Veselības ministrijā norāda, ka ģimenes ārstu tīkla attīstība nav viegli īstenojama, taču ir ļoti nepieciešama, jo ģimenes ārstu prakses attīstās pēc brīvās konkurences principa. “Rīgā ģimenes ārsti ir izvietoti diezgan centralizēti, bet mazajās pilsētās ne. Svarīgs ir kopprakšu izveidošanas aspekts, kad viens ģimenes ārsts var aizvietot otru,” skaidro Jevgenijs Blaževičs, Veselības ministrijas Budžeta un investīciju departamenta Eiropas Savienības fondu ieviešanas nodaļas vadītājs.
Projekta mērķis ir sakārtot ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju infrastruktūru, uzlabojot ģimenes ārstu pieejamību pašvaldību teritorijās un pilnveidojot to materiāli tehnisko bāzi. Projekts ietver gan jau esošo ārstu prakšu struktūrvienību uzlabošanu, gan jaunu ģimenes ārsta prakšu izveidi, piemēram, ir paredzēts atbalsts gan telpu renovācijai, rekonstrukcijai, gan aprīkojuma iegādei.
Sākotnēji bija plānots projektu īstenot ar ierobežotu iesniegumu atlasi, kur jau Veselības ministrija būtu noteikusi finansējuma saņēmējus. Taču dokumentos ir veikti grozījumi, kas nu paredz atklāto iesniegumu atlasi. “Pieteikties un iesniegt projektu varēs jebkurš ģimenes ārsts vai veselības aprūpes iestāde, kas nodarbina vai nodrošina telpas ģimenes ārstam,” uzsver J. Blaževičs. Protams, uzņēmums, kas tikai iznomā telpas ģimenes ārstam un kura darbība nav saistīta ar veselības aprūpi, uz līdzekļiem pretendēt nevarēs, taču, piemēram, poliklīnikas tipa ārstniecības iestādei tas būs iespējams.
Centralizēti iepirkumi
Šai aktivitātei tiek izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi, un J. Blaževičs norāda: ja nebūs aizkavēšanās to saskaņošanas procesā, jau šā gada beigās plānots uzsākt projektu iesniegumu pieņemšanu.
Aktivitātes kopējais finansējums plānots 3,6 miljoni latu, un vidējais atbalsts vienam ģimenes ārstam – 14 000 latu. Ja ģimenes ārstu interese būs liela, Veselības ministrijā pieļauj, ka tiks izskatīta iespēja šai aktivitātei pārdalīt papildu finansējumu.
Paredzēts, ka ģimenes ārsti naudu nevarēs iztērēt pēc saviem ieskatiem, jo pastāvēs ierobežojumi, cik lielu daļu no līdzekļiem var atvēlēt telpu remontam un cik – iekārtu iegādei. Par telpām tiek rēķināts 300 latu atbalsts uz 30 kvadrātmetriem. Maksimālais finansējums, kas novirzāms viena ģimenes ārsta prakses telpu uzlabošanai, ir 9000 latu. Iekārtu un aprīkojumu iegādei maksimāli noteiktā summa – 5000 latu. Lai gan šādu nosacījumu nolūks ir novērst līdzekļu nelietderīgu izmantošanu, iespējams, kādiem ģimenes ārstiem tie liegs iegādāties tieši visnepieciešamāko. Piemēram, ģimenes ārste Māra Pilāne no Baltinavas novada uzskata, ka ikdienas darbā ļoti vajadzīgs būtu savs transports, kura daļai ģimenes ārstu nav. Taču Veselības ministrija apliecina, ka par projekta līdzekļiem auto iegādāties nevarēs.
"Jau šā gada beigās plānots uzsākt projektu iesniegumu pieņemšanu."
J. Blaževičs uzsver, ka tiek plānoti centralizētie iepirkumi – tiks piedāvāts iekārtu saraksts, lai katram ģimenes ārstam pašam nav jāmeklē iekārtu piegādātājs vai remontdarbu veicējs. Iepirkumus organizēs Veselības ministrija vai tās padotības iestāde. Līdztekus vairākām šādas sistēmas priekšrocībām tās nepilnības, iespējams, uzrādīs gadījumi, kad projekta dalībnieki vēlēsies iegādāties ko citu ģimenes ārsta praksei nepieciešamu, nekā norādīts centralizēto iepirkumu sarakstā.
Gaida, bet ar piesardzību
Paredzēts, ka ERAF līdzekļus varēs izmantot 250 ģimenes ārsti. To pārstāvju vērtējums gaidāmajam projektam reizē pauž cerības un uzmanību, lai projekta nauda netiktu izšķērdēta, bet tiktu novirzīta ģimenes ārstu reālo vajadzību piepildījumam. “Kā sabiedriska organizācija notiekošajam sekosim līdzi un vērtēsim,” teic Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide. Asociācija ir izteikusi priekšlikumus projekta nosacījumu izstrādē, lai ieguldītie līdzekļi dotu reālu labumu. Taču, tā kā vēl nav zināms, vai praksē projekts tiks īstenots tā, kā rakstīts papīros, asociācija atturas priekšlaikus paust viedokli par projekta efektivitāti.
"Ikdienas darbā ļoti vajadzīgs būtu savs transports, kura daļai ģimenes ārstu nav."
Ģimenes ārsts no Liepājas Igors Stoma atzīmē, ka primārā veselības aprūpe iedzīvotājiem ir vispieejamākā, lētākā un plašāk izmantotā: “Ja tiks sakārtots šis posms, tad, iespējams, mazināsies stacionārās veselības aprūpes nepieciešamība.” Tāpēc, viņaprāt, ir nepietiekams paredzētais projekta līdzekļu saņēmēju loks – tikai piektā daļa no aptuveni 1000 praktizējošiem ģimenes ārstiem. ERAF līdzekļi varētu būt īpaši noderīgi jauniem ģimenes ārstiem, uzskata ģimenes ārste M. Pilāne. “Esmu jau pensijā, tāpēc nepieteikšos,” viņa atzīst, piebilstot, ka 14 000 latu ir labs atspaids ārsta prakses iekārtošanai vai pilnveidošanai cilvēkam, kas ir karjeras sākumā vai vidū.
M. Pilāni piesardzīgu dara pieredze pirms pāris gadiem, kad ģimenes ārsti līdzīgi rakstījuši projektus, bijis nepieciešams tikai neliels līdzfinansējums iekārtu iegādei, taču labā ideja noklususi un līdz galam netika īstenota.
Vajadzīgs līdzfinansējums
Veselības ministrijā norāda, ka šim projektam līdzekļi jau ir iedalīti, tāpēc, visticamāk, tas tiks realizēts bez pēkšņām izmaiņām tam atvēlētajā budžetā. Taču ģimenes ārstiem būs jānodrošina līdzfinansējums, kas savukārt, kā atzīst paši ārsti, var būt šķērslis dalībai projektā. Jo lielāku līdzfinansējumu ģimenes ārsts varēs nodrošināt, jo projektu izvērtēšanā atbilstoši kritērijiem saņems lielāku punktu skaitu un tādējādi viņam būs lielāka iespēja, ka viņš saņems ERAF atbalstu, skaidro J. Blaževičs.
Citi ERAF projekti
Gandrīz 15 miljoni latu no ERAF līdzekļiem tiks novirzīti ambulatorās veselības aprūpes centru attīstībai. Tas ir atbalsts slimnīcām, kuras pārveidojamas par ambulatoriem centriem. Kopumā pirmā kārtā paredzēti 30 atbalsta saņēmēji, piemēram, Ādažu un Ērgļu slimnīcas. J. Blaževičs prognozē, ka oktobra beigās varētu tikt apstiprināti attiecīgi Ministru kabineta noteikumi un slimnīcām nosūtīti uzaicinājumi, lai 2010. gada sākumā, iespējams, sāktu projekta īstenošanu.
"Līdzekļus būs iespējams izmantot piektajai daļai no aptuveni 1000 praktizējošiem ģimenes ārstiem."
Līdz 2011. gadam 7,7 miljoni latu tiks ieguldīti Neatliekamās medicīniskās palīdzības attīstībā, veidojot vienotu dispečeru centru (par to portāls „LV.LV” vēstīja 27. augustā). Tāpat tiek realizēta aktivitāte “Stacionārās veselības aprūpes attīstība”, par kuru plašāk vēstīsim kādā no turpmākajiem rakstiem.
Savukārt noslēgumam tuvojas ERAF pasākums „Onkoloģijas slimnieku radioterapijas ārstēšanas attīstība”. Finansējuma saņēmējas ir četras slimnīcas – Rīgas Stradiņa slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca un Daugavpils reģionālā slimnīca. Paredzēts iegādāties iekārtas, kas ļaus ar jaunām tehnoloģijām efektīvāk ārstēt onkoloģijas slimniekus. Daugavpilī un Liepājā papildus tiek būvēti bunkuri – speciālas telpas ar vairākus metrus biezām sienām, jo šīs iekārtas ir radioaktīvas. Projektu plānots pabeigt šā gada beigās vai nākamā gada sākumā.
