Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ministru kabineta noteikumi Nr. 648 „Noteikumi par meža reproduktīvo materiālu” ir spēkā kopš 2003. gada nogales, un tajos jau tolaik tika iestrādāti ES direktīvas principi meža reproduktīvā materiāla iegūšanai, ražošanai un tirdzniecībai. Noteikumu darbības gaitā bija pamanītas neprecizitātes, ko vajadzēja novērst, un grozījumi pārsvarā veikti, lai nākotnes mežs, ko stāda pašlaik, būtu veselīgs un produktīvs, kā arī lai vienkāršotu meža reproduktīvā materiāla ražošanu un izmantošanu. Ja lauksaimnieks laukaugu ražu redz pēc gada vai diviem, augļu koku – pēc gadiem pieciem, tad mežsaimnieks savu izvēli redz labākajā gadījumā pēc gadu desmitiem. Tādēļ iespējami jānovērš visi neapdomīgie lēmumi, kas varētu ietekmēt mākslīgi atjaunotā vai ieaudzētā meža kvalitāti un produktivitāti nākotnē.
"Meža stādus un sēklas ražot un tirgot atļauts tikai VMD Meža reproduktīvā materiāla piegādātāju reģistrā reģistrētām personām."
Valsts meža dienesta (VMD) Meža reproduktīvā materiāla kontroles daļas vadītājs Arnis Gailis teic, ka patērētājam, iegādājoties stādus, vissvarīgākais ir noskaidrot, vai konkrētās izcelsmes stādi ir piemēroti vietai, kurā kokus nolemts stādīt (jāievēro pārvietošanas nosacījumi), un kāda ir to ģenētiskā kvalitāte. „Gribu uzsvērt, ka arī meža kokiem, tāpat kā laukaugiem, ir iespējams iegādāties vairāk vai mazāk vērtīgu stādāmo materiālu, ko raksturo materiāla kategorija – „ieguves vieta zināma”, „atlasīts”, „uzlabots” un „pārāks”. Ģenētiski augstvērtīgāks ir kategoriju „uzlabots” un „pārāks” meža reproduktīvais materiāls. Vērtīgāks materiāls, protams, tirdzniecībā var būt arī dārgāks,” saka A. Gailis un piebilst, ka atbilstošā kategorija ir materiāla etiķetē obligāti norādāmā informācija un ka meža stādus un sēklas ražot un tirgot atļauts tikai Valsts meža dienestā Meža reproduktīvā materiāla piegādātāju reģistrā reģistrētām personām.
Dažādu gadu sēklas var apvienot
Noteikumu grozījumi atļauj apvienot dažādu gadu ražas sēklas, jo materiāls vienā un tajā pašā ieguves vietā ģenētiskās kvalitātes ziņā gadu no gada ir līdzvērtīgs. Ja sēklas tiek pareizi glabātas, to dīgtspēja saglabājas ilgi. Bet, pirms sēklas tiek apvienotas un nodotas tirdzniecībai, tām veic kvalitātes analīzes. „Pircējam patiesībā būtu pienākums pārdevējam pavaicāt, kāda ir sēklu dīgtspēja,” teic A. Gailis. „Turklāt katrai sēklu partijai ir jābūt pievienotai etiķetei, kurā tiek norādīta sēklu tehniskā kvalitāte.”
Pēc tādiem pašiem nosacījumiem ražotājam ir atļauts apvienot arī stādāmā materiāla partijas – ja stādi ir izaudzēti no vienā ieguves avotā, bet dažādos ražas gados ievāktām sēklām.
Drīkst stādus pārvietot starp apgabaliem
Grozījumos iestrādāti nosacījumi, kas paredz lielākas iespējas pārvietot meža reproduktīvo materiālu. Tas saistīts ar zinātnisko pētījumu rezultātiem, kas liecina – stādāmo materiālu no skarbāka klimata drīkst pārvietot uz maigāka klimata augšanas vietu, bet ne pretēji. Iepriekšējie noteikumi aizliedza vispār pārvietot starp ieguves apgabaliem bērza stādāmo materiālu.
Latvija, kaut maza valsts, bet ar salīdzinoši lielu veģetācijas perioda ilguma nobīdi – gandrīz divas nedēļas. Nepārprotami ir skaidrs, ka Latvijas austrumos iegūto stādāmo materiālu var stādīt arī jūras piekrastē rietumos, kas ir pareizais augu pārvietošanas virziens. Bet nav pieļaujama stādu pārvietošana no Rietumlatvijas uz Austrumlatviju.
"Stādāmo materiālu no skarbāka klimata drīkst pārvietot uz maigāka klimata augšanas vietu, bet ne pretēji."
Pēdējo zinātnes atklājumu dēļ divām koku sugām ir mainīts ieguves apgabalu skaits. Latvijā priedei, tāpat kā līdz šim, ir divi ieguves apgabali - Rietumu un Austrumu, un pārvietot drīkst tikai no austrumiem uz rietumiem. Eglei pēc jaunās kārtības ir trīs ieguves apgabali – Rietumu, Centrālais un Austrumu, un arī pareizais pārvietošanas virziens ir no austrumiem uz rietumiem. „Par egli jāteic, ka apritē arvien vairāk ienāk plantāciju sēklas, kas jau ir selekcionēts materiāls, reģistrējot noteiktu izmantošanas teritoriju, tādējādi mežaudzēs vāktu sēklu pārvietošanai ir arvien mazāka nozīme,” saka A. Gailis.
Pūkainajam un kārpainajam bērzam pēc jaunās kārtības ir tikai divi ieguves apgabali – Rietumu un Austrumu ar atļauto pārvietošanas virzienu no austrumiem uz rietumiem, bet pārējām koku sugām augšanas apgabalus neizdala, jo to īpatsvars meža mākslīgajā atjaunošanā ir niecīgs.
Stādu ieguves apgabaliem - jaunas robežas
Meža reproduktīvā materiāla ieguves apgabali ar noteikumu grozījumiem ir ieguvuši jaunas robežas. Tās noteiktas pa dabiskajām šķirtnēm, piemēram, upēm, autoceļiem u. tml.
„Līdz šim apgabala robežas sakrita ar rajonu robežām, bet turpmāk meža reproduktīvā materiāla ieguves apgabalu robežas nebūs saistītas ar administratīvi teritoriālā iedalījuma iespējamām izmaiņām,” skaidro VMD daļas vadītājs. „Robežas beidzot būs sakārtotas kā nemainīgas, jo lielie autoceļi, upes un citas šķirtnes savu vietu diezin vai mainīs tikai tādēļ, ka valstī mainījusies valdība. Tādēļ apgabali turpmāk robežosies neatkarīgi no administratīvā sadalījuma.”
OECD kvalitāte – atzīta arī ES
Grozījumos arī precizēta meža reproduktīvā materiāla ievešanas kārtība Latvijā no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Līdz šim katrai dalībvalstij bija tiesības izlemt, kādas sugas materiālu un no kādas valsts tā ļaus savā teritorijā ievest, bet stingri neatkāpjoties no visā ES vienotā saraksta ar valstīm un koku sugām, kuras vispār ES ir atļauts ievest. „Viss, kas bija ārpus šī saraksta bija neatļauts,” A. Gailis skaidro. „Bet ar pēdējiem ES lēmumiem šajā jomā turpmāk – līdztekus iepriekšminētajam sarakstam - būs atvieglota stādāmā materiāla ievešana no OECD valstīm, jo tajās ir līdzvērtīga kontroles sistēma, un arī valstīm, kuras OECD kontroles sistēmu atbalsta. Jāpiebilst – bez sugu ierobežojuma, vienīgais kritērijs – kvalitāte.”
"Latvijas teritorijā atestētu un reģistrētu meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu reģistra kopsavilkums publiski būs pieejams tikai VMD mājaslapā."
Latviju līdz šim interesējusi tikai Baltkrievija ar turienes egli. Bet no ES valstīm ievests tiek tikai nedaudz stādu no Lietuvas, Polijas, Dānijas un Zviedrijas.
Oficiālais reģistrs „dzīvos” VMD
Turpmāk Latvijas teritorijā atestētu un reģistrētu meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu reģistra kopsavilkums būs publiski pieejams tikai VMD mājaslapā www.vmd.gov.lv, tādējādi samazinot administratīvās izmaksas, jo apjomīgais saraksts vairs netiks drukāts oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Arī ES mājaslapā ir pieejams kopkatalogs, ko veido no visu ES dalībvalstu sarakstiem. Jauni reproduktīvā materiāla ieguves avoti tik bieži nerodas. Lielākā ražotāja ir valsts akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži”, kura ierīko jaunas sēklu plantācijas. „Ja šo sarakstu aktualizējam reizi gadā, tas ir pietiekami,” ir pārliecināts A. Gailis.
