Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Abi pasākumi tiks īstenoti sociālā drošības tīkla ietvaros, norādīja Labklājības ministrs Uldis Augulis. Viņš atzīst, ka 100 latu stipendija nav liela nauda, taču cilvēkiem, kuri pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas beigām vairākus mēnešus ir palikuši bez iztikas līdzekļiem, arī tie būs zināms atspaids bezizejas situācijā. Jūlijā reģistrētais bezdarbs sasniedza 11,8% jeb bez darba bija 132 200 iedzīvotāju. Bezdarbnieka pabalstu saņēma tikai aptuveni 55% no reģistrētajiem bezdarbniekiem. Pārējie 45% bija bez legāliem iztikas līdzekļiem.
Iespēja 36 000 bezdarbnieku
Portāls "LV.LV" jau rakstīja par LM plānoto darba praksi pašvaldībās no šā gada septembra – sabiedriski derīgu darbu veikšanu pašvaldībās uz pilnu darba slodzi (40 stundas nedēļā), atlīdzībā saņemot 100 latu stipendiju ik mēnesi, no kuras netiek maksāti nodokļi un sociālās apdrošināšanas iemaksas. Bezdarbnieki šo iespēju varēs izmantot, sākot no divām nedēļām līdz sešiem mēnešiem, kas ir maksimālais dalības ilgums pasākumā gada laikā. Piedalīties gada laikā rindas kārtībā varēs arī atkārtoti, bet kopējais dalības ilgums pasākumā nedrīkst pārsniegt šo termiņu.
Visu reģionu pašvaldībās paredzēts radīt 25 000 darba prakses vietu, taču, kā norāda Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica, bezdarbnieku skaits, kas no 2009. gada septembra līdz 2010. gada 30. decembrim varētu piedalīties pasākumā, ir plānots lielāks – aptuveni 36 000. Tādējādi šajā pasākumā varētu tikt iesaistīti 13% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem.
"Darba praksē pašvaldībās varētu tikt iesaistīti 13% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem."
Darba prakses mērķis ir nodrošināt ar iztikas līdzekļiem personas, kuras ir spējīgas strādāt fizisku darbu. Šim nolūkam pašvaldības no jauna veidos mazkvalificēta darba praktizēšanas vietas, lai bezdarbnieki, kas strādā par 100 latu stipendiju, no darba vietām neizslēgtu jau esošos darbiniekus. Tie varētu būt darbi teritorijas sakopšanā, sabiedrisko ēku remontdarbi, meža atjaunošana un sakopšana, ceļu apkopšana, darbs sociālajā aprūpē un citi, atceroties, ka tiem jābūt ārpus uzņēmējdarbības – tie nedrīkst kādam nodrošināt komerciālu labumu.
Darba praksei pašvaldībā pašam bezdarbniekam nekur nav jāpiesakās. Bezdarbnieku sarakstu, kuriem ir beidzies bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periods un nav citu iztikas līdzekļu, pašvaldībām nogādās NVA. Pirmais kritērijs bezdarbnieku atlasei ir datums, no kura viņi ir palikuši bez darba un arī bez iztikas līdzekļiem, jo beidzies bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiks. Tātad galvenais nosacījums, lai iedzīvotāji varētu pretendēt uz šo darba praksi, – viņiem jābūt reģistrētiem kā bezdarbniekiem.
Kvotas pēc bezdarba procenta
Pasākumu sāks īstenot šā gada septembrī – pēc tam, kad novadu pašvaldības būs izveidojušas praktizēšanas vietas un noslēgušas tipveida līgumus ar attiecīgo NVA filiāli. Tad pašvaldības slēgs tipveida līgumu ar katru konkrēto bezdarbnieku par viņa iesaisti pasākumā. Lai novērstu situāciju, ka tām pašvaldībām, kuras piesakās pirmās, tiek vairāk darba prakses vietu, pēc bezdarba līmeņa procenta pašvaldībā ir noteiktas kvotas. LM informē, ka aptuvens darba prakses skaita sadalījums pa NVA filiālēm (aprēķins veikts, balstoties uz filiālēs reģistrēto bezdarbnieku, kas nesaņem bezdarbnieku pabalstu, skaitu maijā) ir šāds: Alūksnes NVA filiālē, kura apkalpo Alūksnes un Apes novadu, – 389 vietas, Balvu NVA filiālē, kura apkalpo četrus novadus, – 649 vietas, Kuldīgas NVA filiālē, kas apkalpo trīs novadus, – 295 vietas, Liepājas NVA filiālē, kura apkalpo Liepājas pilsētu un astoņus novadus, – 1442 vietas u. tml.
"Seši mēneši ir maksimālais apmācību ilgums. To laikā darbinieks saņems stipendiju – 70 latus par kalendāro mēnesi."
Tas ir Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansēts projekts ar kopējo finansējumu – 24 miljoniem latu, no kuriem astoņus miljonus latu šim nolūkam paredzēts iztērēt jau šajā gadā. Projekta ietvaros pašvaldībai ir tiesības pretendēt uz to izdevumu segšanu, kas saistīti ar darba prakses ierīkošanu (piemēram, inventāra iegāde, transporta izdevumi) ierobežotā apjomā. Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs norāda, ka laika posmā līdz 2010. gadam darba praktizēšanai nepieciešamā inventāra iepirkuma procedūras pašvaldībai rīkojamas saskaņā ar Publisko iepirkuma likuma 63. panta pirmās daļas noteikumiem. Lai gan tas ir ESF līdzfinansēts projekts, nepieciešams arī pašvaldības līdzfinansējums, piemēram, darba prakses vadītājam un darba prakses organizētajam izmaksājama alga 50% apmērā no minimālās algas.
B. Paševica uzskata, ka rudenī bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits varētu pieaugt, taču minētās darba prakses nav vienīgais nodarbinātības veicināšanas pasākums. Ik mēnesi jau esošajos pasākumos iesaistās 20 000–22 000 bezdarbnieku.
Darbiniekiem dīkstāves apstākļos
Otru pasākumu īsteno NVA sadarbībā ar izglītības iestādēm. Tā mērķauditorija ir darbinieki, kas ekonomisko grūtību laikā spiesti strādāt nepilnu darba laiku – līdz 20 stundām nedēļā. Apmācību kuponi viņiem nodrošina iespēju šajā laikā paaugstināt kvalifikāciju – mācīties. Tas ir atbalsts bezdarba riskam pakļautiem darbiniekiem profesionālās tālākizglītības vai profesionālās pilnveides programmas apguvei, kas vērsta uz iemaņu un darba spēju saglabāšanu dīkstāves laikā ar darba devēja profesionālo darbību saistītā jomā. Apmācības tiks veiktas, lietojot kuponu sistēmu, kas paredz principu “nauda seko cilvēkam”. Kupona apmērs ir no 300 līdz 500 latiem atkarībā no izvēlētās apmācības programmas. Seši mēneši ir maksimālais apmācību ilgums. Tā laikā darbinieks saņems stipendiju – 70 latus par kalendāro mēnesi.
"LM aprēķinos 2009. gadā paredzēts apmācīt 2000 personu, bet kopumā pasākumā iesaistīt ne mazāk kā 11 000 bezdarba riskam pakļauto darbinieku."
Lai darbinieks, kuram ir samazināts darba laiks, varētu piedalīties atbalsta pasākumā, viņam jāatbilst vairākiem nosacījumiem: darba laiks nedrīkst pārsniegt 20 stundas nedēļā, pašreizējā darba vietā jābūt nodarbinātam ilgāk par vienu gadu un svarīga piebilde – darba laiks viņam ir ticis samazināts vismaz trīs mēnešus pirms iesaistes pasākumā. Šāda nosacījuma mērķis ir novērst gadījumus, kad darba devējs darba slodzi ir samazinājis pēdējā brīdī, lai darbinieki varētu piedalīties apmācībās, nevis ekonomisko grūtību ietekmē, skaidro LM Darba departamenta direktors Imants Lipskis. Tāpat darbiniekam nepieciešams darba devēja rakstīts iesniegums jeb apstiprinājums par viņa darba laika samazinājumu un apmācību nepieciešamību. Tajā jāpamato, kādā veidā apmācības samazinās darbinieka bezdarba risku un palielinās viņa konkurētspēju. LM aprēķinos 2009. gadā paredzēts apmācīt 2000 personu, bet kopumā pasākumā iesaistīt ne mazāk kā 11 000 bezdarba riskam pakļauto darbinieku. Viņi savu dalību pasākumā var pieteikt no 2009. gada septembra jebkurā no 29 NVA filiālēm.
Lai varētu īstenot šo krīzes nodarbinātības programmu, šogad tika grozīts "Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums" un Ministru kabineta noteikumi Nr. 166 “Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem".
