Šo sadarbības veidu starp EK, Eiropas Parlamentu (EP) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti dēvē par vadības partnerību, un tā mērķis ir veicināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu ES komunikācijas politiku, ko īsteno pati dalībvalsts. Parakstītā vienošanās paredz, ka Latvija nākamos četrus gadus īstenos ar Eiropas Savienību (ES) saistītus komunikācijas projektus, ik gadu, tajā skaitā arī šogad, šim mērķim no EK budžeta saņemot 200 tūkst. eiro.
EK Komunikācijas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks Panoss Karvonis uzsvēra, ka šajā projektā paredzēta sabiedrības informēšana par ES svarīgiem jautājumiem, par iespējām un tiesībām, ko Latvijai sniedz dalība Eiropas Savienībā. „ES palīdzēs veidot sociālo dialogu, veicinot sabiedrībai svarīgu jautājumu apspriešanu,” teica P. Karvonis.
"Latvija ir vienā grupā ar Slovēniju, Lietuvu un Īriju, kurai arī gadskārtēji paredzēti 200 tūkstoši eiro nākamos četrus gadus."
Finansējuma apmērs Latvijai noteikts, ņemot vērā valsts lielumu un iedzīvotāju skaitu, un Latvija ir vienā grupā ar Slovēniju, Lietuvu un Īriju, kam arī gadskārtēji paredzēti 200 tūkstoši eiro nākamos četrus gadus.
„Mums jābūt tur, kur meklē informāciju”
ES komunikācijas stiprināšanas līgums ir politiska vienošanās starp EK, EP un Latviju, un vadības partnerības aktivitātes EK finansē 100% apmērā, atzīmēja EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca. „Valsts kanceleja šai iespēja atsaukusies ar lielu interesi un piedāvājusi sabiedrībai noderīgus projektus,” atzinīgi teica I. Šulca. „Lielu atbalstu sniegusi arī Ārlietu ministrija.”
Viena no krīzes mācībām ir tā, ka saziņai ar sabiedrību jābūt regulārai un līdz sabiedrībai ir jānokļūst informācijai par iespējām, ko piedāvā ES, uzsvēra EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja. Jau pašlaik Latvijā darbojas 66 informācijas tīkli, tajā skaitā uzņēmējiem, bet lielajā informācijas piedāvājumā cilvēks nespēj orientēties, tādēļ daudz labu lietu, kas turklāt tiek piedāvātas bez maksas, paliek nepamanītas un neizmantotas. Īpaši skumīgi, ka par ES atbalstu biznesam nezina arī Latvijas uzņēmēji.
„Mūsu pienākums ir aktīvi piedāvāt šo informāciju, kas ļauj uzņēmējiem atrast jaunus piemērotus noieta tirgus savām precēm. Vienlaikus jāuzsver, ka stratēģiski svarīga ir nevalstiskā sektora stiprināšana, nevalstisko organizāciju iesaistīšana politiskajos procesos nevis post factum, bet jau politikas izstrādes gaitā,” secina I. Šulca. Tādēļ viens no vadības partnerības projektiem ir vērsts uz administratīvo spēju stiprināšanu nevalstiskajās organizācijās. Ir plānots izveidot diskusiju platformas reģionos, aptverot un apvienojot vairākus simtus nevalstisko organizāciju, kuras pašlaik ir decentralizētas un administratīvi vājas.
"Lielajā informācijas piedāvājumā cilvēks nespēj orientēties, tādēļ daudz labu lietu paliek nepamanītas un neizmantotas."
„Sēdēt uz vietas un gaidīt, ka cilvēki nāks pie mums - to mēs nedrīkstam. Mums ir jābūt tur, kur cilvēki meklē informāciju. Mums jābūt zināmiem, mums jāpiedāvā pakalpojumi, kas cilvēkiem vajadzīgi,” ir pārliecināta I. Šulca. „Piemēram, plānojam izveidot interaktīvu energoefektivitātes aprēķināšanas kalkulatoru, simulācijas spēli „Soli pa solim līdz biznesa uzsākšanai”, kas īpaši aktuāla pašreizējā bezdarba situācijā. Tiks veidotas rokasgrāmatas, tajā skaitā Saeimas deputātiem, skolēniem un studentiem, savukārt uzņēmējiem - par ES programmām un konkursiem, kuriem uzņēmēji var pieteikties. Šī ir liela nauda ar 100% finansējumu projektam, ko Latvija vēl līdz šim nav izmantojuši.”
Latvijā jau pašlaik darbojas 66 informēšanas tīkli – izglītībai, uzņēmējdarbībai, sociālajai sfērai. Informācija atrodama Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, Latvijas Tehnoloģijas centrā, Izglītības valsts aģentūrā, Akadēmisko programmu aģentūrā, informācijas centros bibliotēkās un pašvaldībās. Tāpat darbojas Eiropas Biznesa reģistrs, Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju forums, struktūrfondi un to informācijas centri un vēl, un vēl. „Šī komunikācija ir ļoti decentralizēta, un cilvēki pazūd informācijas pārbagātībā. Jāpiezīmē, ka šī informācija atrodama EK mājaslapā un vajag to izmatot,” mudina EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja.
Iespēja izmantot ES pieredzi
„Šajos grūtajos finanšu apstākļos 200 tūkstoši eiro ir ļoti liela nauda,” atzina Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane. „Valsts kancelejai Latvijas valsts ir uzlikusi pienākumu informēt cilvēkus par to, kur var atrast informāciju, kas saistīta ne vien ar struktūrfondiem, bet arī ar citām ES aktivitātēm. Situācijā, kad naudas nav pietiekami, atbalstāma ir jebkura iniciatīva, un šī tiešām jāvērtē kā vienreizēja iespēja. Divsimt tūkstoši eiro ir patiešām liela nauda, un mēs ar to varam rēķināties turpmākos četrus gadus un varam savas aktivitātes plānot četrus gadus uz priekšu, būdami pilnīgi pārliecināti, ka pasākumi tiks apmaksāti. Tā ir izcila iespēja.”
"Visa veida uzņēmēji varēs iepazīties ar informāciju un izlemt, uz kuriem pasākumiem pretendēt."
Kā otro svarīgo iespēju Valsts kancelejas vadītāja atzīmēja sadarbības stiprināšanu starp valdību un ES iestādēm, ko vēl vairāk stimulē šādas vienošanās parakstīšana. Vienlaikus noslēgtais līgums ļaus izmantot ES pieredzi sadarbībā ar citām dalībvalstīm, tajā skaitā naudas efektīvākā izlietojumā, ko G. Veismane uzskata par trešo svarīgo iespēju.
Informācija būs. Sekojiet tai!
Vadības partnerības īstenošanu var iedalīt trīs pasākumu blokos.
Pirmais - pilsoņu aktīva līdzdalība ES politikā un diskusijās, lai nodrošinātu informācijas labāku apriti. Šie projekti saistīti ar reģionālajiem informācijas aprites centriem, kādu Latvijā ir trīsdesmit trīs. Tiks sludināti konkursi par informācijas apmaiņas iespējām saistībā ar reģionālajiem centriem.
Otrais – Eiropa, demokrātija un pilsoņi, un šajā blokā tiks veikta skaidrojošo materiālu sagatavošana – rokasgrāmatas, bukleti par ES jautājumiem. Tas ir īpaši svarīgi tāpēc, ka drīz spēkā stāsies Lisabonas līgums un cilvēkiem jāzina, kādu atbildību šajā sakarā Latvija uzņemas.
Trešais bloks vērsts uz jaunatni. Tajā ietilps pasākumi, kas domāti skolu jauniešiem: informācijas tīkli un sadarbības veicinošas darbības, semināri un apmācības skolotājiem, palīdzība metodisko materiālu ieguvē.
Informācija par vadības partnerības īstenošanas pasākumiem būs pieejama EK Latvijā mājaslapā, tajā skaitā par izsludinātajiem konkursiem. Definētie virzieni, aktivitātes un pasākumi būs apskatāmi arī Valsts kancelejas mājaslapā, tajā skaitā arī komunikāciju plāns. „Visa veida uzņēmēji varēs iepazīties ar informāciju un izlemt, uz kuriem pasākumiem pretendēt,” aicināja G. Veismane.
