Projektu iesniegumu pieņemšana notiek vairākās kārtās, katrā no tām kopumā pieejams finansējums 3 milj. latu apmērā. Pašlaik ik mēnesi norisinās jauna kārta, kopumā paredzētas septiņas.
Strādājošo skaits nedrīkst pārsniegt 250
Kas var pretendēt uz atbalstu? Latvijā reģistrēti uzņēmumi, kuri projektus īsteno ĪAT, kuros strādājošo skaits nepārsniedz 250, apgrozījums – 50 milj. eiro vai bilance 43 milj. eiro. Projekta iesniedzēja pamatkapitālā jābūt vairāk nekā 75% privātā kapitāla, uzņēmums nedrīkst būt atzīts par maksātnespējīgu, vai tā darbība nedrīkst būt izbeigta; uzņēmums nedrīkst arī atrasties sanācijas vai likvidācijas procesā.
Līdzīgi kā citās uzņēmējdarbības atbalsta programmās, ko administrē LIAA, arī šajā netiek atbalstītas šādas nozares:
- alus un alkoholisko dzērienu ražošana;
- tabakas izstrādājumu ražošana;
- tirdzniecība;
- finanšu starpniecība (aizdevumi un apdrošināšana);
- komercpakalpojumi;
- azartspēles;
- lauksaimniecības produktu ražošana;
- zivsaimniecība un akvakultūra;
- tērauda rūpniecība;
- sintētisko šķiedru ražošana;
- kuģu būve;
- ogļu rūpniecība.
Vienai projekta iesniedzēja saistīto personu grupai maksimāli pieļaujamais finansējuma apjoms ir 150 tūkst. latu, un atgūstamie līdzekļi jeb atbalsta intensitāte ir 55% no kopējām attiecināmajām izmaksām.
Uzņēmējs atbalstu var saņemt šādām darbībām:
- ieguldījumiem pamatlīdzekļos (jaunu iekārtu un aprīkojuma iegādei, kā arī rūpniecisko ražošanas ēku būvniecībai un rekonstrukcijai);
- nemateriālajiem ieguldījumiem – patentu un licenču iegādei.
Atgūstami ir šādi tēriņi:
- jaunu iekārtu un aprīkojuma iegādes izmaksas (turklāt tas viss jāiegādājas no trešajām personām par tirgus nosacījumiem);
- rūpnieciskās ražošanas ēku būvniecības un rekonstrukcijas izmaksas (jaundibinātiem komersantiem ēku rekonstrukcijas un būvniecības izmaksas nevar pārsniegt 50% no projekta kopējām izmaksām);
- būvprojekta izstrādes izmaksas (ne vairāk par 6% no būvniecības tāmē iekļauto attiecināmo izmaksu kopsummas);
- patentu un licenču iegādes izmaksas.
Lai novērstu krāpšanu un rosinātu ražošanu
Protams, uzņēmējiem tas var nepatikt un apgrūtināt iecerēto biznesu, taču programmas ietvaros netiek atbalstīti un nav atgūstami šādi izdevumi:
- lietotu iekārtu iegādes izmaksas;
- apgrozāmo līdzekļu iegādes izmaksas;
- iekārtu rezerves daļu vai komponentu iegādes izmaksas, kā arī sastāvdaļu iegādes izmaksas, izņemot gadījumus, ja iegādātā iekārta spēj darboties autonomi;
- ēku un būvju nojaukšanas, renovācijas, būvprojektā paredzētās teritorijas labiekārtošanas izmaksas;
- jebkāda veida pārvietojamās tehnikas, transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu iegādes izmaksas, ja tiem nepieciešama reģistrācija CSDD vai citā transportreģistrā;
- tādu iekārtu, tehnikas un transportlīdzekļu iegādes izmaksas, kas paredzētas personu pārvadāšanai, kā arī kravas iekraušanai, izkraušanai, pārkraušanai un pārvadāšanai;
- būvniecības, mākslas, izklaides, atpūtas, reklāmas izvietošanas vai raidīšanas, frizieru, skaistumkopšanas, fiziskās labsajūtas uzlabošanas, veselības aprūpes, sabiedriskās ēdināšanas, automobiļu apkopes un remonta iekārtu aprīkojuma izmaksas;
- elektroenerģijas apgādes, gāzes apgādes, siltumapgādes, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas, ūdens apgādes, notekūdeņu apsaimniekošanas, atkritumu apsaimniekošanas iekārtu un aprīkojuma izmaksas, izņemot gadījumus, kad minētās iekārtas nodrošina rūpnieciskās ražošanas ēku darbību.
"Aizliegumu diemžēl ir vairāk nekā atbalstāmu darbību."
Jā, aizliegumu diemžēl ir vairāk nekā atbalstāmu darbību. Nosacījumi skaidri apliecina centienus izvairīties no jau pieredzētajiem precedentiem pirmajā projektu uzsaukumā, kad izveicīgi ļaudis uzņēmumu reģistrēja ĪAT, bet ar ES fondu līdzfinansējumu nopirktās iekārtas grasījās izmantot gluži citās vietās. Tā kā projekti formāli atbilda programmas noteikumiem, skaidri redzamo krāpšanos bija ļoti grūti apturēt. Acīmredzot tālab, lai projekta īstenošanas vieta būtu stabila vairāku gadu garumā, īpašumam, kurā atradīsies ilgtermiņa ieguldījumi, vai nu jābūt projekta iesniedzēja īpašumā, vai arī uz to ir jābūt zemesgrāmatā reģistrētām ilgtermiņa nomas tiesībām. Ierobežojumi domāti arī tam, lai par Eiropas naudu netiktu sapirkti dažādi transporta līdzekļi, ko var izmantot gluži citos uzņēmumos ārpus ĪAT.
Pirmajā kārtā arī parādījās tendence pirkt iekārtas un aprīkojumu privātajām medicīnas iestādēm, kā arī aprīkot skaistumkopšanas un sporta pakalpojumu centrus. Īstenībā katram ierobežojuma punktam ir saskatāma pamatojuma loģika. Piemēram, elektroapgādes uzņēmumi varētu būt mazās hidroelektrostacijas, kurām ir pietiekami laba peļņa, bet kuras varētu mesties programmā pēc maksimāli pieejamā finansējuma. Pašlaik skaidri redzams, ka programma virzīta ražošanas projektu atbalstam.
Vieni līgumus lauž, citi – pilnā sparā uz priekšu
Iesniegtie projekti katrā kārtā savstarpēji tiek vērtēti pēc kvalitātes kritērijiem, par kuriem tiek piešķirti punkti (jāiegūst vismaz 21 punkts), kā arī atbilstības kritērijiem. Par tiem detalizētu informāciju var iegūt LIAA mājaslapā www.liaa.gov.lv sadaļā „ES struktūrfondi”.
Projektu īstenotājiem ir iespējams saņemt arī avansa maksājumus līdz 35% no finansējuma apjoma, taču ar vienu nosacījumu – ja tie iesniedz LIAA bankas garantiju par avansa summu. Šajos laikos tas var sagādāt lielas grūtības. Bet vēl nepatīkamāka komersantiem ir kopš augusta pastāvošā kārtība, ka projekta atbalstāmās izmaksas vairs netiek segtas no valsts budžeta līdzekļiem, bet jāgaida pārskaitījums no Eiropas Komisijas, kas pēc visu formalitāšu nokārtošanas var ilgt pat piecus sešus mēnešus. Ikvienam ir skaidrs, ka uzņēmējam, kurš projekta gaitā iztērējis ļoti daudz naudas un kuram ir jāmaksā bankai augsti kredīta procenti, tas ir kritiski svarīgs laiks.
Pirmajā kārtā LIAA ar komersantiem noslēgusi līgumus par 106 projektu īstenošanu. Tālāk projektu straume arvien apsīkst. Otrajā kārtā noslēgti 24 līgumi, trešajā - 14, ceturtajā – desmit. Savu dara gan programmas nosacījumu maiņa, gan ekonomikas pieklusums ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Jo liela daļa no līgumu slēdzējiem ir uzņēmumi – eksportētāji.
SIA „Simols” no Klintaines pagasta Aizkrauklē LIAA pirmajā kārtā pieteicis projektu par stikla apstrādes ražotnes modernizāciju un paplašināšanu. Kā portālam LV.LV stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Normunds Vingris, kopš projekta iesniegšanas ir mainījies gan pakešu logu pieprasījums tirgū, gan kreditēšanas nosacījumi. „Pat ja kredītu mēs dabūtu, šis projekts mūs nogremdētu. Jo papildus vēl vajadzētu arī apgrozāmos līdzekļus, kuru pašlaik nav. Domājam ar LIAA līgumu lauzt, bet, visticamāk, ka iesniegsim projektu mūsu otra – kokapstrādes uzņēmuma attīstīšanai, lai palielinātu tā eksporta daļu. Varbūt to darīsim arī pašu spēkiem, bez programmas. Jo procedūras iekārtu iegādei ir vienkāršas, bet, tiklīdz tās saistītas ar būvniecību, šis pasākums kļūst ļoti sarežģīts.” Jācer, ka pēc tirgus atdzīvošanās „Simols” īstenos arī atcelto projektu, jo bija paredzēts iegādāties iekārtas, kas ļautu stiklu apstrādāt daudzveidīgāk – izmantošanai telpu interjerā, piemēram, kā īpašus dekoratīvus durvju stiklus.
Līgumu ar LIAA pārtraucis arī metālapstrādes uzņēmums Valkā „Akords-3”. Projekta ietvaros bija paredzēts iegādāties modernu plazmas griešanas iekārtu 200 tūkstoš latu vērtībā. „Šis projekts mums tagad būtu kā akmens kaklā,” saka uzņēmuma valdes loceklis Voldis Utkins. Uzņēmums uz Zviedriju eksportējis 99,9% produkcijas – konteinerus, dažādas platformas lauksaimniekiem, bet turienes pircēji pašlaik pieprasījumu apcirpuši, ļoti kaulējoties arī par cenām. „Pamocīsimies kādu laiku bez tās iekārtas, sagaidīsim labākus laikus, tad pirksim vai ar LIAA palīdzību, vai paši. Arī tagad kredītu dabūt nebūtu problēma, bet tagad darba apjoms, mūsuprāt, nav pietiekams, lai pienācīgi nodarbinātu tik dārgu iekārtu.”
"Ierobežojumi domāti arī tam, lai par Eiropas naudu netiktu sapirkti dažādi transporta līdzekļi, ko var izmantot gluži citos uzņēmumos ārpus ĪAT."
Diezgan atturīgi pret iecerētā projekta īstenošanu pašlaik izturas „Akords-3” kolēģis - SIA „Valkas MD”. Metālapstrādes uzņēmums ar darbības pieredzi jau kopš deviņdesmito gadu sākuma, kas dažādu veidu atkritumu konteinerus, dēstu audzēšanas statnes, konteinerus, lauksaimniecības iekārtas eksportē uz Dāniju, Zviedriju, Baltijas valstīm un Krieviju. Bet pašlaik, kā saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uģis Putniņš, „metālapstrādātājiem nav tie labākie laiki”. Projekta īstenošanai paredzēts laiks vairāku gadu garumā, un bez steigas tiek veiktas pirmās procedūras, piemēram, novembrī tiks izsludināts iekārtu iepirkums. Tātad līgumu lauzt „Valkas MD” negrasās. Projekts tieši uz metālapstrādi neattiecas: ražošanas ēkām paredzēts uzbūvēt jaunu, ar granulām kurināmu katlumāju, kā arī izveidot pilnīgi jaunu siltumapgādes sistēmu. Tas palīdzētu ne tikai samazināt ražošanas izmaksas, bet arī uzlabot strādājošo darba apstākļus, jo pašlaik neapmierina ne siltuma piegādātāja cena, ne pakalpojuma kvalitāte. Šoziem viss notiks pa vecam, bet nākamajā pavasarī siltuma sistēmas izbūve varētu sākties, domā U. Putniņš, neaizmirstot uzsvērt, ka šā brīža apstākļos jebkuri tēriņi jāplāno ļoti apdomīgi.
Toties Priekuļu zāģētavas SIA „Maileks” valdes priekšsēdētājs Ilgonis Šteins stāsta, ka pašlaik norisinās iepirkuma procedūra jaunas zāģēšanas iekārtas un papildierīču iegādei. Ieviešot citu tehnoloģiju, racionālāk izmantojot kokmateriālus, tiks ietaupīta gan dēļu žāvēšanai patērētā elektroenerģija, gan iegūts papildu kurināmais ražotnes apsildei.
„Maileks” eksportē līmētas mēbeļu plātnes uz Vāciju. „Protams, ka eksporta tirgos ir samazinājums, bet tas nav nekas kritisks. Mūsu klienti ir nelielas ražotnes Vācijā, kas izpilda mēbeļu pasūtījumus mazās sērijās. Arī mēs esam mazs uzņēmums, kas elastīgi spēj piemēroties pircēja prasībām. Varam dabūt arī augstākas cenas, jo strādājam nevis ar starpniekiem, bet tieši ar ražotājiem.”
Gada beigas tuvojas strauji. Pašreizējais projektu plūsmas apsīkums un sarunas ar projektu iesniedzējiem mudina domāt, ka daļa no programmas 20 miljoniem var palikt neapgūti.
