebūs nepieciešami. Respondenti, kuri bija norādījuši, ka neplāno nākamgad veikt ciršanu zemo koksnes cenu dēļ. Uz jautājumu, par cik latiem vajadzētu palielināties augoša meža cenai, lai sāktu meža ciršanu, visbiežāk norādīts, ka cenai vajadzētu būt vairāk nekā 10 lati par kubikmetru. Nedaudz retāk respondenti norādīja, ka cenai būtu jābūt robežās no 6 līdz 10 latiem par kubikmetru.
Piesakās ES projektiem
Aptaujas dati liecina, ka 29% no visiem īpašniekiem sava meža īpašuma apsaimniekošanā izmanto Eiropas Savienības (ES) finansējumu. Lielākā daļa (75%) šo atbalstu izlieto jaunaudžu kopšanai. Ievērojami retāk aptaujas dalībnieki minēja, ka finansējums tiek izmantots tādiem mērķiem kā lauksaimniecības zemju apmežošana, mazvērtīgo mežaudžu nomaiņa un meliorācijas sistēmu renovācija.
Meža īpašnieki, kas bija norādījuši, ka ES finansējuma sniegtās iespējas neizmanto, lielākoties to pamato ar sarežģīto projektu sagatavošanu. Retāk minēts pieredzes trūkums projekta sagatavošanā un naudas trūkums sākotnējiem ieguldījumiem. Gandrīz desmitā daļa atzina, ka nav dzirdējuši par iespēju meža apsaimniekošanā izmantot ES finansējumu.
Īpašnieki iesaka nodokļu politikas izmaiņas
Vērtējot faktorus, kas visvairāk kavē meža apsaimniekošanā, visbiežāk minētas neskaidrības ar nodokļu maksājumiem, pārlieku ierobežojoši normatīvie akti, liels laika patēriņš, lai iegūtu dažādas atļaujas. Salīdzinoši retāk meža īpašnieki par kavējošiem faktoriem atzinuši zināšanu trūkumu mežsaimniecībā un meža ekonomikā.
"Laikmetā, kad katrs savu īpašumu un katru krūmu ar dažādu programmu palīdzību var redzēt internetā, Valsts zemes dienests pieprasa īpašuma uzmērīšanu dabā, kam cena ir ļoti augsta."
Aptaujātajiem tika piedāvāti trīs varianti, kā piemērot nodokli meža īpašumam. Pirmo variantu – maksāt īpašuma nodokli no meža zemes, bet nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli – atbalstīja visvairāk meža īpašnieku, uzskatot par to godīgāko. Otrs visbiežāk atbalstītais nodokļa piemērošanas variants bija nemaksāt ne īpašuma nodokli par meža zemi, ne iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet maksāt fiksētu maksājumu 30 līdz 50 santīmu apmērā par katru nocirsto koksnes kubikmetru. Visretāk meža īpašnieki par pareizāko atzina variantu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 25% apmērā no ienākumiem, kas gūti no cirsmu vai apaļkoku pārdošanas, bet nemaksāt īpašuma nodokli par meža zemi.
Cenas nosaka skandināvi
Lai arī pētījuma prezentācijā, ko 11. decembrī rīkoja MeKA un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centrs, izskanēja dažādi komentāri par šo darbu, Meža īpašnieku biedrības (MĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks ir pārliecināts, ka meža īpašnieku izlase un iegūtie rezultāti ir ticami un nepieciešami.
„Pētījumam jābūt kā atskaites punktam mežsaimnieku attieksmes un noskaņojuma novērtēšanā. Somijā, kas ir mūsu konkurents šajā jomā, pētījumus par meža īpašnieku reakciju uz dažādiem procesiem veic regulāri,” atklāj A. Muižnieks, kura vadītā organizācija apvieno aptuveni 1200 meža īpašnieku (apmēram 80 ir biedri uz iesnieguma pamata, bet pārējie biedrībā darbojas no 44 reģionālajām meža īpašnieku apvienībām).
"29% no visiem īpašniekiem sava meža īpašuma apsaimniekošanā izmanto Eiropas Savienības (ES) finansējumu."
„Pozitīvi vērtējams, ka meža īpašniekiem ir pieejami Eiropas Savienības līdzekļi jaunaudžu kopšanai, mazvērtīgu audžu nomaiņai un lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanai, taču daudzus no viņiem aptur birokrātija: vēl pirms jebkādas darbības sākšanas jāsagatavo platības skice, kas prasa lielu līdzekļu ieguldījumu. Būtu ērtāk, ja skice būtu jāizstrādā pēc darba uzsākšanas. Tāpat no jaunā gadā meža īpašnieks nevarēs saņemt finansējumu, ja pats vēlēsies veikt darbus audzes ekonomiskās vērtības paaugstināšanai. Manuprāt, šajā gadījumā vietējās iestādēs ir nepareizi interpretētas Eiropas Savienības prasības; meža īpašniekam mežaudzes kopšanai nu būs jāpiesaista pakalpojuma sniedzējs,” stāsta A. Muižnieks.
MĪB vadītājs teic, ka meža īpašnieku atmiņā ir labais 2007. gads, kad koksnes cenas bija ļoti augstas. „Kopš tā laika cenas ir kritušās, tāpēc privātīpašnieki cērt mazāk, un jau ir izveidojusies situācija, ka valsts mežu izstrādes apjoms ir pāraudzis apjomu, kas tiek izstrādāts privāto īpašnieku mežos. Valsts ir palielinājusi plānoto ciršanas apjomu arī nākamajam gadam, tāpēc uz cenu palielinājumu cerēt nevar,” skeptisks ir A. Muižnieks, piebilstot, ka tieši valsts meži varētu nosegt koksnes deficītu. Taču situācija ir atkarīga no Skandināvijas ražošanas uzņēmumiem, kas nosaka koksnes pieprasījumu arī Latvijas tirgū.
Augstas prasības un cenas
Savukārt Artis Vaivods, kas apsaimnieko aptuveni 80 hektārus meža Rēzeknes apkārtnē, ar ironiju norāda, ka Latvijā īpašumi tiek nomērīti visprecīzāk. „Laikmetā, kad katrs savu īpašumu un katru krūmu ar dažādu programmu palīdzību var redzēt internetā, Valsts zemes dienests pieprasa īpašuma uzmērīšanu dabā, kam cena ir ļoti augsta. Bet jau pēc gada meža reālā robeža būs cita, jo virsū nāk purvs,” atklāj A.Vaivods, piebilstot, ka arī pats ir strādājis minētajā iestādē, taču bieži neizprot nepamatotās prasības un pakalpojumu cenas.
„Valsts tikai jāuzliek jaunus nodokļus, taču tai ir jārosina īpašnieki mežu arī kopt. Situācija, kad nelielu – piecu līdz desmit hektāru – mežu īpašnieki necērt mežu un uzskata, ka tādējādi nedara pāri dabai, ir absurda,” ir pārliecināts A. Vaivods. Viņš atzīst, ka gads meža īpašniekam nav mērvienība, jo tik ātri mežs neizaug. Taču atklāj, ka nākamajā gadā neplāno veikt īpašas darbības savos īpašumos, jo apsaimniekotie meži pagaidām ir mazvērtīgi, bet cenas šādam sortimentam nav augstas.
