Tieši šāds atbalsts, kas ļauj paaugstināt meža ekonomisko vērtību un ar šādu dokumenta nosaukumu – „Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana” – Latvijā tiek ieviests pirmo reizi. Iepriekšējos gados no ES budžeta bijis atbalsts mazvērtīgo mežaudžu nomaiņai (jaunā noteikumu projektā tas minēt 6.2. punktā), bet atbalsts jaunaudžu kopšanai (noteikumu projektā 6.1. punktā) līdz šim nācis no Latvijas nacionālā finansējuma.
Bet finanšu palīdzība jaunu instrumentu un aprīkojuma iegādei (noteikumu projekta 6.3. punktā) ir jauna aktivitāte. „Nu beidzot šāda iespēja ir,” atzīst ZM Meža politikas departamenta Meža politikas īstenošanas nodaļas vecākā referente Iveta Vaite.
Uz atbalstu jauno noteikumu projekta izpratnē varēs pretendēt meža īpašnieks – gan fiziska, gan juridiska persona, gan arī pašvaldības. Tiesa, visām aktivitātēm, kas izvirzītas, ir atšķirīgi atbalsta saņemšanas nosacījumi.
Viens noteikumu projekts, trīs dažādi pasākumi
Ja runājam par jaunaudžu kopšanu (noteikumu projekta 6.1. punkts), jaunaudzei pirms kopšanas jābūt tādai, kas neatbilst koptas mežaudzes kritērijiem. Atbalstu kopšanai šajā aktivitātē – ar vidējo valdošās koku sugas koku augstumu līdz četriem metriem – varēs saņemt divas reizes programmēšanas periodā, kopšanu veicot ne biežāk kā reizi trijos gados. Bet atbalstu mežaudžu kopšanai – ar vidējo valdošās koku sugas koku augstumu no četriem (ieskaitot) līdz astoņiem metriem – varēs saņemt vienu reizi programmēšanas periodā. Detalizēti atbalsta saņemšanas nosacījumi jaunaudžu kopšanai izklāstīti šo noteikumu projekta 25. punktā. Ir vērts ieskatīties un izlasīt!
Ja runājam par atbalstu mazvērtīgu mežaudžu nomaiņai (noteikumu projekta 6.2. punkts), tad par mazvērtīgu mežaudzi šo noteikumu izpratnē uzskatāms dabiski atjaunojušos izcirtumu vai mežaudzi, kurā vidējais valdošās koku sugas koku augstums ir no diviem līdz sešiem metriem un meža augšanas apstākļiem piemērotu koku skaits (saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu) ir mazāks par koku skaitu, kas atbilst kritiskajam šķērslaukumam, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu meža zemēs, kā arī neproduktīvu mežaudzi, atbilstoši normatīvajiem aktiem par koku ciršanu meža zemēs.
"Ceram, ka vēl šajā mežsaimniecības sezonā meža īpašnieki paspēs saņemt iesniegto projekta apstiprinājumu un uzsākt darbu. Noteikumi vēl tikai „uzsaukti” valsts sekretāru sanāksmē. Tiem jāiziet saskaņošanas ceļš."
Iveta Vaite
Atbalstu varēs saņemt, ja mazvērtīgas audzes nomaiņai izmanto stādāmo materiālu, kas atbilst normatīvajos aktos par meža reproduktīvo materiālu noteiktajām prasībām – stādīto koku skaits ir vismaz 75% no izveidotās mežaudzes kopējā koku skaita un izveidotā mežaudze atbilst atjaunotas mežaudzes kritērijiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža atjaunošanu. Precīzāk atbalsta saņemšanas nosacījumi izlasāmi noteikumu projekta 28. punktā.
Viens pretendents vienā gadā varēs saņemt atbalstu noteikumu par jaunaudžu kopšanu un/vai mazvērtīgu audžu nomaiņai īstenošanai platībā, kas nepārsniedz 50 hektārus.
Attiecībā uz jaunu instrumentu un aprīkojuma, kas domāts jaunaudžu kopšanai un mazvērtīgu mežaudžu nomaiņai, iegādi (6.3. punkts), atbalstam varēs pieteikties pretendents, kura īpašumā ir vismaz trīs hektāri meža šo noteikumu projekta 6.1. un/vai 6.2. apakšpunktā minēto aktivitāšu īstenošanai.
Kas un kā būtu jāplāno
Vispirms, protams, jāsagaida noteikumu projekta apstiprināšana valdībā un jāizvērtē, kurā no aktivitātēm būs vēlēšanās un iespējas pieteikties. Tad jāizstrādā Meža apsaimniekošanas plāns, kas jāiesniedz Valsts meža dienestā (VMD) saskaņošanai. Normatīvā akta projektā noteikts meža apsaimniekošanas plāna saturs un tā saskaņošanas kārtība. VMD mēneša laikā pēc plāna saņemšanas veiks īpašuma apsekošanu dabā un pieņems lēmumu par plāna saskaņošanu vai noraidīšanu,
Meža īpašniekam – fiziskai personai, kas vēlēsies pieteikties šiem pasākumiem –, būs jādodas uz to Lauku atbalsta dienesta reģionālo lauksaimniecības pārvaldi, kuras teritorijā notiks projekta īstenošana. Bet juridiskajai personai – meža īpašniekam – dokumentu iesniegšanas vieta būtu tā reģionālā lauksaimniecības pārvalde, kuras teritorijā šī juridiskā persona reģistrēta. Bet te gan jāatceras, ka uz Lauku atbalsta dienesta reģionālo pārvaldi varēs doties tikai tad, kad būs jau saņemts apsaimniekošanas plāna saskaņojums no Valsts meža dienesta. Lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu Lauku atbalsta dienests pieņems ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā pēc tās kārtas noslēgšanās, kurā projekta iesniegums iesniegts.”
Meža īpašnieks varēs pieteikties uzreiz uz atbalstu visās trīs aktivitātēs – šeit ierobežojuma nebūs (ierobežojumu noteiks platība). Bet būs ierobežojums tehnikas un aprīkojuma iegādei. Ja pretendents pieteiksies šim atbalstam, tad viņam pašam būs jāveic mežaudzes kopšana vai mazvērtīgās mežaudzes nomaiņa.
Darbu uzsākšana un saistības
Kā tas tradicionāli noteikts ES finansētajiem projektiem, darbu uzsākt varēs tikai tad, kad tiks apstiprināts projekts, iedalīts finansējums un parakstīts līgums ar Lauku atbalsta dienestu (LAD). Savukārt finansējumu pretendents saņems tikai pēc tam, kad būs projekts pilnībā īstenots, notikušas pārbaudes dabā un attiecīgi LAD iesniegti visi dokumenti, kas apliecina, ka projektā paredzētie darbi ir īstenoti. Tad arī atbalsta nauda sāks savu ceļu pie pretendenta. Avansā nekas šo aktivitāšu atbalstam izmaksāts netiks.
Par saistībām, kādas uzliktas šo projektu realizētājiem, arī var teikt – tradicionālās ES finansētajiem projektiem. Tas ir – pēc šī pasākuma īstenošanas vēl piecus gadus būs jāpilda dokumentācijas un tās pēc pieprasījuma jāuzrāda kontroles iestādēm vai auditoriem.
Paredzamā atbalsta lielums
Noteikumu projektā paredzētā atbalsta intensitāte būs 50 procenti. Tas nozīmē, ka puse no attiecināmajām izmaksām būs jāfinansē pašam pretendentam. Tātad, ja jaunaudžu kopšanai, piemēram, paredzēti 210 lati par hektāru audzes vienā kopšanas reizē, tad 105 latus no summas segs ES finansējums un arī pašam pretendentam būs jāiegulda 105 lati. To noteic ES normatīvie akti, un Latvija finansējuma attiecību ietekmēt nevar.
Projekta attiecināmo izmaksu summa plānota šāda:
- jaunaudžu kopšanai – līdz 210 latiem par hektāru vienā kopšanas reizē,
- jaunaudžu kopšanai, ja vienlaikus ar nākotnes koku kopšanu tiks veikta arī to atzarošana – līdz 300 latu par hektāru,
- mazvērtīgo audžu nomaiņai – līdz 840 latiem par hektāru,
- tehnikas un aprīkojuma iegādei vienam pretendentam viena projekta kopējā attiecināmo izmaksu summa nedrīkstēs pārsniegt 3514 latus vai 7028 latus programmēšanas periodā. Projekta minimālais apjoms noteikts 702 latu apmērā.
”Finansējums netiks sadalīts pa aktivitātēm, bet visiem trim pasākumiem kopā paredzēti 34 miljoni eiro,” stāsta I. Vaite. „Kurš pasākums meža īpašniekus vairāk interesēs, tiem pasākumiem arī „kritīs” lielākā naudas summa. Pieredze rāda, ka jaunaudžu kopšanas atbalstam atsaucība bija laba.”
Kad noteikumi stāsies spēkā?
„Grūti teikt, bet ceram, ka vēl šajā mežsaimniecības sezonā meža īpašnieki paspēs saņemt iesniegto projekta apstiprinājumu un uzsākt darbu. Es nevaru nosaukt konkrētu datumu, jo noteikumi vēl tikai „uzsaukti” valsts sekretāru sanāksmē. Tiem jāiziet saskaņošanas ceļš,” I. Vaite ir domīga.
Kaut arī noteikumu projekts ir apspriests ar meža nozares nevalstiskajām organizācijām, joprojām ZM gaida ierosinājumus un priekšlikumus, lai projekta gala versija izdotos iespējami laba un mežsaimnieku interesēm atbilstoša. Tādēļ ikviens mežsaimnieks aicināts izteikt savu viedokli, jo īpaši tādēļ, ka noteikumi vēl tapšanas procesā.
