Valsts pārvalde komunicē ar sabiedrību

Šā gada 4. decembrī Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultāte (SZF) un Valsts kanceleja (VK) rīkoja konferenci „Valsts pārvaldība: attīstība un atbildība” ar mērķi kopīgi diskutēt par būtiskākām reformām valstī un rosināt studentu interesi par darbu valsts pārvaldes institūcijās. Trīs paralēlos prezentāciju un diskusiju paneļos uzstājās ierēdņi, politiķi, vadošie LU pētnieki un maģistratūras un doktorantūras studenti. Konferences atklāšanā VK direktore Gunta Veismane pasniedza balvas studentiem, labāko pētījumu par valsts pārvaldi autoriem, Inesei Stepiņai, Karīnai Piesei un Aļonai Skurvidei.

LU SZF veido saikni starp valsts pārvaldi un sabiedrību, veicinot līdzdalības procesu izpēti un aktivizēšanu, sacīja I. Brikše, savukārt LU prorektors profesors Indriķis Muižnieks akcentēja domu, ka valstij jābalstās uz izglītotiem, zinošiem un moderni domājošiem cilvēkiem un LU loma šādu speciālistu sagatavošanā ir acīmredzama (puse jauno zinātņu doktoru nāk no LU).

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam

Pēc ekspertu un sabiedrības diskusijām pilnveidoto Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju (LIAS) līdz 2030.gadam prezentēja Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) asociētais profesors Roberts Ķīlis.

Atbilstoši Valsts attīstības plānošanas sistēmas likumam LIAS līdz 2030. gadam pēc tās pieņemšanas Saeimā kļūs par hierarhiski augstāko attīstības plānošanas dokumentu, kurš noteiks valsts ilgtermiņa attīstības prioritātes un perspektīvu. Visi tuvākās un tālākās nākotnes stratēģiskās plānošanas un attīstības dokumenti tiks veidoti saskaņā ar šīs stratēģijas noteiktajiem virzieniem un prioritātēm.

Diskusiju par Latvijas nākotnes vīziju, par cilvēka un sabiedrības lomu ilgtspējīgā attīstībā 2007. gada pavasarī aizsāka trīs eksperti – Tālis Tisenkopfs, Žaneta Jaunzeme un Romāns Baumanis. Viņu darba rezultātā tapa ziņojums „Cilvēks. Sabiedrība. Valsts. 2030” (sk. www.latvija2030.lv).

2007. gada nogalē ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota LIAS izstrādes vadības grupa Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra vadībā. Tās uzdevumā REA asociētais profesors Roberts Ķīlis izveidoja redakcijas grupu un uzsāka darbu, piedāvājot mūsdienīgu stratēģijas izstrādes metodiku.

"Valsts pārvaldes galvenais nākotnes uzdevums ir veidot sadarbības mehānismus starp dažādām sabiedrības grupām, vairot iedzīvotāju uzticēšanos, būt proaktīvai, neslēpt, bet rādīt patieso ainu un iesaistīt sabiedrību valsts dzīvē. Valsts iestāžu vadītājiem – neuzņemties visu uz saviem pleciem, bet deleģēt pienākumus. "

2008. gada martā Latvijas zinātnieku veiktie pētījumi tika piedāvāti plašākai sabiedrības apspriešanai, bet laika posmā no 2007. gada oktobra līdz 2008. gada maijam atbilstoši starptautiskajai praksei tos izvērtēja seši starptautiskie eksperti.

Beidzoties projekta sabiedriskajai apspriešanai Latvijas reģionos, stratēģijas izstrādes autoru grupa 2008. gada 10. oktobrī prezentēja LIAS projekta 1. redakciju nacionālajā forumā „Atspēriens. Latvija 2030”.

Plānots, ka gada beigās to izskatīs Nacionālā attīstības padome, bet nākamā gada pavasarī notiks vēl viena LIAS līdz 2030. gadam sabiedriskā apspriešana, pēc kuras projekts tiks sagatavots iesniegšanai Ministru kabinetā un Saeimā.

Roberts Ķīlis, LIAS redakcijas darba grupas vadītājs, konferences dalībniekiem norādīja, ka LIAS izstrādē izmantota kapitālu pieeja ilgtspējībai. Kapitāla jēdziens šeit tiek lietots plašākā nozīmē un ietver elementus, kurus tiešā veidā ir grūti izteikt naudā.

Latvijas galvenais kapitāls ir cilvēki, viņu spējas, zināšanas un talanti, cilvēku veselība, labklājība un produktivitātes spējas, skaidroja R. Ķīlis. Vēl mums pieder sociālais kapitāls – cilvēku sociālās saites, spēja sadarboties un kopā paveikt to, ko nevar izdarīt katrs atsevišķi. Arī Latvijas daba un vieta ir mūsu kapitāls, bet mūsu ekonomisko kapitālu veido pilsētas, transporta maģistrāles un ceļi, uzņēmumi un infrastruktūra.

Kādā sabiedrībā mēs dzīvojam?

Pētnieki secinājuši, ka tā ir miopiska (īstermiņā domājoša) un par savu nākotni salīdzinoši skeptiska sabiedrība, kas maz piedalās, maz interesējas, arvien mazāk balso, neuzticas valsts varai (1993. gada Saeimas vēlēšanās piedalījās gandrīz 90% no visiem balsstiesīgajiem, 1998. gadā – 72%, bet 2006. gadā – vairs tikai 61% balsstiesīgo, ¾ Latvijas iedzīvotāju neuzticas nedz Saeimai, nedz Ministru kabinetam, nedz politiskajām partijām).

Kā zināms, patlaban valstī ir ekonomiskās darbības mehānismu krīze, un pētnieki brīdina, ka brīžos, kad sabiedrība netic valdībai, pat ja valdības lēmumi ir korekti, tie tiek apšaubīti un zaudē leģitimitāti. Šobrīd Latvijas iedzīvotāji skaidri izjūt nevienlīdzību, tā nedod visiem vienādas tiesības un pastiprina sajūtu, ka „spēlētāji spēlē” kāda interesēs.

R. Ķīlis skaidro, ka patēriņa sabiedrības uzplaukuma paaudze tuvojas pensijas vecumam un tās prasīgums nākotnē tikai pieaugs. Indivīdi ir kļuvuši daudz aktīvāki, atvērtāki riskiem, ar neadekvātām to vadības kompetencēm, un valsts pārvaldei jārēķinās ar šādu, uzskatos sadalītu un prasīgu sabiedrību.

Pētnieku izvirzītā hipotēze tiecas noskaidrot, vai tiešām publiskās pārvaldes neefektivitāte ir saistīta ar zemu līdzdalības un zemas uzticēšanās pakāpi no sabiedrības un pašas pārvaldes darbinieku puses. Zemas sabiedrības uzticības un līdzdalības apstākļos pārvaldības integritāte, leģitimitāte un efektivitāte ir apdraudētas, bet alternatīvas šādai pārvaldībai var būt tautas kustība, biznesa organizācijas un NVO, uzsver R. Ķīlis.

Katrai no atsevišķajām grupām ir savs viedoklis par pareizo risinājumu, un galvenais konkurētspējīgais faktors un Latvijas valsts varas centrālais jautājums ir kvalitatīvi lēmumi.

Sabiedrības sociālais kapitāls ir lielā mērā atkarīgs no vājajām saitēm, kas savieno stipro saišu tīklus, un vājo saišu veidošanā izšķirošā loma ir pārvaldības institūcijām. Galvenais uzdevums ir veidot sadarbības mehānismus un vairot uzticību starp dažādiem stipro saišu tīkliem, norāda pētnieks.

Krīzes mācības valsts pārvaldē

Valsts kancelejas direktore vietniece valsts pārvaldes attīstības un politikas koordinācijas lietās Baiba Pētersone ierēdniecības darba samaksas reformu valstī nodēvēja par negodprātīgu.

Valsts pārvalde 2008. gada 1. jūlijā saņēma no MK uzdevumu samazināt 5% no resorā strādājošo skaita. Procentuāla darbinieku skaita samazināšana ir veicinājusi tālāku nevienlīdzības padziļināšanos, uzskata B. Pētersone. Tikai sešos no 19 resoriem uz 1. oktobri ir reāli samazināts darbinieku skaits, un tikai Valsts kancelejas un Vides ministrijas resoros vienlaicīgi ar kopējā resora samazināšanu samazināts arī ministrijas centrālajā aparātā strādājošo skaits. Vakances tiek samazinātas, tās aizpildot, un rezultātā reālais darbinieku skaits pieaug.

"Līderim piemīt izlēmība un drosme paust un aizstāvēt savu viedokli pat spēcīgas opozīcijas apstākļos "

Ja profesionālā pārvaldes vadība domās par savas „ādas” glābšanu, pārvaldei ir liels risks nespēt darboties, domā B. Pētersone. Vienlaikus viņa akcentē inovatīvas valsts pārvaldes nozīmi konkurētspējīgas un dinamiskas valsts attīstībā, atzīstot, ka krīze ir veicinošs faktors racionālākai valsts pārvaldes darbībai un birokrātijas procesa samazināšanai.

Izsekojot notikumu attīstībai, direktora vietniece skaidroja, kā kopš 2007. gada 1. jūlija valsts pārvaldē pieaudzis strādājošo atalgojums. Šajā laikā tika iedarbināta tiešās pārvaldes vienotā darba samaksas sistēma, kas paredzēja konkurētspējīgu atalgojumu (30% pieaugumu). Ierēdņu algas tika tuvinātas privātajam sektoram, nosakot virzību uz pakāpenisku atalgojuma izlīdzināšanu starp iestādēm un darba samaksas neregulārās daļas (piemaksas, prēmijas un vadības līgumi) samazināšanu, jo, „pateicoties” iespējai slēgt vadības līgumus un noteikt neregulārās piemaksas par darba intensitāti, kopš 1997. gada darba samaksas apmērs bija formāli neierobežots un kā vienīgais ierobežojums maksimālā atalgojuma noteikšanai kalpoja iestādes atalgojuma fonda apmērs.

2008. gada 17. jūnija grozījumi MK noteikumos Nr.995, 310 un 46, kas regulē darba samaksu, vadības līgumus un amatus valsts tiešajā pārvaldē no 2009. gada 1. janvāra nosaka, ka:

• nedrīkst saņemt piemaksas par padotībā esošu darbinieku aizvietošanu;
• nedrīkst noteikt vairāku veidu piemaksas par vieniem un tiem pašiem pienākumiem;
• tiek ierobežots kopējais atalgojums – visa darba samaksa mēnesī kopā ar piemaksām un vadības līgumiem nedrīkst pārsniegt 3500 latu;
• vadības līgumi nedrīkst pārsniegt 50% no mēnešalgas 2009. gadā un 40% no mēnešalgas 2010. gada pirmajā pusē;
• vadības līgumus paredzēts atcelt no 2010. gada 1. jūlija, kad zaudēs spēku minētie noteikumi;
• valsts iestāžu administratīvajiem vadītājiem tiek liegta iespēja algot padomniekus. Padomnieku amati turpmāk paredzēti tikai MK locekļiem.

Ar 2008. gada 8. novembra MK noteikumu Nr.995 grozījumiem

• no 40% uz 20% tiek samazināts piemaksas apmērs par ierēdņa, darbinieka vai amatpersonas aizvietošanu viņa prombūtnes laikā vai vakanta amata (darba) pienākumu pildīšanu;
• noteikts, ka piemaksu par ierēdņa, darbinieka vai amatpersonas aizvietošanu viņa prombūtnes laikā var noteikt uz laiku līdz 4 mēnešiem;
• piemaksu par vakanta amata (darba) pienākumu pildīšanu var noteikt uz laiku līdz 2 mēnešiem;
• ja ir noteiktas vairākas piemaksas, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 20% no mēnešalgas.

No 2009. gada 1. janvāra kalendārā gada laikā prēmijās var izmaksāt ne vairāk kā 1/12 daļu no gadam plānotās mēneša amatalgu kopsummas, kur maksimālais izmaksājamās prēmijas apmērs nedrīkst pārsniegt darbinieka mēnešalgas apmēru, kurai piemērots koeficients 1,2.

Ar 2008. gada 14. novembra grozījumiem Valsts civildienesta likumā tiek likvidēta Valsts civildienesta pārvalde, funkcijas nododot VK, FM un decentralizējot ministrijas, un izslēgts pants, kurš nosaka, ka ierēdnis saņem piemaksu par amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos.

Saeimā 3. lasījumā pieņemti un Valsts prezidentam atkārtotai caurlūkošanai nosūtīti grozījumi Valsts civildienesta likumā, kas nosaka

• tiesības atbrīvot ierēdni ilgstošas slimības gadījumā (189 dienas);
• pielīdzināt atlaišanas pabalstu Darba likuma normām;
• jautājumu par pabalstiem bērna piedzimšanas gadījumā (esošā redakcija – 6 mēnešalgu apmērā);
• mācību maksas kompensāciju tikai gadījumos, ja mācības saistītas ar profesionālo pienākumu pildīšanu;
• vienotus veselības apdrošināšanas principus valsts pārvaldē strādājošajiem.

Risinājumi valsts pārvaldes darba uzlabošanai

Latvijai salīdzinājumā ar lielajām valstīm ir priekšrocības ieviest inovatīvus pārvaldības un līdzdalības mehānismus, jo šis process mazās valstīs ir īsāks, lētāks un sabiedrisku vienošanos panākt ir vieglāk, turklāt iespējams mācīties no citu kļūdām.

Pētījuma darba grupas vadītājs R. Ķīlis atzīst, ka valsts pārvaldes galvenais nākotnes uzdevums ir veidot sadarbības mehānismus starp dažādām sabiedrības grupām, vairot iedzīvotāju uzticēšanos, būt proaktīvai, neslēpt, bet rādīt patieso ainu un iesaistīt sabiedrību valsts dzīvē. Valsts iestāžu vadītājiem – neuzņemties visu uz saviem pleciem, bet deleģēt pienākumus.

Jāorganizē pilsoņu paneļi, jāsadarbojas ar sabiedrību pakalpojumu sniegšanā un jāīsteno dažādas sabiedriskas inovācijas, jo valsts pārvaldes interesēs ir iesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku lēmumu pieņemšanā. Ilgtermiņa valsts pārvaldes attīstības mērķis ir populāri, nevis nepopulāri lēmumi. Valsts pārvalde šobrīd tehnoloģiski atpaliek no biznesa jomas – biznesa vide ir tehniski izsmalcinātāka, uzskata pētnieks.

"Zemas sabiedrības uzticības un līdzdalības apstākļos pārvaldības integritāte, leģitimitāte un efektivitāte ir apdraudētas, bet alternatīvas šādai pārvaldībai var būt tautas kustība, biznesa organizācijas un NVO."

Taču, pat mehāniski atlaižot visus valsts pārvaldē strādājošos, nevarētu panākt nepieciešamo budžeta līdzekļu ietaupījumu deficīta segšanai (visi valsts pārvaldes izdevumi ir apmēram 460 miljoni latu), pārliecināta Valsts kancelejas vadītāja. Ministru prezidentam jau sagatavoti Valsts kancelejas priekšlikumi, bet tas, pēc G. Veismanes domām, ir politisks lēmums. „Mēs piedāvājam arī grozījumus likumā, kas ļaus vadītājiem vieglāk atbrīvoties no tiem darbiniekiem, kas nevar saražot produktu. Bet, lai efektīvāk izmantotu esošos darbiniekus, jāveido vienota valsts pārvaldes cilvēkresursu datu bāze (projekts tiks finansēts no ES struktūrfondu līdzekļiem), jāceļ pārvaldes darbinieku kompetence un kvalifikācija pārvaldes iekšienē, sadarbojoties ar augstskolām, pieredzes apmaiņā un stažējoties ārvalstīs,” saka direktore.

Plānots pārskatīt valsts pārvaldes funkcijas, atteikties no tām vai deleģēt šos uzdevumus nevalstiskajam sektoram. Šāds ziņojums jau sagatavots, bet valsts amatpersona nav pārliecināta, vai, deleģējot funkcijas, sanāks lētāk.

„Kas ir tas, kas atbaida cilvēkus no valsts pārvaldes?” jautā G. Veismane. Vārds „ierēdnis” ir padarīts gandrīz par lamu vārdu, kaut ikdienā cilvēki vairāk sastopas ar pašvaldību pārstāvjiem, uz kuriem arī būtu jāattiecina visi tie paši kritēriji, kādi ir valsts ierēdņiem.

Runājot par algām, valsts pārvaldē strādājošo lielās algas lielākoties esot mīts, jo visiem ierēdņiem tādu nav, turklāt Latvijas valsts pārvaldes izdevumus, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, aprēķina pēc citas metodikas, kurā ietilpst vairāk parametru. Tai pašā laikā G. Veismane negrib teikt, ka valsts pārvaldes darbinieki saņem īpaši mazu algu.

Direktore sola, ka vienlaikus ar mazo algu (tādi ir nepilni 70%) celšanu tiks pārtraukti vadības līgumi, un, pēc G. Veismanes domām, tas varētu būt nepopulārs lēmums. Lielās algas nekādā gadījumā netiks celtas, tāpat tiks pārskatīta valsts kapitāldaļu turētāja pārstāvju un atbildīgo amatpersonu atlīdzība valsts kapitālsabiedrībās. Valsts pārvaldē strādājošo atalgojums nākamajā gadā samazināsies par 20%.

Valsts kancelejas direktore konferencē pieminēja arī cilvēku līderības jautājumus, jo, viņasprāt, mums nav līderu. Valsts pārvalde ir sarežģīts mehānisms, un strādāt valsts pārvaldē ir daudz sarežģītāk nekā privātajā sektorā. Labu vadītāju valsts pārvaldē ir tikai puse, otro pusi viņa cer sagaidīt no saviem studentiem. Ierēdnis ir misija, kas ne vienmēr ir pienācīgi atalgota, jo sabiedrība nav pieradusi pie misionāriem. „Katrs savā darbā, visi valsts labā! – es lepojos ar šiem vārdiem,” viņa bilst un tai pašā laikā ar sarūgtinājumu konstatē, ka valsts svētkos neviens masu medijs nav atspoguļojis Valsts kancelejas 90 gadu jubilejas svinības.

Par līderi var uzskatīt spēcīgu, harizmātisku personību, kurai piemīt skaidrs redzējums par mērķi un rīcību, kas jāveic, lai šo mērķi sasniegtu, secina direktore. Līderis spēj koncentrēties mērķa sasniegšanai, atliekot vai atmetot nebūtiskas lietas, vienkāršā un saprotamā veidā dara zināmu savu ideju citiem, ļaujot šo mērķi un rīcību saprast ikvienam sabiedrības vai grupas loceklim. Līderis spēj sarunāties, diskutēt un skaidri paust savas idejas. Viņam piemīt izlēmība un drosme paust un aizstāvēt savu viedokli pat spēcīgas opozīcijas apstākļos.

Priekšlikumi cilvēkresursu efektivitātes celšanai

Konferences paralēlajā sesijā notika studentu zinātnisko darbu prezentācijas. Politikas zinātnes maģistrante Madara Štāla izteica viedokli par rezultatīvajiem rādītājiem, kas nodrošina iespēju izmērīt izvirzīto mērķu sasniegšanas pakāpi, sniedz Saeimai, valdībai un sabiedrībai informāciju par politikas finansēšanas apjomu pamatotību, nepieciešamajiem ieguldījumiem un sasniegtajiem rezultātiem, savukārt politikas zinātnes doktorante Kristīne Beinaroviča iezīmēja valsts amatpersonu atbildības robežas. Godīgums un atbildība ir nosacījums, lai valsts pārvalde būtu efektīva un kvalitatīva politiskā un administratīvā līmenī.

Ir izveidots pietiekami stingrs kontroles mehānisms, tomēr faktiski nedarbojas Valsts pārvaldes iekārtas likuma 90. pantā noteiktais regresa atbildības princips, secina doktorante. Valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, gan darbā, gan arī ārpus darba laika jāievēro ētikas pamatprincipi – likumība un taisnīgums, objektivitāte un neatkarība, atbildīgums un profesionalitāte, konfidencialitāte un lojalitāte, koleģialitāte.

Sesijā par Latvijas interešu pārstāvniecību un karjeras iespējām Eiropas Savienībā LU Politikas zinātnes doktorante Liene Ģērmane uzsvēra sabiedrības līdzdalības nozīmi nacionālajā līmenī, lai nodrošinātu efektīvu sabiedrības interešu pārstāvniecību Latvijas pozīciju izstrādē. Doktorante aicināja NVO būt aktīvākām, bet valsts pārvaldei novērst administratīvos šķēršļus, padarīt efektīvāku parlamenta darbu Latvijas pozīciju apspriešanā.

Paneļdiskusijā „Valsts un pašvaldības cilvēkresursi: produktivitātes un kvalitātes iespējas” piedalījās Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane, Latvijas Ārvalstu investoru padomes valdes priekšsēdētājs Andris Lauciņš, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis, Reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma, Eiropas Parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis, Vides ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis, asociētais profesorsJānis Ikstens, SIA „Fontes grupa” valdes priekšsēdētāja Inese Kamarūte, Sabiedriskās politikas centra „Providus” direktore Vita Tērauda un studenti.