LV.LV jautā VID*:
Pēc kādiem kritērijiem VID līdz šim pārbaudījis amatpersonu deklarācijas?
Saņemtās valsts amatpersonu deklarācijas VID pārbauda atbilstoši Ministru kabineta 2002. gada 22. oktobra noteikumos Nr. 478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti” noteiktajai kārtībai. VID veic deklarācijas aizpildīšanas procesuālās kārtības ievērošanas kontroli.
Valsts amatpersonu datu administrēšanas struktūrvienību ierēdņi, saņemot valsts amatpersonu deklarācijas, izvērtē to aizpildīšanas kārtības ievērošanu, pievēršot uzmanību deklarācijā norādītajai informācijai par skaidrās naudas uzkrājumiem, izsniegtajiem aizdevumiem, parādsaistībām, iegādātajiem īpašumiem. Ja, veicot šo valsts amatpersonu deklarāciju aizpildīšanas pareizības pārbaudi, rodas šaubas par kādu deklarācijā norādīto informāciju (faktu), tad šī informācija atbilstoši kompetencei tiek nosūtīta izvērtēšanai VID Finanšu policijas pārvaldei, VID Nodokļu administrācijai vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
VID Finanšu policijas pārvaldei 2007. gadā izziņas izdarīšanai nosūtīta informācija par 48 valsts amatpersonām; 2008. gadā – par 44 valsts amatpersonām; līdz 2009. gada 1.jūnijam – par 14 valsts amatpersonām.
VID nodokļu administrācijai 2007. gadā nosūtīta informācija ienākumu likumības kontroles pasākumu veikšanai par 30 valsts amatpersonām; 2008. gadā – par 72 valsts amatpersonām; līdz 2009. gada 1.jūnijam – par deviņām valsts amatpersonām.
KNAB izvērtēšanai 2007. gadā nosūtīta informācija par četrām, bet 2008. gadā – par deviņām valsts amatpersonām. Līdz 2009. gada 1. jūnijam izvērtēšanai KNAB nosūtīta informācija par četrām valsts amatpersonām.
Ja KNAB konstatē nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, tad KNAB par to informē VID, nosūtot nepatieso ziņu norādīšanas faktu apliecinošus KNAB veiktās pārbaudes materiālus. Savukārt VID izvērtē šo informāciju un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 215.1 pantā VID noteikto kompetenci pieņem lēmumu. Saskaņā ar minēto likuma normu VID ir tiesības uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā un pieņemt lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.27 panta – par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonu deklarācijā.
Kāda ir augstāko valsts amatpersonu deklarāciju pārbaužu prakse?
Arī saņemtās augstāko valsts amatpersonu deklarācijas VID pārbauda atbilstoši Ministru kabineta 2002. gada 22. oktobra noteikumos Nr. 478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti” noteiktajai kārtībai. Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas kārtības pārbaude VID neuzliek pienākumu pārbaudīt arī valsts amatpersonas deklarācijā norādīto ziņu pilnīgumu un patiesumu.
Valsts amatpersonu datu administrēšanas pārvaldes ierēdņi, saņemot augstāko valsts amatpersonu deklarācijas, izvērtē to aizpildīšanas kārtības ievērošanu, t. sk., pievēršot uzmanību informācijai par skaidrās naudas uzkrājumiem, izsniegtajiem aizdevumiem, parādsaistībām, iegādātajiem īpašumiem.
Savukārt, ja, veicot šo valsts amatpersonu deklarāciju aizpildīšanas pareizības pārbaudi, rodas šaubas par kādu deklarācijā norādīto informāciju (faktu), tad šī informācija atbilstoši kompetencei tiek nosūta izvērtēšanai VID Finanšu policijas pārvaldei, VID Nodokļu administrācijai vai KNAB.
Nepatiesu ziņu konstatēšanas gadījumā KNAB un VID rīkojas tāpat kā attiecībā uz pārējām valsts amatpersonām, ja to deklarācijā atklāti šādi pārkāpumi.
Cik liels skaits amatpersonu deklarāciju gadā tiek pārbaudīts?
Saskaņā ar likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikto kompetenci VID visos gadījumos pārbauda, vai valsts amatpersonas deklarācija iesniegta un aizpildīta noteiktajā kārtībā un iesniegta noteiktajā termiņā.
Vēršam uzmanību, ka valsts amatpersonas sniedz ne tikai kārtējās gada valsts amatpersonas deklarācijas (termiņš – 1. aprīlis), bet arī deklarācijas, kuras iesniedz, stājoties amatā (iesniedz VID mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu valsts amatpersonas amatā vai saskaņā ar likumu ir sācies Saeimas vai pašvaldības domes (padomes) deputāta pilnvaru laiks), deklarācijas, kuras iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus (iesniedz VID mēneša laikā, skaitot no dienas, kad persona (ja tā valsts amatpersonas amatu ieņēmusi ilgāk par trim mēnešiem) pārtraukusi pildīt valsts amatpersonas amata pienākumus), deklarācijas, kuras iesniedz pēc tam, kad amata pienākumu pildīšana ir izbeigta (tādas iesniedz Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedri, ministri, īpašu uzdevumu ministri, valsts ministri un parlamentārie sekretāri, pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāji un pašvaldību izpilddirektori, ja viņi attiecīgā amata pienākumus pildījuši ilgāk par trim mēnešiem).
Līdz šā gada 1. aprīlim kārtējās valsts amatpersonas deklarācijas par 2008. gadu VID bija jāiesniedz 71 000 valsts amatpersonu, līdz 2009. gada 1. jūnijam minētās deklarācijas iesniegušas 70 495 valsts amatpersonas.
Veicot pasākumus valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas termiņu ievērošanas kontrolē, VID izvērtē katras deklarācijas neiesniegšanas iemeslus. Valsts amatpersonas, kuras iesniedz deklarācijas pēc noteiktā termiņa bez attaisnojošiem iemesliem, tiek sauktas pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.27 pantu.
Kā jau LV.LV informējis, patlaban likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” precīzi neparedz kontrolējošo institūciju funkciju sadalījumu deklarācijās norādītās informācijas pārbaudē. Tas savukārt radījis domstarpības starp VID un KNAB par pienākumu sadali deklarāciju kontrolē. Nespējot tikt skaidrībā ar šo problēmu, finanšu ministrs Einars Repše nevis rosinājis precizēt normatīvos aktus, bet iniciējis atteikties no amatpersonu deklarāciju pārbaudes pēc būtības. Pret to kategoriski iebildušas pretkorupcijas jomā darbojošās nevalstiskās organizācijas.
Pašlaik šā jautājuma izskatīšana valdībā ir atlikta un KNAB uzdots veidot un vadīt darba grupu priekšlikumu sagatavošanai. Pēc tam, kad no visām institūcijām un organizācijām tiks saņemtas oficiālas vēstules par darba grupā deleģētajiem pārstāvjiem, KNAB iesniegs šo rīkojuma projektu Ministru prezidentam parakstīšanai, informē KNAB sabiedrisko attiecību pārstāvis. Patlaban tiek plānots, ka darba grupai mēneša laikā ir jāizstrādā un KNAB priekšniekam līdz 29. jūlijam jāiesniedz sagatavotie priekšlikumi.
*Atbildes uz LV.LV jautājumiem sagatavojusi VID Komunikācijas daļa.
