Aktivitātes "Augstas pievienotās vērtības investīcijas” mērķis ir stimulēt vietējos komersantus veikt ieguldījumus zināšanu vai tehnoloģiju intensīvajos projektos, kā arī piesaistīt ārvalstu investīcijas jomās ar augstu pievienoto vērtību, tādējādi veicinot jaunāko tehnoloģiju pārnesi no ārvalstīm. Ar Eiropas Savienības fonda līdzekļiem, kas šai aktivitātē tiek piešķirti tikai Latvijā reģistrētajiem komersantiem, tiks sniegts atbalsts uzņēmējiem jaunas saimnieciskās darbības uzsākšanai vai esošās saimnieciskās darbības paplašināšanai, produkcijas dažādošanai vai nozīmīgai ražošanas procesa maiņai.
Aktivitātes kopējais finansējums šobrīd sasniedz 35 287 884,42 latu. Tā kā aktivitātes ieviešanai būs liela ietekme uz tautsaimniecības attīstību, šīs aktivitātes finansējums tika palielināts no 19,7 miljoniem latu līdz 35 miljoniem latu.
"Uzņēmējam jāgādā arī par jaunām darba vietām."
Uzņēmējam jāgādā arī par jaunām darba vietām – plānotajam jaunizveidoto darba vietu skaitam ir jābūt vismaz vienai darba vietai uz 120 000 latu pieprasītā finansējuma apjoma.
Attiecināmās izmaksas – ilgtermiņa ieguldījumiem
Ministru kabineta (MK) sēdē 28. jūlijā tika apstiprināti grozījumi MK noteikumos par aktivitātes "Augstas pievienotās vērtības investīcijas” īstenošanu, kas paredz labvēlīgākus nosacījumus projektu iesniedzējiem. "Grozījumi ir saistīti ar pašreizējo situāciju valstī un vēlmi paiet solīti pretim uzņēmējiem,” skaidro Ekonomikas ministrijas (EM) Eiropas Savienības fondu ieviešanas departamenta direktors Edmunds Valantis. "Grozījumi dos iespēju veidot naudas plūsmu tā, lai uzņēmējiem būtu vieglāk finansēt projektu. Šīs aktivitātes ietvaros projekti būs gana lieli, jo minimālais kopējo attiecināmo izmaksu apjoms vienam projektam ir trīs miljoni latu. Attiecināmās izmaksas aktivitātē var rasties šādiem ilgtermiņa ieguldījumiem:
- ieguldījumiem pamatlīdzekļos – iekārtu iegādei, ēku un būvju celtniecībai un rekonstrukcijai;
- nemateriālajiem ieguldījumiem – licenču un patentu iegādei.
Maksimāli pieļaujamā finansējuma intensitāte no kopējām attiecināmām izmaksām ir 45 procenti. Grozījumi ir veikti, lai projekta īstenotāji varētu ātrāk saņemt atpakaļ savu ieguldīto naudu.”
Starpposma maksājumus varēs saņemt biežāk
Finansējuma saņēmējs, izmantojot savus resursus vai ārējo finansējumu, kas nav saistīts ar jebkādu komercdarbības atbalstu, projekta īstenošanā iegulda vismaz 25% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Projekta īstenošanai komersants var saņemt avansa maksājumu, kas nepārsniedz 35% no publiskā finansējuma apmēra.
Līdz šim MK noteikumi par aktivitātes īstenošanu noteica, ka starpposma maksājumus komersanti var saņemt ne biežāk kā reizi sešos mēnešos, bet tikko apstiprinātie grozījumi MK noteikumos paredz, ka turpmāk projekta iesniedzējs starpposma maksājumus varēs saņemt ne biežāk kā reizi trijos mēnešos, ja starpposma pārskatu iesniedz par summu, kas nepārsniedz 200 000 latu, vai biežāk, ja starpposma pārskatu iesniedz par summu, kas pārsniedz 200 000 latu. E. Valantis precizē naudas plūsmas shēmu: "Uzņēmējs investē, ieguldot savu naudu, noformē pieņemšanas nodošanas aktus, maksāšanas dokumentus, pēc tam maksājumus apliecinošos dokumentus un maksājumu pieprasījumu iesniedz LIAA, kas šo informāciju pārbauda un nosūta Valsts kasei, kura tālāk atgūst finansējumu no Eiropas Komisijas. Maksimāli pieļaujamā finansējuma intensitāte ir 45% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Var gadīties, ka projekta ietvaros uzņēmējs iegādājas dārgu iekārtu, kas tiek piegādāta, uzstādīta un apmaksāta, un projekts ir realizēts. Tas atkarīgs no katra projekta, bet nosacījumi paredz, ka projekts jāīsteno trīs gadu laikā no dienas, kad sadarbības iestādē saņemts iesniegums par projekta īstenošanu, ja projekta iesnieguma iesniedzējs uzsāk atbalstāmās darbības pēc projekta iesnieguma iesniegšanas. Ja projekta iesniedzējs plāno sākt atbalstāmās darbības pēc tam, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu, projekta maksimālais īstenošanas laiks ir trīs gadi no minētā līguma noslēgšanas dienas.”
Projektu var sākt īstenot, pirms tas apstiprināts
Viens no grozījuma punktiem paredz, ka projekta iesniedzējam nebūs jāsaskaņo ar sadarbības iestādi iepirkuma procedūras atbilstība normatīvajiem aktiem iepirkuma procedūras jomā pirms līguma slēgšanas ar iepirkuma procedūrā noteikto uzvarētāju. "Iepirkuma dokumentācija tiks vērtēta vienlaikus ar visu projektu,” skaidro E. Valantis. "Līdz šim bija paredzēts, ka iepirkuma dokumentācija ir jāsaskaņo ar LIAA, tagad tas tika precizēts, bet tas neliedz komersantam sākt projekta īstenošanu, tiklīdz viņš ir iesniedzis projekta iesniegumu LIAA, nesagaidot sava projekta apstiprināšanu.”
"Projekts jāīsteno trīs gadu laikā no dienas, kad sadarbības iestādē saņemts iesniegums par tā īstenošanu."
"Vai tas nav bīstami, īpaši tad, ja šis projekts netiks apstiprināts? Protams, ka tas ir komersanta risks, jo jāņem vērā, ka tas tomēr ir atklāts projektu iesniegumu konkurss, kurā projekta iesniedzējam nav garantijas, ka viņa projektam tiks piešķirts finansējums. Uzsākot būvdarbus vai noslēdzot līgumus par iekārtu, patentu vai licenču iegādi pirms līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas ar sadarbības iestādi, projekta iesniedzējam projekta neapstiprināšanas gadījumā izmaksas būs jāsedz no paša resursiem.”
Izmaiņas birokrātiskajās procedūrās
Grozījumi MK noteikumos paredz, ka gadījumā, ja netiek noslēgts līgums par apstiprināta projekta īstenošanu, finansējums tiek piešķirts nākamajam projektam rindas kārtībā. Tāpat grozījumi MK noteikumos paredz, ka visiem projekta iesniedzējiem tiks sniegta informācija par atbilstību visiem projekta iesniegumu vērtēšanas kritērijiem, tādējādi, ja kāds no projektu iesniedzējiem atteiksies īstenot projektu, sadarbības iestāde nosūtīs vēstuli ar lūgumu apliecināt gatavību īstenot projektu tam projekta iesniedzējam, kura projekta iesniegums pēc projektu iesniegumu sarindošanas prioritārā secībā ir nākamais visvairāk punktu ieguvušais. Līdz ar to tiks veidots projektu rezerves saraksts, kā arī paātrināta finanšu plūsma aktivitātē. E. Valantis norāda, ka šādas izmaiņas tika veiktas, lai nebūtu situācijas, ka pārējie projekti ir noraidīti un kāda apstiprinātā projekta "izkrišanas” gadījumā jāizsludina jauns konkurss un projekta iesniedzējiem ir vēlreiz jāiesniedz tas pats projekts.
Sagaida pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību
Ekonomikas ministrijas (EM) Eiropas Savienības fondu ieviešanas departamenta direktors E. Valantis norāda: "Ekonomikas ministrija uzskata, ka šī ir viena no nozīmīgākajām aktivitātēm struktūrfondu ietvaros, kam, visticamāk, arī būs viena no lielākajām pozitīvajām ietekmēm uz tautsaimniecības attīstību. Šai aktivitātei laika gaitā, ņemot vērā lielo interesi, palielināts arī finansējums līdz 35 miljoniem latu. Uzņēmēju interese par šo projektu ir liela, un projekti būs. Aktivitātē varētu tikt apstiprināti 15 labākie projekti.
"Kaut arī projekti tiks pieņemti līdz 7. novembrim, šāda projekta pieteikumu nevar sagatavot ne vienā dienā, ne nedēļā."
Mēs aicinām uzņēmējus vispirms iepazīties ar noteikumiem, izvērtēt savus plānus un jautājumu gadījumā droši doties uz LIAA Klientu apkalpošanas centru, kurā ir zinīgi konsultanti. Tomēr gribu piebilst, ka nevajadzētu domāt, ka vēl ir daudz laika projekta izstrādei. Kaut arī projekti tiks pieņemti līdz 7. novembrim, šīs ir nopietnas investīcijas, un šāda projekta pieteikumu nevar sagatavot ne vienā dienā, ne vienā nedēļā.”
Projektu iesniegumi tiks pieņemti atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 24. februāra noteikumiem Nr. 200 "Noteikumi par darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.1.2.4. aktivitāti “Augstas pievienotās vērtības investīcijas””.
Visa informācija atrodama Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras mājaslapā www.liaa.gov.lv. Projektus var iesniegt LIAA Klientu apkalpošanas nodaļā darba dienās no plkst. 8.30 līdz plkst. 17.00 vai nosūtot pa pastu (ierakstītā vēstulē) Pērses ielā 2, Rīgā, LV-1442, vai sūtot uz elektroniskā pasta adresi sf.projekts@liaa.gov.lv (noformētu elektroniska dokumenta veidā).
