Finanšu ministrs Einars Repše, pamatojoties uz kritisko ekonomikas situāciju, 8. jūnija valdības komitejas sēdē rosināja pilnībā atteikties no valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes, šo normu svītrojot no normatīvajiem aktiem. Deklarāciju iesniegšana joprojām paliktu amatpersonu pienākums, taču to pārbaude pēc būtības tiktu veikta vienīgi gadījumos, kad ir aizdomas par pārkāpumiem, paredz ministra priekšlikums. Pretkorupcijas nevalstisko organizāciju eksperti pauž bažas par amatpersonu kontroles vājināšanos situācijā, kad valsts ekonomikas stāvoklis rada arvien pieaugošus korupcijas riskus.
KNAB un VID nespēj vienoties, bet valdības – rīkoties
Patlaban likums „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” precīzi neparedz funkciju sadalījumu deklarācijās norādītās informācijas pārbaudē. Likums noteic, ka tā izpildi atbilstoši 5. pantam „kontrolē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kā arī citas valsts institūcijas un valsts amatpersonas atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei”. Savukārt institūcija, kurai tiek iesniegtas amatpersonu deklarācijas, ir Finanšu ministrijas pakļautībā esošais Valsts ieņēmumu dienests (VID). Likuma 28. pants paredz: „ja nepieciešams”, deklarāciju pārbaudes veic VID, bet noteiktos gadījumos – arī Satversmes Aizsardzības birojs un Ministru prezidents. Minētās neskaidrības jau radījušas domstarpības starp KNAB un VID. Funkciju sadalījuma jautājums valdībā ik palaikam skatīts jau kopš 2003. gada, tā arī neatrisinot problēmu.
"Amatpersonu deklarāciju pārbaude ir nevajadzīga funkcija, kuru pat neviena institūcija pilnvērtīgi nav gatava uzņemties."
Pašlaik, kā uzskata VID, šī iestāde vienīgi pārliecinās, vai amatpersonu deklarācijas ir aizpildītas noteiktajā kārtībā un iesniegtas paredzētajā termiņā. Savukārt KNAB, kā informē biroja sabiedrisko attiecību pārstāvis Andris Vitenburgs, deklarācijās sniegto datu un amatpersonas faktiskā mantiskā stāvokļa atbilstību pārbauda, reaģējot uz konkrētām fizisko un juridisko personu sūdzībām, citu iestāžu pieprasījumu, pamatotiem materiāliem presē, kā arī veicot profilaktiskus pētījumus.
Nevajadzīga funkcija vai būtisks instruments?
Likumā nepieciešams skaidri noteikt abu kontrolējošo iestāžu pienākumus amatpersonu deklarāciju pārbaudē, norāda KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks. LV.LV nosūtīja E. Repšem jautājumus, vai ministrs, reaģējot uz pašreizējiem normatīvo aktu trūkumiem, nedomā par nepieciešamību nākt klajā ar kādām likumdošanas iniciatīvām, taču precīzu atbildi tā arī nesaņēma. Ministra viedoklis, ko portālam darīja zināmu sabiedrisko attiecību pārstāvis Aleksis Jarockis, ir šāds: „Amatpersonu deklarāciju pārbaude ir nevajadzīga funkcija, kuru pat neviena institūcija pilnvērtīgi nav gatava uzņemties. Amatpersonas ir atbildīgas par deklarācijā norādītajiem datiem. Ja atbildīgajām iestādēm ir aizdomas vai pamatota informācija par nelikumībām, tad, piemēram, KNAB vainīgās amatpersonas var saukt pie atbildības. Savukārt VID ir pienākums cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu vai izkrāpšanu. Tādēļ valsts pārvaldes institūcijām detalizēti ir jāpārvērtē visas funkcijas un jāatsakās no nevajadzīgām.”
Šādu valsts pozīciju amatpersonu deklarāciju kontroles jomā kategoriski noraida „Sabiedrība par atklātību – Delna”. „Laikā, kad saistībā ar ekonomisko krīzi, korupcijas riski pieaug, atteikšanās no amatpersonu deklarāciju pārbaudes degradētu to ieviešanas mērķi,” uzskata „Delna”. Turklāt deklarāciju publiskošana, lai nodrošinātu atklātības principa ieviešanu, zaudējot jēgu, ja netiek kontrolēts to patiesums. „Amatpersonu deklarāciju pārbaude ir instruments, kas ļauj konstatēt ne vien interešu konfliktus amatpersonu darbībā, bet arī citus tiesībpārkāpumus, tai skaitā tā sauktās “valsts nozagšanas” kontekstā,” norāda pretkorupcijas NVO. Līdzīgu viedokli LV.LV pauž sabiedriskās politikas centra „Providus” analītiķis Valts Kalniņš, norādot, ka likuma ievērošanas kontroles jēga ir cieši saistīta ar amatpersonu apzināšanos par kontroles iespējamību. Atsakoties no tās, zustu būtisks disciplinējošs faktors, kam līdz šim ir bijusi nozīmīga loma amatnoziegumu novēršanā. Mēģinājumu vājināt kontroli pār valsts amatpersonām, būdams „Sabiedrības citai politikai” ģenerālsekretāra statusā, asi kritizējis arī iepriekšējais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs, norādot, ka pat īslaicīgu pārtraukumu kontrolē negodīgas valsts amatpersonas steigs izmantot, lai slēptu prettiesiskus darījumus un ienākumus.
"Valdības nespēja atrisināt problēmu nedrīkst kļūt par iemeslu korupcijas apkarošanas sistēmas vājināšanai valstī."
Pašreizējā KNAB vadītāja Normunda Vilnīša viedokli LV.LV uzzināt neizdevās. Kā informē A. Vitenburgs, pašlaik šī jautājuma izskatīšana valdībā ir atlikta, un birojam uzdots veidot un vadīt darba grupu priekšlikumu sagatavošanai. N. Vilnītis KNAB pozīciju būs gatavs paust tikai pēc tam, kad būs sagatavoti priekšlikumi valdībai.
Nedrīkst grožus atlaist pavisam
Valdības nespēja gadiem atrisināt funkciju sadalījumu starp KNAB un VID nedrīkst kļūt par iemeslu konceptuālai korupcijas novēršanas un apkarošanas sistēmas vājināšanai valstī, norāda „Delna”.
Ierobežotu valsts finanšu iespēju laikā būtu jāievieš metodika deklarāciju pārbaudei atbilstoši prioritātēm, kas izriet no korupcijas riskiem, nevis jāatsakās no deklarāciju pārbaudes vispār, uzskata „Delna”. Līdzīgās domās ir V. Kalniņš: ja nav iespējama amatpersonu deklarāciju visaptveroša kontrole, tā ir „jāsaglabā kaut vai atlases veidā, pēc nejaušības principa. Tas būtu konstruktīvs solis taupības apstākļos”. Lai gan šis nebūtu pats labākais problēmas risinājums, amatpersonas zinātu, ka tās tomēr var kontrolēt, norāda V. Kalniņš.
To, vai E. Repše atteikšanos no amatpersonu deklarāciju pārbaudēm iecerējis tikai kā pagaidu risinājumu ekonomiskās krīzes laikā vai tomēr plānojis kā pastāvīgu praksi, LV.LV, lūdzot ministra viedokli FM komunikāciju departamentā, uzzināt neizdevās. Arī departamenta direktora vietnieka Alekša Jarocka sagatavotais E. Repšes viedoklis nesniedza atbildi uz jautājumu, vai ministrs, rosinot atteikties no deklarāciju pārbaudēm, ir izsvēris potenciālos ieguvumus un zaudējumus, ņemot vērā, ka pašlaik notiekošā tautsaimniecības recesija ir amatpersonu korupcijas riskus veicinošs faktors.
