„Konkurences cīņas rezultātā esam nonākuši līdz situācijai, ka preces cena var mainīties pa stundām. No rīta mūsu veikalā piena cena bija 4,90 EEK (22 santīmi) litrā, bet vakarā jau 3,90 EEK (17,5 santīmi),” skaidro veikala „Prisma” tirdzniecības direktors Sari Hujanens. Igaunijas Lauksaimnieku centrālā savienība lielveikaliem nosūtītajā vēstulē šādu rīcību nosoda: „Nepārtrauktā piena cenas samazināšana ir pieņēmusi tādus apmērus, ka gala beigās tā agri vai vēlu iespaidos piena ražošanas un arī pārstrādes sektoru. Piena patērētājam, tirgotājam un pārstrādātājam ir jāsaprot, ka piens nav nafta, nedz arī ūdens, ko var vienkārši no zemes dzīlēm izpumpēt.”
Kvalitatīva piena ražošana prasa zināšanas, zemes, dzīvnieku, ēku, mašīnu un iekārtu esamību, cītīgu darbu un lielus izdevumus. Jau tagad piena ražotājiem samaksātā cena par svaigu pienu nenosedz ražošanas izdevumus. Piena cenas samazināšana neveselīgas konkurences cīņā vēl vairāk samazinās jau tā zemo šā produkta iepirkuma cenu.
Vai tirgotāji tiešām „upurē” peļņu?
SIA „Estonia” vadības pārstāvis Ains Āsa: „Piena ražošanas pašizmaksa mums patlaban ir 4 EEK (18 santīmu) litrā. Pārdošanas cenas samazināšana līdz līmenim, kas ir zemāka nekā svaiga piena saražošanas pašizmaksa, ir neprāts. Kaut gan viņi [tirgotāji] apgalvo, ka dara to uz savas peļņas rēķina, tas var iespaidot arī piegādes cenu.”
AS „Valio Eesti” izpilddirektors Karis Finska tic, ka šādai piena cenai ir iespējams pastāvēt tikai un vienīgi uz pašas mazumtirdzniecības ķēdes rēķina: „Ja viena mazumtirdzniecības ķēde cenu pazemina, to gribēs darīt arī citas, un tas jau ir nopietni.”
"Pārdošanas cenas samazināšana līdz līmenim, kas ir zemāka nekā svaiga piena saražošanas pašizmaksa, ir neprāts."
Igaunijas Lauksaimnieku Centrālā savienība uzskata, ka tāda rīcība iznīcinās piensaimniecības nozari Igaunijā: „Tagad svarīgi ir saprast to, kādus draudus mums rada šāda rīcība. Pirmkārt jau - bezdarbnieku un pabalsta prasītāju skaita palielināšanos, lauksaimniecībā izmantojamās platības samazināšanos un šīs zemes aizaugšanu. Patērētājiem būs jārēķinās ar to, ka nākotnē Igaunijā pārdodamais piens būs gatavots no pasaules tirgū esošā piena pulvera, kura barības vērtība, garša un veselīgums krasi atšķiras no dabīgā piena, kas, pateicoties pašmāju piena ražotājiem, pašlaik vēl ir mūsu patērētāju galdā. Šāda cīņa par cenām noniecina piena ražotāju, viņa darbs vairs netiek cienīts. Ir jārēķinās arī ar to, ka šo cilvēku, kuri septiņas dienas nedēļā un 365 dienas gadā atbild par svaiga piena ražošanu, pacietības mērs vienreiz var būt pilns...
Uzskatām, ka šajos sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos pretimnākšana patērētājiem no valsts puses ir bijusi pietiekama. Ja tirgotājiem cenu dēļ nepieciešama šāda savstarpējā cīņa, tad lai viņi to dara, tirgojoties ar ūdeni. Neskatoties uz daudz zemākām ražošanas izmaksām, ūdens cena veikalos ir augstāka nekā piena cena. Ja cenu samazinātu ūdenim, tad būtu izprotama šādas cīņas jēga. Igaunijas tautas gudrība saka: ar pārtiku nedrīkst rotaļāties. Ir laiks saprast, ka katrai darbībai ir savas sekas. Reāli strādājošā saimnieciskā sektora iznīcināšana nav prāta darbs arī pat ekonomiskās krīzes apstākļos.”
Igaunijas Lauksaimniecības produkcijas ražotāju apvienības vadītāja Ullasa Hunta teiktais liecina, ka šāda „spēlīte” ar cenām liecina par patērētāju pārvilināšanas tendencēm, un ir nožēlojami, ka šīs kampaņas objekts ir piens. „No vienas puse, tas gan norāda uz piena nozīmīgumu mūsu pārtikas grozā, tajā pašā laikā tāds nocenojums klaji norāda uz preces mazvērtību. Gaidīsim – varbūt pienāks laiki, kad pienu dalīs par velti,” ironizējot piebilda U. Hunts.
"Patērētājs gan no piena cenas samazināšanas nekā reāli neiegūst, jo ietaupītā nauda tiek paņemta atpakaļ, paaugstinot cenas citām precēm."
Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kameras vadītājs Romets Sermus uzskata, ka nevienu preci nevar pārdot par nepamatoti zemu cenu un piena litra cena 3,90 EEK (17,5 santīmi) jau ir zem katras izpratnes robežas. „Tagad mēs izstrādājam priekšlikumus Konkurences likuma izmaiņām, kas izslēgtu preču tirdzniecības iespēju par dempinga cenām. Pamatojums izmaiņām izriet no Lauksaimniecības un tirdzniecības kameras aprēķinātajām piena ražošanas un pārstrādes praktiskajām izmaksām. Patērētājs gan no piena cenas samazināšanas nekā reāli neiegūs, jo ietaupītā nauda tiks paņemta atpakaļ, paaugstinot cenas citām precēm. Risinājums būs jāatrod arī tādai problēmai kā savlaikus samaksai par tirdzniecībai saņemto pienu. Patlaban diemžēl dažas tirdzniecības ķēdes uzņēmumam par saņemto preci samaksā ar 60–90 dienu nokavēšanos.”
No paciņas – 1 krona lauksaimniekam
Lai atbalstītu Igaunijas piena ražotājus, AS „Tere” sadarbībā ar dažām lauksaimniecības sabiedriskajām organizācijām ir laidusi apgrozībā jaunu piena iepakojumu plastmasas paciņās ar uzrakstu „Eesti piim”. Nopērkot piena paciņu ar šādu uzrakstu, viena krona no paciņas vērtības nonāk tieši piena ražotājam. Uzņēmuma pārstāvji ir pārliecināti, ka Igaunijas iedzīvotāji ir ar mieru maksāt vairāk, zinot, ka šī nauda nonāks tieši piena ražotājam. „Ņemot to vērā un izrādot pretimnākšanu zinošiem patērētājiem, kuri vēlas panākt taisnīgu piena naudas sadalījumu, viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem AS „Tere” par katru veikalā nopirktu piena paciņu ar uzrakstu „Eesti piim” vietējiem lauksaimniekiem, kuri no saņemtās naudas ir ar mieru finansēt kādu ar piena ražošanas attīstību saistītu projektu, maksā 1 kronu (4 santīmus),” skaidro Ullass Hunts.
Piena pārstrādes uzņēmuma AS „Tere” vadītājs Tāvis Totss uzskata, ka grūti laiki prasa radošu lēmumu pieņemšanu: „Kā sava reģiona lielākais piena pārstrādes uzņēmums esam atbildīgi par šī sektora veiksmīgu darbību. Mēs priecāsimies kopā ar piena ražotājiem, ja viņiem arī nākotnē labi veiksies. Ceru, ka savās domās neesam vieni, ka arī Igaunijas iedzīvotāji priecāsies par mūsu lauksaimnieku veiksmēm savā nozarē un dos priekšroku pašmājās ražotiem pārtikas produktiem, kā arī atbalstīs jebkuru piensaimniecības attīstības projektu.”
