“Ir jāvēršas pret nodokļu nemaksāšanu. Tas ir Valsts ieņēmumu dienesta darbs, kas vienkārši ir jādara. No vienas puses, ir jāstrādā pie tā, lai tiktu vienkāršotas birokrātiskās procedūras, lai godīgajiem uzņēmējiem būtu vienkāršāk šajā situācijā izdzīvot, bet, protams, būs jāvēršas pret nodokļu nemaksātājiem,” intervijā aģentūras „BNS” biznesa informācijas portālam „BBS” uzsvēris premjers Valdis Dombrovskis.
Pasaule arī pamanījusi bēgošu naudu
Pašreiz nodokļu nemaksāšana pie kauna staba tiek likta visā pasaulē. Šomēnes Londonā notikušajā G 20 līderu sanāksmē panākta vienošanās izdzīt no mājīgajām nodokļu paradīzēm valsts saistību nepildītājus, jo aplēsts, gan pieticīgi, ka šajās “vieglo nosacījumu” zemēs ik gadu tiek nobēdzināti simtiem miljardu dolāru. Vācija pērn izpelnījās ievērību ar to, ka no Lihtenšteinas bankas klerka par trim miljoniem eiro nopirka disketes ar informāciju par Vācijas nodokļu nemaksātājiem. Pēcāk uz pārmetumu, vai tā drīkst tērēt valsts naudu – kukuļojot citas zemes banku darbinieku, vāciešiem bija pārliecinoša atbilde: pieķertie bēdzēji mūsu valsts kasē nodokļos samaksāja simtiem miljonu eiro.
Amerikā nodokļu nemaksāšana, kā zināms, ir teju vai vienīgais pārkāpums, par kuru var iesēdināt bez garām debatēm.
Latvijā nodokļu nemaksāšana rada postažu vairākos virzienos. Uzņēmējdarbībā maksātāji nevar konkurēt ar nemaksātājiem. Savukārt iedzīvotāji, kuriem algas nākas saņemt „aploksnēs”, paliek bez sociālajām garantijām – zaudējot darbu, slimības gadījumā un aizejot pensijā tiek pie skopas mūža nogales iztikas. Vai ne šī iemesla dēļ Latvijā ir desmitiem tūkstošu iedzīvotāju, kuri pensijas kapitālā uzkrājuši vien tik, ka nesaņem pensiju pat iztikas minimuma līmenī?
"Mēs gribam dzīvot kā skandināvi. Taču Skandināvijas zemēs nodokļu īpatsvars iekšzemes kopproduktā pārsniedz 50 procentus, Latvijā ir viens no zemākajiem ES - ap 30 procentiem."
Latvijas sabiedrība nereti kritizē nodokļu administrāciju. Gan par nodokļu sarežģītību un pārāk augstajām likmēm (kas ir nodokļu politikas izstrādātāju prāta darbs), gan par nodokļu inspektoru neiecietību. Mēs gribam dzīvot kā skandināvi. Taču Skandināvijas zemēs nodokļu īpatsvars iekšzemes kopproduktā pārsniedz 50 procentus, Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā - svārstās ap 30 procentiem. Tik vien naudas ir paredzēts, lai nodrošinātu visas valsts funkcijas un to sabiedrības daļu, par kuru valstij jārūpējas, maksājot pabalstus un pensijas. Turklāt, nav ko slēpt, Latvijā ir liels vilinājums izvairīties no darbaspēka nodokļiem, tāpēc mums tik saprotams ir jēdziens „alga aploksnē”.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Komunikācijas nodaļa LV.LV informēja par nodokļu administrācijas pārbaudēm šogad un VID kampaņām pret „aplokšņu” algām, pret tiem, kam ir vilinājums maksāt „algas” aploksnēs, tādējādi izvairoties no darbaspēka nodokļiem.
VID pārbaudēs atklātais
Šā gada 1. ceturksnī VID ir veicis 2055 darba devēju tematiskās pārbaudes, kuru skaits, salīdzinot ar 2008. gada 1. ceturksni (2163), ir samazinājies par 5%, no tām 775 tematiskajās pārbaudēs konstatēti šādi pārkāpumi:
364 – darbu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi;
366 – netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darbinieku algām;
187 – pārkāpumi darba laika uzskaitē;
45 pārbaudēs konstatēts, ka ar darba ņēmējiem nav noslēgti darba līgumi;
31 - VID iesniegtie ziņojumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) nav atbilduši grāmatvedības datiem;
23 - VID nav iesniegtas ziņas par darba ņēmēju kustību;
3 – nav nodarbinātā apliecības;
71 – citi pārkāpumi.
VID iestādes veikušas darba devēju pārbaudes kopā ar Valsts darba inspekciju: 41 tematiskā pārbaude (rezultativitāte – 37%), ar Valsts robežsardzi - 21 pārbaude (62%), ar Valsts meža dienestu - 4 pārbaudes (25%).
Nodokļu auditi
Šogad 1. ceturksnī VID ir veicis 304 nodokļu auditus, papildu aprēķinot 39,9 miljonus latu, tai skaitā juridiskajām personām veiktajos 179 nodokļu auditos papildus aprēķināti 22,0 miljoni latu. Salīdzinot ar 2008. gada 1. ceturksni (Ls 39,1 milj.), nodokļu auditos kopējā aprēķinātā summa palielinājusies par 0,8 milj. jeb 2% (sk. att.).
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas auditētas 103 nodokļu auditos, papildus aprēķinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un soda nauda 870,0 tūkstošu latu apmērā, tajā skaitā juridiskajām personām VSAOI tika auditētas 95 nodokļu auditos, kuros papildus aprēķinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un soda nauda 863,3 tūkstošu latu apmērā, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis juridiskajām personām tika auditēts 93 nodokļu auditos, kuros papildus aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un soda nauda 307,6 tūkstošu latu apmērā.
Akcijām pret aplokšņu algām – trešais gads
2007. gada aprīlī VID īstenoja vērienīgu kampaņu „Ne viss ir zelts, kas aploksnē”, saasinot sabiedrības uzmanību nodokļu maksāšanas nepieciešamībai. Iedzīvotāji, iespējams, atminas šo akciju pēc melnas aploksnes, ja tādu ir savulaik saņēmuši, jo aploksnes tika izsūtītas pēc nejaušības principa.
2008. gada maijā VID īstenoja sociālo kampaņu „Stulbi. Alga aploksnē” (joprojām darbojas mājaslapa www.stulbi.lv, kurā izlasāms kampaņas mērķis, interaktīva spēle par aplokšņu algu tēmu („stulbuma indikators”), apskatāmi TV klipi, kas tika demonstrēti šīs kampaņas ietvaros un arī informācija par VID bezmaksas uzticības tālruni, kura popularizēšana sabiedrībā bija viens no galvenajiem šīs kampaņas mērķiem).
"Šā gada pirmajos trijos mēnešos uz VID uzticības tālruni saņemti 276 zvani janvārī, 402 zvani februārī un 405 zvani – martā, arī galvenokārt par nodokļu nemaksāšanu un „aplokšņu” algām."
Kampaņas laikā no 19. maija līdz 6. jūnijam mājaslapu apmeklēja 25 tūkstoši unikālo lietotāju, bet uz VID uzticības tālruni saņemti 1311 zvani, no kuriem 335 gadījumos zvanītāji sniedza vērtīgu informāciju, kas tika nodota atbildīgajām VID struktūrvienībām vai citām valsts iestādēm, piemēram, Valsts darba inspekcijai un Pārtikas un veterinārajam dienestam. Saņemto informāciju VID analizēja un salīdzināja ar datu bāzēs esošo informāciju un nepieciešamības gadījumā veica operatīvās pārbaudes attiecīgajā uzņēmumā vai ieplānoja pārbaudi tuvākajā laikā.
Laika posmā no 2008. gada septembra līdz decembrim uz VID uzticības tālruni saņemti vidēji 290 zvani mēnesī, piemēram, decembrī - 304 zvani. Zvani galvenokārt bija par nodokļu nemaksāšanu, „aplokšņu” algām.
Savukārt šā gada pirmajos trijos mēnešos uz VID uzticības tālruni saņemti 276 zvani janvārī, 402 zvani februārī un 405 zvani – martā, arī galvenokārt saistībā ar nodokļu nemaksāšanu un aplokšņu algām.
