No septembra ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā jaunu pakalpojumu bezdarba riskam pakļautajiem darbiniekiem - profesionālo apmācību, izmantojot kuponu.
Lai uzņēmumos, kas uz laiku samazina ražošanas vai pakalpojumu apjomus, nodrošinātu darba vietu un darbinieku skaita saglabāšanu, bezdarba riskam pakļautiem darbiniekiem paveras iespēja apgūt ar darba devēja profesionālo darbības jomu saistītas profesionālās pilnveides un profesionālās tālākizglītības programmas. Tā tiek veicināta darbinieka konkurētspēja, un samazināts individuālais bezdarba risks profesionālās dīkstāves laikā.
Līdz šim šajā pasākumā varēja iesaistīties tie darbinieki, kuru darba laiks nepārsniedz 20 stundas nedēļā un darba laiks bija samazināts vismaz divus mēnešus pirms iesaistīšanās programmā. 6. oktobrī valdība akceptēja izmaiņas Ministru kabineta noteikumos par atbalstu bezdarba riskam pakļauto personu apmācībai.
Turpmāk mācību kuponu varēs saņemt komersantu un pašnodarbināto nodarbinātas personas, kas strādā nepilnu darba laiku. Tas nozīmē, ka mācīties varēs, piemēram, darbinieki, kuru darba laiks ir samazināts gan līdz 22 stundām nedēļā, gan līdz 36 stundām nedēļā vai pat līdz 13 stundām un tamlīdzīgi. Mainījies arī tas, ka turpmāk nodarbinātā darba laikam jābūt samazinātam vismaz vienu mēnesi pirms iesaistīšanās mācību programmā un viņš pašreizējā darbavietā ir nodarbināts ilgāk par sešiem mēnešiem.
"Līdz ar grozījumiem MK noteikumos iespēja pietiekties pasākumam ir plašākam bezdarba riskam pakļauto personu lokam."
„Līdz ar grozījumiem iespēja pietiekties pasākumam ir plašākam bezdarba riskam pakļauto personu lokam. Uzņēmumu darbinieki, kuri strādā nepilnu darba laiku, var saņemt kuponu neatkarīgi no tā, par cik stundām darba laiks ir saīsināts. Piemēram, pasākumam var pieteikties darbinieki, kuri strādā 12, 20 vai 32 stundas nedēļā. Līdz ar izmaiņām jau tagad ir vērojama lielāka nodarbināto aktivitāte un interese par projektu, tādēļ pieaug izsniegto kuponu skaits,” stāsta Laima Levanoviča, Nodarbinātības pakalpojumu un attīstības departamenta Apmācību nodaļas ESF projekta "Profesionālā apmācība bezdarba riskam pakļautām personām" vecākā eksperte - projekta vadītāja. Viņa uzsver, ka būtiskas izmaiņas reģistrēto nodarbināto un izsniegto kuponu skaita ziņā ir arī tādēļ, ka tagad pasākuma dalībnieks var būt darbinieks, kuram darba slodze samazinājusies pirms mēneša. Piemēram, beidzoties vasaras sezonai, rudenī darbiniekam samazinās slodze un projekta piedāvātās apmācības kļūst būtisks atbalsts.
Kas mācās un ko mācās?
Jaunais pakalpojums bezdarba riskam pakļautajiem darbiniekiem profesionālajai apmācībai, izmantojot kuponu, pieejams no septembra. Septembra beigās bija izsniegti tikai 298 kuponi, bet oktobra vidū izsniegto kuponu skaits sasniedzis 767. No visiem kuponu saņēmējiem mācības uzsākuši 93 dalībnieki. Zemgalē izsniegti 89, Rīgas reģionā - 150 kuponi, Kurzemes reģionā – 111, Vidzemē – 157 kuponi. Visaktīvāk par kuponiem interesējušies Latgales reģionā, kur izsniegti 260 kuponi.
"Septembra beigās bija izsniegti tikai 298 kuponi, bet oktobra vidū izsniegto kuponu skaits sasniedzis 767."
Lai arī kuponi saņemti, apmācībās vēl nav iesaistījies pietiekami daudz dalībnieku, lai varētu vērtēt un spriest, kuru nozaru uzņēmumu darbiniekiem dīkstāves kuponi interesē visvairāk. Tomēr daži skaitļi jau zināmi. Apmācības sākuši 11 cilvēki, kas nodarbināti apstrādes rūpniecībā. Tikpat cilvēki mācās arī no izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozares. Bet no vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, kā arī no automobiļu un motociklu remontu nozarēm mācības sākuši pa 13 strādājošajiem.
Vispieprasītākās programmas, kurās mācības jau uzsāktas, ir ekspeditors, pavārs, praktiskā grāmatvedība, komerczinības, mazā biznesa organizēšana, šuvējs, projektu vadība.
Jāatsaka gan skolotājiem, gan pašnodarbinātajiem
Projekts nav paredzēts valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbiniekiem. Kā informē NVA, diemžēl projekta mērķa grupa turpmāk paplašināta netiks, lai arī dīkstāves kuponi šobrīd noderētu arī tiem, kam darbu dod valsts. Kā stāsta L. Levanoviča, projekta īstenošanas sākumā bija vērojama tieši pašvaldību darbinieku, īpaši skolotāju, pastiprināta interese. Par pasākumu interesējās arī sabiedrisko organizāciju, nodibinājumu un baznīcu nodarbinātie, kā arī pašnodarbinātas personas. Tomēr būtiskus pārmetumus NVA nav saņēmusi, jo projektā atbalstāmā mērķa grupa tika noteikta Ministru kabineta līmenī – kādi noteikumi ir, tādi jāievēro. Tā kā projektā paredzēts atbalstīt tikai komersantu nodarbinātos un pašnodarbināto nodarbinātās personas, tad visbiežāk tieši pašnodarbinātie ir tie, kam dalība projektā jāatsaka.
"Viens ESF projekts nevar atrisināt problēmas visiem tiem darba devējiem, kas ekonomisko apstākļu ietekmē nonākuši grūtībās."
Projekta vadītāja stāsta: „Visvairāk iepriecina, ka projekts ir preventīvs pasākums, kas orientēts uz bezdarba riskam pakļautām personām un paredzēts bezdarbnieku skaita pieauguma mazināšanai. Projekts vienlaikus ir atbalsts gan nodarbinātajiem, gan uzņēmējam. Prieks, ka uzņēmēji novērtē: jaunas kvalifikācijas prasmes darbiniekam ir ieguldījums uzņēmuma nākotnē, un vienlaikus arī labs stimuls un motivācija darbiniekam. Iepriecina, ka interese ir, un mums izdevies pārliecināt arī dažus kritiski noskaņotus darba devējus.”
L. Levanoviča atzīstas: reizēm NVA saņem darba devēju pārmetumus par novēloto projekta uzsākšanu, jo uzņēmums, sarūkot ražošanas apjomiem, jau samazinājis darbinieku skaitu. Tomēr jāsaprot, ka viens ESF projekts nevar atrisināt problēmas visiem tiem darba devējiem, kas ekonomisko apstākļu ietekmē nonākuši grūtībās. „Tāpat apbēdina, ka mācību iestādes ne vienmēr var operatīvi uzsākt mācības, ja ir neliels mācīties gribētāju skaits. Pat nākas atlikt programmas apguvi, jo izglītības iestādē nav pieteicies apmācībai iecerētais minimālais dalībnieku skaits. Gaidīšanas posms, ko nevar ietekmēt NVA, kavē apgūt projektam paredzēto finansējumu un var radīt neapmierinātību nodarbinātajos,” secina L. Levanoviča.
