Bet katrā ļaunumā ir savs labums. Kad pirms pāris gadiem bijām neapmierināti par valsts atbalsta programmu izstrādes kavēšanos ES fondu apguvei šajā laikposmā, nevarējām paredzēt, ka apstākļi tik krasi mainīsies. Ka jau tā ar mokām tapinātās, nereti neveiklās piegrieztnes, kas šā tā derētu, piemēram, tīri patuklam komersantam, nu vairs galīgi nepasēs izkāmējušam, kam neatliekami vajadzīgas papildu kalorijas.
Vienkāršāk un ātrāk
Tātad – ja nav līdz galam izveidotas un palaistas darbā programmas, tad arī vieglāk tās izmainīt un pārplānot finansējuma sadalījumu. Tā nu darbības programma “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildus ieguvusi 94,6 miljonus latu, “Uzņēmējdarbība un inovācijas” – 44 miljonus latu, “Infrastruktūra un pakalpojumi” – 55,5 miljonus. Šogad budžetā ES fondu apgūšanai pieejami 272,5 miljoni latu. Lielākā daļa tiks projektiem, kas veicinās ekonomikas attīstību un konkurētspēju, iedzīvotāju nodarbinātību, kā arī izglītībai un zinātnei. Nauda atņemta tām aktivitātēm, kas šobrīd nav aktuālas (dažādām administratīvās kapacitātes stiprināšanas programmām) vai nebija guvušas projektu iesniedzēju atsaucību, piemēram, “Vērtspapīru birža mazām un vidējām komercsabiedrībām”.
Krīzes laikā pielaidīgāka kļuvusi arī Eiropas Komisija, atļaujot vienkāršākas veidot gan pašas programmas (ko gan visvairāk sarežģīja pašmāju ierēdņi), gan arī ātrāk saskaņojot to noteikumus un vispār īsinot formalitātes.
"Lielākā daļa tiks projektiem, kas veicinās ekonomikas attīstību un konkurētspēju, iedzīvotāju nodarbinātību, kā arī izglītībai un zinātnei."
Piemēram, 30. jūnijā valdība atbalstīja grozījumus darbības programmu “Infrastruktūra un pakalpojumi” un “Cilvēkresursi un nodarbinātība” aktivitātēs, kurās turpmāk, ieguldot finansējuma saņēmēja rīcībā esošus vai kredītiestāžu līdzekļus, pie Eiropas fondu līdzfinansēto projektu īstenošanas varēs ķerties, iekams noslēgta vienošanās par līdzekļu piešķiršanu. Kā uzsver Labklājības ministrija, šīs izmaiņas sekmēs ātrāku ES fondu līdzekļu apguvi un atmaksu pieprasījumu deklarēšanu. Lieki teikt, ka šādas priekšrocības pirms pāris gadiem nebija iedomājamas.
Izstādēm atkal ceļš vaļā
Aprīlī finansējuma trūkuma dēļ tika pārtraukta projektu iesniegumu pieņemšana Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētajā aktivitātē “Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings”. Komersanti par to bija sašutuši, jo šajos laikos tieši izstādes un tirdzniecības misijas paver iespēju atrast jaunus partnerus un tirgus, un tie daži tūkstoši valsts atbalsta latu bija ļoti nozīmīgs atspaids.
Nauda atradās jau 21. aprīlī, kad valdība šai aktivitātei nolēma piešķirt papildu finansējumu 4,4 miljonus latu. Taču naudu pavadīja jauni MK noteikumi – “Noteikumi par darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.1.1.1. apakšaktivitātes “Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings" sesto un turpmākajām kārtām”, kas tika akceptēti valdības sēdē 17. jūnijā. Ekonomikas ministrija uzsver, ka jaunie noteikumi atvieglos komersantu pieteikšanos atbalstam, mazinās administratīvo slogu un novērsīs izmaksu nepārskatāmību, kas izpaudās programmas pirmajās piecās kārtās.
Paredzēts, ka LIAA projektu pieņemšanas 6. kārtu šajā aktivitātē izsludinās augustā. Vēlu. Jo lielākais izstāžu “birums” ir tieši rudenī, bet pirmie maksājumi jāveic jau pusgadu iepriekš. LIAA Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilga Kikjauka gan teic, ka izmaksas aktivitātes ietvaros būs attiecināmas no MK noteikumu spēkā stāšanās brīža, tātad projekta iesniedzējs varēs vispirms doties uz izstādi un pēc tās griezties LIAA ar projektu iesniegumu, kam pievienots maksājuma pieprasījums un attaisnojošie dokumenti. Turklāt daudzi komersanti, kuri savas eksporta veicināšanas aktivitātes plāno laikus, līgumus par atbalstu dalībai rudens izstādēs esot ieguvuši jau pavasarī.
Jau nolīgti 50 miljoni latu
Lielas izmaiņas skārušas LIAA administrētās programmas, kas atbilstoši šīs iestādes darbības specifikai vistiešāk saistītas ar komercdarbības veicināšanu. Sākotnēji LIAA pārvaldībai bija paredzētas 24 programmas. To skaits samazināts līdz 15. “Ar uzņēmēju programmām viss ir kārtībā, projektu pieņemšana notiek, LIAA slēdz līgumus, un attiecīgi veic finansējuma izmaksāšanu,” uzsver I. Kikjauka.
“Patlaban aktīvas ir 12 programmas. Tajās notiek projektu pieņemšana, vērtēšana vai realizācija. Šogad atbalstu jau ir saņēmuši 45 uzņēmumi par kopējo summu aptuveni miljona latu apjomā, un avanss aptuveni 1,2 miljoni latu ir izmaksāts arī 10 pašvaldībām.”
"Ja nav līdz galam izveidotas un palaistas darbā programmas, tad arī vieglāk tās izmainīt un pārplānot finansējuma sadalījumu."
Kopš 2008. gada februāra LIAA ir saņemti 1700 projektu iesniegumi, no kuriem pašlaik 750 ir apstiprināti un tikpat daudz ir noraidīti.
LIAA 10 dažādās atbalsta programmās 2007.– 2013. gada plānošanas periodā ir noslēgusi 377 līgumus par pieprasīto atbalsta summu 50 miljoni latu (2008. gadā – 263 līgumi par 11,6 milj. latu, šogad līdz jūnija vidum – 114 līgumi par aptuveni 38,4 milj. latu).
Lāzeršovu iekārtas pagastos vairs nepirks
Pašlaik LIAA projektus pieņem divās aktivitātēs – “Atbalsts ieguldījumiem attīstībai īpaši atbalstāmajās teritorijās” un “Atbalsts rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai”.
“Lielākā interese ir par īpaši atbalstāmajām teritorijām, un otrā uzsaukuma pirmajā kārtā šā gada maijā tika iesniegti 33 projekti,” informē I. Kikjauka. “Šobrīd šie projekti tiek vērtēti. Jau vērtēšanas procesā iezīmējas tas, ka iesniegtie projekti ir vērsti tieši uz ražošanas attīstību.”
Pirmais uzsaukums šai aktivitātei bija 2008. gadā, un tad atklājās neatbilstība starp programmā noteikto stingro dalījumu par atbalsta piešķiršanu sīkajiem un mazajiem uzņēmumiem pilsētās un lauku apvidos īpaši atbalstāmajās teritorijās (ĪAT). Programmā varēja startēt mazie uzņēmumi lauku apvidos un sīkie uzņēmumi pilsētās. Izrādījās, ka, piemēram, veiksmīgam uzņēmumam, kas ar Eiropas naudu jau atspēries savā darbībā tiktāl, ka vairs nav ieskaitāms mikrouzņēmumu kategorijā un atrodas mazpilsētā, turpmākais atbalsts nebija pieejams. Savukārt pagastos tika atbalstīti uzņēmumi, kuros strādājošo skaits bija vismaz desmit. Otrajā uzsaukumā ir atkal jauni MK noteikumi, kuros vairs šāda ierobežojoša dalījuma nav. Ir vēl pāris izmaiņu.
“Mēs neatbalstām mobilo iekārtu iegādi šai aktivitātē. Precīzāk, tiek atbalstīta tikai tādu iekārtu iegāde, kuras tiek izmantotas projekta īstenošanas vietā, konkrētā adresē ĪAT. Ir arī samērā daudz ierobežojumu, kuri attiecas uz iekārtu veidiem – netiek atbalstīta tādu iekārtu iegāde, kas, piemēram, saistītas ar izklaidi, skaistumkopšanu. Programma ir vērsta uz ražošanas attīstību, un rezultāti ir jūtami.”
Te gan jāpiebilst, ka mobilo iekārtu aizliegumu radījuši Latvijā skaļi izskanējušie mēģinājumi par Eiropas naudu iegādāties ne jau nu Latgales pagastos izmantojamas iekārtas masu sarīkojumu nodrošināšanai. LIAA 14. maijā lauza divus līgumus – ar SIA “Baltic Solo”, kas bija iesniegusi projektu iesniegumu par profesionālās apskaņošanas tehnikas iegādi Indras pagastā, pretendējot uz maksimālo atbalstu 70 000 latu apjomā, un SIA “GTC”, kas bija iekārojusi gandrīz 61 000 latu, Šķeltovas pagastā iegādājoties diožu ekrānu ar vadības sistēmu. Minētie lēmumi atcelti par nepatiesas informācijas sniegšanu LIAA. Tiek pārbaudīti arī dati par pārējiem līdzīgiem projektiem.
Komersanti finansējuma meklējumos
Saistībā ar ĪAT projektiem I. Kikjauka norāda vēl kādu jaunumu: “Iepriekš projekta iesniegums netika saistīts ar finansējumu projekta īstenošanai. Tagad, jau gatavojot projektu, uzņēmumam ir jāpierāda, ka šis finansējums būs pieejams. Arī vispārējās ekonomiskās situācijas dēļ uzņēmēji daudz nopietnāk izvērtē savu projektu dzīvotspēju, un tie patiešām ir labi.”
"Arī vispārējās ekonomiskās situācijas dēļ uzņēmēji daudz nopietnāk izvērtē savu projektu dzīvotspēju, un tie patiešām ir labi."
I. Kikjauka
Taču LIAA klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja atzīst, ka finansējuma pieejamības trūkuma dēļ uzņēmumu aktivitāte Eiropas naudas apgūšanā kopumā ir samazinājusies. “Īpaši ĪAT pirmajā kārtā desmit līgumi tika lauzti tāpēc, ka uzņēmēji to īstenošanai nespēja saņemt finansējumu. Tomēr daļa komersantu cīnās ar esošo situāciju un lūdz maksimālo – divu gadu – projekta īstenošanas termiņa pagarinājumu. Aptuveni puse no komersantiem, kuri ir noslēguši līgumu, arī ir lūguši pagarināt projekta īstenošanas termiņu. Bet, jāatzīst, tomēr ir bankas, kas aizdevumus dod, un ir uzņēmumi, kas tos saņem. Turklāt vēl komersanti aktīvi izmanto Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) garantijas.”
Kā liecina LGA informācija, līdz 11. maijam, lai saņemtu kredītu ES fondu līdzfinansētu projektu īstenošanai, bija saņemti 85 pieteikumi; 33 garantijas jau bija stājušās spēkā.
Būs arī jaunas tehnoloģijas
Labas ziņas ir par tā dēvēto inovāciju programmu. Apakšaktivitātē “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā” iesniegts 91 projekts par 20,5 miljoniem latu,” informē I. Kikjauka. “No tiem apstiprināti 57 projekti par 11,7 miljoniem latu. Pašlaik aktīvi slēdzam līgumus. Jau noslēgti 37 līgumi projektu īstenošanai par 6,77 miljoniem latu.”
Lai iegūtu atbalstu, bija jāievēro vairāki svarīgi nosacījumi, kas garantē, ka produkts vai tehnoloģija patiešām ir kas gluži jauns, turklāt saskaņā ar kritērijiem visvairāk punktu (30 no 50) varēja iegūt, ja projekta iesnieguma autors ir ieguvis patentu vai kādu citu rūpnieciskā īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu. Kaut arī I. Kikjauka norāda, ka aizvadītajā projektu iesniegumu kārtā 62% no visiem iesniegtajiem projektiem šis kritērijs tika izpildīts, tas acīmredzot tomēr ierobežojis atbalsta saņēmēju loku. Nākamā uzsaukuma nosacījumos, iespējams, gaidāmas izmaiņas.
Jāpiebilst, ka aktivitātē „Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde” šobrīd uzsākta līgumu slēgšana. No 291 iesniegtā projekta 134 apstiprināti ar nosacījumiem.
Šā gada 3. ceturksnī paredzēts atvērt vēl trīs aktivitātes:
- “Augstas pievienotās vērtības investīcijas”;
- “Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings”;
- “Atbalsts nodarbināto apmācībām konkurētspējas veicināšanai”.
Kā norāda I. Kikjauka, arī programmu „Atbalsts nodarbināto apmācībām konkurētspējas veicināšanai” regulējošajos Ministru kabineta noteikumos būs izmaiņas. Pirmkārt, jau tādēļ, ka tie nebija pietiekami pārdomāti izstrādāti. Otrkārt, uzņēmēju vajadzības apmācību laukā ir mainījušās.
Izmaiņas uz labu notikušas arī projektu vērtēšanas procedūrā. “Jau tagad ĪAT programmā LIAA ir lēmums jāpieņem mēneša laikā pēc kārtas noslēguma. Maijā iesniegto projektu autori lēmumus saņems jau jūlija sākumā. Tiek plānots, ka arī nākamajās aktivitātēs būs līdzīgi. „Līdz šim Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums ļāva pieņemt lēmumu trīs mēnešu laikā,” stāsta I. Kikjauka. “Projektu īstenotājiem tagad pieejami arī avansa maksājumi. Atsevišķās programmās var sākt projektu īstenot, pirms noslēgts līgums.”
