Kā visās nozarēs, arī mežsaimniecībā dzīve ievieš korekcijas, kuras atbilstošā redakcijā atspoguļojamas normatīvajos dokumentos. Lai apjaustu pilnveidojamos jautājumus kokmateriālu tirgū, pagājušā gada nogalē izveidota darba grupa, kurā pārstāvēts valsts, nevalstiskais un privātais sektors.
Zemkopības ministrijas (ZM) Meža departamenta Meža nozares atbalsta nodaļas vadītāja vietnieks Normunds Strūve teic, ka ierosinājums sakārtot darbības mežā - sasaukt visus kopā un izvērtēt pašreizējo situāciju, un saprast paveicamo – nācis tieši no meža nozares nevalstiskajām organizācijām. Jo pašreizējā ekonomiskajā situācijā un asajā konkurencē ir svarīgi balstīt godīgos uzņēmējus un skaust nelikumīgos procesus – aplokšņu algas, nelegālu ciršanu un citas nelikumīgas darbības. Tā kā darbība meža nozarē skar gan valsts finanšu un darbaspēka jautājumus, gan normatīvos dokumentus, tad darba grupā līdztekus meža profesionāļiem un ierēdņiem iekļauti pārstāvji no Valsts policijas, Valsts darba inspekcijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Ekonomikas ministrijas.
Darba grupas paveiktā darba rezultāts - informatīvais ziņojums „Par likumības ievērošanu kokmateriālu tirgū Latvijā” ar iekļautiem priekšlikumiem likumpārkāpumu novēršanai darījumos ar koksni. Valdība to izskatīja un pieņēma zināšanai 7. jūnijā.
Nelikumīgie darījumi nešķiro „piederību”
Nelikumīgie darījumi mežā nav jāsaprot tikai kā augoša meža ciršana bez apliecinājuma. Nelikumīga koku ciršana nav tā vislielākā un grūtāk ierobežojamā problēma. Jāvētī visa saimniekošanas ķēde: mežs var būt nocirsts likumīgi, bet tālākā pārstrāde var notikt, uzņēmējam neuzrādot visus sadarbības partnerus vai arī nemaksājot visus nodokļus, vai cenšoties no valsts izkrāpt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
„Te nevar arī nodalīt – nelikumīgie darījumi valsts vai privātajā mežā, jo runa ir par visu darbības lauku, sākot no ciršanas, tālāk koksnes pārstrādē un darījumos ar gataviem materiāliem un produkciju,” skaidro N. Strūve.
"Jāvētī visa saimniekošanas ķēde: mežs var būt nocirsts likumīgi, bet tālākā pārstrāde var notikt, uzņēmējam neuzrādot visus sadarbības partnerus vai arī nemaksājot visus nodokļus, vai cenšoties no valsts izkrāpt PVN."
Informatīvajā ziņojumā „Par likumības ievērošanu kokmateriālu tirgū Latvijā” teikts, ka meža nozarē ir konstatēti nelikumīgo darījumu iemesli un shēmas. Ziņojumā minētie un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošie fakti netieši liecina par to, ka daļu atalgojuma darba ņēmējam maksā, nesamaksājot visus nodokļus. Arī nozarē strādājošie cilvēki apliecina, ka vidējā alga meža nozarē ir krietni vien augstāka nekā vidējā statistiskā alga valstī.
Vai grozāms Publiskā iepirkuma likums?
„Risinājums, kas pašlaik dienas kārtībā, ir – publisko iepirkumu gadījumos ieviest prasības, kas sniegtu pārliecību, ka publisko iepirkumu uzvarējušie uzņēmumi tiešām ir godīgi nodokļu maksātāji,” stāsta N. Strūve. „Viens no problēmas risinājumiem varētu būt – pievērst lielāku uzmanību Publisko iepirkumu likumā minētajam liegumam noteiktu laiku (gadus) piedalīties publiskajos iepirkumos, ja uzņēmuma darbībā atklāti nozīmīgi pārkāpumi darba tiesību jomā.”
Informatīvā ziņojuma sākotnējā versijā bija ietverts ierosinājums noteikt pretendenta maksāto valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālo maksājumu budžetā kā izslēdzošu kritēriju pretendentu vērtēšanā. Tas ir: ja izmaksātās algas sociālās iemaksas izrādītos zemākas, tas liecinātu, ka publiskajā iepirkumā pretendents piedalīties nedrīkst.
„Bet šādu izslēdzošu kritēriju nedrīkstot piemērot – to neļaujot EK prasības, lai nediskriminētu uzņēmējus, kuri tiešām maksā saviem darbiniekiem minimālo algu. Tā vietā ziņojumā ietverts priekšlikums noteikt, ka kritēriju - pretendenta maksāto valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālo maksājumu budžetā – pasūtītājs obligāti ņem vērā piedāvājumu salīdzināšanā un izvērtēšanā,” saka nodaļas vadītāja vietnieks.
Lai atskaites varētu salīdzināt
Nelikumīgās shēmas nolemts skaust arī ar VID un Valsts meža dienestā (VMD) iesniegto atskaišu salīdzināšanas metodi. Pašlaik meža īpašnieki atskaiti VMD par nocirsto apmēru sniedz kubikmetros. Savukārt komersanti datus par darījumiem VID - latos. „Jāizveido sistēma, lai turpmāk iesniegtie dati būtu salīdzināmi,” teic N. Strūve. „Tādēļ domāts, ka koku ciršanas atskaitē VMD par iepriekšējā kalendārajā gadā pārdoto koksni tiks prasīta informācija par darījuma apjomu latos. Bet jautājums par atskaites saturu, lai meža īpašniekam papildus neradītu administratīvo slogu, vēl tiks diskutēts. Laiks tam ir.”
"Nelikumīgās shēmas nolemts skaust arī ar VID un VMD iesniegto atskaišu salīdzināšanas metodi."
Skaidra nauda uzņēmumā lielākoties rodas nedeklarētu darījumu rezultātā, un tālāk tā arī visbiežāk ieplūst nelikumīgos darījumos, paverot ceļu negodīgai konkurencei. Tajā skaitā algām aploksnēs. Šo skaidro naudu var „izķert”, savstarpēji salīdzinot VID deklarētos darījumus. Ja deklarācijās pamanāma liela nesakritība, tas jau ir pamats pētīt uzņēmumu detalizētāk.
Precīzi jātraktē jēdziens „saimnieciskie darījumi”
Nevienlīdzīgie nosacījumi darījumos ar kokmateriāliem veidojas arī saistībā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 19. punkts noteic, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliek ienākumus no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, ja mežs ir bijis šīs personas īpašumā ilgāk par 36 mēnešiem (tas veicināja visu darījumu legalizēšanu). Bet 2006. gada 26. septembra MK noteikumu Nr. 793 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 54. punkts noteic, ka, piemērojot likuma 9. panta pirmās daļas 19. punktu, sava īpašuma pārdošanas ienākumus nodala no saimnieciskās darbības ienākumiem, izvērtējot darījumu ekonomisko būtību un veikto darījumu regularitāti un apjomu. Tādējādi ar šo noteikumu punktu līdzīgos tiesiskos un faktiskos apstākļos tiek pieļauta likumā „Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” skaidrotā termina – saimnieciskā darbība – nevienlīdzīga interpretācija.
Meža īpašniekus šī nekonsekvence uztrauc, jo rodas problēmas un pārpratumi, dažādi interpretējot terminu „saimnieciskā darbība”. „Piemēram, viens meža īpašnieks pārdod augošu koku, noteiktus kubikmetrus, slēdzot darījumu ar vienu partneri. Savukārt otrs meža īpašnieks pats ir nocirtis daudz mazāk kubikmetru nekā pirmais, bet pārdod jau atsevišķus sortimentus un slēdz darījumus ar vairākiem darījumu partneriem – finierklučus pārdod vienam uzņēmumam, zāģbaļķus – citam utt.,” skaidro nodaļas vadītāja vietnieks. „Un šie otrā īpašnieka darījumi ar vairākiem partneriem tiek traktēti kā saimnieciskā darbība, atšķirībā no pirmā īpašnieka darījuma, kurš līgumu slēdza tikai ar vienu partneri, kaut par daudz lielāku koksnes apjomu. Tātad ir jāizveido kritēriji, pēc kuriem nepārprotami var novērtēt darījumu ekonomisko būtību, regularitāti un apmēru, lai nodrošinātu likuma normu piemērošanu vienādi visos gadījumos. Jo darbība mežā ir specifiskāka nekā cita veida uzņēmējdarbība, un te ne vienmēr var piemērot unificētus kritērijus.”
Iespējams, pārskatīs ilgtermiņa līgumus
Savukārt Konkurences padome rosinājusi pārtraukt ilgtermiņa mežizstrādes līgumus mežā, jo tie ilgtermiņā var radīt nozīmīgus konkurences ierobežojumus starp tiem tirgus dalībniekiem, kuriem ir un kuriem nav šādu līgumu. Ilgtermiņa līgumi arī var būt šķērslis jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū.
Ilgtermiņa mežizstrādes līgumus par valsts meža nodošanu mežizstrādei, visbiežāk uz 10 vai 20 gadiem, 1991. gadā sāka slēgt Meža ministrija (kopš 1993. gada – VMD) Atsevišķi līgumi tika slēgti pat uz 99 gadiem. Ilgtermiņa līgumos bija paredzēts, ka 50% no cērtamās koksnes apjoma ir valsts pasūtījums, bet otru pusi mežizstrādātājs var realizēt savās interesēs. Pēc institucionālās reformas meža nozarē 2000. gada 1. janvārī visus esošos likumīgi noslēgtos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, sākot savu saimniecisko darbību, pārņēma valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”.
"Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 9. jūnijā akceptētajos likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" grozījumos atbalstīta pazeminātā – 10% PVN likme koksnes un kurināmā piegādēm iedzīvotājiem, ko plānots piemērot no 1. augusta."
„Ilgtermiņa līgumus īsti lauzt nav iespējams, jo tie noslēgti likumīgi. Vienīgā iespēja, ja pats līguma turētājs ir gatavs no savām tiesībām atteikties,” vērtē N. Strūve. Līdz ar to atliek izvērtēt iespējas mazināt to ietekmi, kā arī izvērtēt šādu līgumu atbilstību publisko iepirkumu procesā piemērojamajiem principiem.
Jau labota pašmāju ražotājus noliedzošā PVN likme
Sabiedrība uz pērn gada beigās veiktajiem grozījumiem likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” un likumu pavadošajiem normatīvajiem aktiem reaģēja izteikti asi, pievēršot pastiprinātu uzmanību nevienlīdzīgiem nosacījumiem: siltumenerģijas un elektroenerģijas piegādēm iedzīvotājiem tika noteikta 10% likme, bet koksnes kurināmā piegādēm iedzīvotājiem – 21% PVN likme. Šī acīmredzamā nevienlīdzība pašlaik tiek novērsta – Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 9. jūnijā akceptētajos likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" grozījumos atbalstīta pazeminātā – 10% PVN likme, ko plānots piemērot no 1. augusta.
„Šādu soli varu tikai apsveikt,” atzinīgi saka N. Strūve. „Augstā PVN likme ne tikai neveicināja vietējo atjaunojamo energoresursu patēriņu, bet arī radīja risku, ka darījumi ar kurināmo koksni netiks deklarēti un netiks maksāti nodokļi.”
Valdība 7. jūnija sēdē informatīvajā ziņojumā „Par likumības ievērošanu kokmateriālu tirgū Latvijā” ietvertos ierosinājumus atbalstījusi un noteikusi, ka līdz šā gada 1. septembrim Ministru kabinetā jāiesniedz konkrēti priekšlikumi par ziņojumā aplūkotajiem meža nozares likumību ietekmējošajiem aspektiem.
