Nupat valdība akceptējusi KNAB izstrādātās Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes laika posmam no 2009. gada līdz 2013. gadam. Kā vērtējat šo dokumentu, ņemot vērā, ka tas tapis laikā, kad aspekti, ko varētu attiecināt uz ekonomiskās krīzes iespaidu, vēl gandrīz nebija jūtami?
Pamatnostādnes tomēr ir konceptuālas. Jā, tajās noteiktie virzieni vai, precīzāk sakot, to īstenošanai noteiktie uzdevumi, mainoties ekonomiskajai situācijai, var pamainīties. Piemēram, mēs pašlaik vairāk esam spiesti orientēties uz korupcijas apkarošanas funkciju, bet līdzekļu trūkuma dēļ ir nācies ierobežot izglītojošo darbību.
Jāuzsver, ka, salīdzinot ar iepriekšējām pamatnostādnēm, papildu līdzekļi netiek prasīti – pamatnostādnes un pasākumi tiks īstenoti institūcijām pieejamo valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Ekonomiskās krīzes iespaids vistiešākā veidā attiecas uz korupcijas pieaugumu...
Jā, te uzreiz varam runāt kaut vai par iepirkumiem, rīcību ar valsts un pašvaldības mantu – riski palielinās. Krīze savu iespaidu atstās arī uz kontrabandu – gan preču, gan arī cilvēku. Var sagaidīt, ka attīstīsies jaunas tendences – likumpārkāpēji meklē jaunus veidus, kā gūt ienākumus. Taču krīzes kopējo iespaidu uz korupciju un tās izpausmēm redzēsim vēl tikai pēc kāda laika.
Kā viena no būtiskākajām problēmām pamatnostādnēs minēta partiju atkarība no naudas. Vai jums ir konkrēti priekšlikumi, kā mazināt šo problēmu, ņemot vērā, ka likums joprojām šauri definē trešo personu jēdzienu, ir diezgan nekonkrēts priekšvēlēšanu aģitācijas jēdziens un citas nepilnības?
Manuprāt, vispirms ir jātiek skaidrībā par partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tikai kompleksi varam skatīt jautājumu par partiju finansēšanas likumu, gan par priekšvēlēšanu aģitāciju, gan par partiju nelikumīgu finansēšanu. Kamēr tas nav noticis, īsti sistēmiska kārtība neieviesīsies. Vispirms likumdevējam ir jāizvēlas, kurš mums ir piemērotākais partiju finansēšanas modelis.
Vai jums jau ir padomā kādas likumdošanas iniciatīvas šajā jomā?
Vairāk esam padomdevēju lomā. Mums ir starptautisko organizāciju novērtēšanas ziņojumi, kuros eksperti norāda uz nepilnībām. Šos priekšlikumus virzām tālāk izvērtēšanai valdībā.
Birojs ir rosinājis atsākt likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” virzību, lai kriminalizētu prettiesiskas darbības saistībā ar partiju finansēšanas pārkāpumiem lielā apmērā. Par kādiem pārkāpumiem konkrēti būtu piemērojama kriminālatbildība?
Arī šajā ziņā varu teikt, ka vispirms konceptuāli ir jātiek skaidrībā par valsts finansējumu partijām. Tikai tad seko nākamais etaps, kurā jau varam konkrēti spriest par sodiem, to diferencēšanu – saukšanu gan pie administratīvās, gan, kriminālatbildības, ja pārkāpumi ir lielāki un būtiskāki.
KNAB jau sāk saņemt ziņojumus no plašsaziņas līdzekļiem par reklāmas izvietošanu. Priekšvēlēšanu aģitācijas kontroles ietvaros līdz šim konstatēts, ka raidorganizācijas un mediju aģentūras attiecībā pret dažādām partijām realizē nevienlīdzīgu cenu politiku. Vai saskatāt veidus, kā novērst vai mazināt šādus pārkāpumus?
Likums šajā jomā jau nosaka prasības un paredz iespēju vainīgās personas saukt pie atbildības. Priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanas izcenojumiem jābūt vienādiem, savlaicīgi definētiem, negrozāmiem un publiskiem. Diez vai mēs te kaut ko jaunu varam izdomāt.
Līdzekļu trūkuma dēļ KNAB šogad sašaurinās pirmsvēlēšanu mediju monitoringu.
Jā, gluži klasisku mediju monitoringu šogad veikt nevarēsim. Tomēr, ņemot vērā minēto situāciju, šī uzdevuma veikšanai iespēju robežās esam iesaistījuši gandrīz visus biroja darbiniekus. Par pārkāpumiem ziņot aicinām arī personas, kas tajā ir ieinteresētas. Šajā ziņā ļoti aktīvas ir nevalstiskās organizācijas, arī partiju politiskie konkurenti.
Nupat ir aktualizējies jautājums par Eiropas Savienības naudas izmantošanu priekšvēlēšanu kampaņā Latvijā un priekšvēlēšanu aktivitātēm interneta vidē. Vai KNAB jau ir kādi risinājumi, kas viestu skaidrību šādos gadījumos?
Vēl nevienu no šiem gadījumiem konkrēti komentēt nevarēšu. Taču pirmkārt jāvērtē personas mērķi, rīcības motivācija, informācijas saturs. Mēs to mēģinām esošā regulējuma ietvaros. Protams, ļoti daudz kas atkarīgs no tā, cik godprātīgs ir deputāta kandidāts. Ir grūti precīzi izvērtēt, cik lielā mērā deputāts informē par savām līdzšinējām aktivitātēm, bet cik – nodarbojas ar aģitāciju. Pēc šiem pirmajiem gadījumiem droši vien izveidosies prakse, kas palīdzēs izveidot turpmāk piemērojamus kritērijus deputāta kandidāta aktivitāšu izvērtēšanā.
"Var sagaidīt, ka attīstīsies jaunas tendences – likumpārkāpēji meklē jaunus veidus, kā gūt ienākumus."
Taču interneta aģitācijas noteikšana joprojām ir problēma visā pasaulē. Iespējas izkontrolēt interneta vidē notiekošo prasa arī milzīgus resursus.
Korupcijas apkarošanas pamatnostādnēs ir minēta nepieciešamība novērst interešu konfliktu valsts amatpersonu darbībā, kā arī pilnveidot amatpersonu mantiskā stāvokļa kontroli. Tai pašā laikā amatpersonu ienākumu kontroles iespējas ir ierobežotas. Pēc KNAB iniciatīvas izstrādātie normatīvie akti, kas paredzēja visu iedzīvotāju mantiskā stāvokļa deklarēšanu un kontroli, nav pieņemti. Vai KNAB turpmāk nāks klajā vēl ar kādām likumdošanas vai citām iniciatīvām šajā jomā?
Birojs nav no šīs iniciatīvas atkāpies. Turpmākais jau ir likumdevēja rokās.
Lai panāktu virzību, varbūt ir nepieciešams „mīkstināt” deklarēšanas nosacījumus?
Diezin vai – nav taču parādījusies kāda diskusija par šiem jautājumiem. Nav šīs lietas konceptuālas virzības. Tas ir politiskās gribas jautājums.
Vai daudzu piespiedu reformu īstenošana tieši krīzes laikā nav pateicīgākais brīdis iepriekš noslāpētu iniciatīvu aktualizēšanai?
Vai tomēr nav tā, ka krīzes laikā sabiedrība kļūst vienaldzīgāka? Mums ir mazinājies iesniegumu skaits. Cilvēki acīmredzot vairāk domā par personīgi aktuāliem jautājumiem.
Taču minētās iniciatīvas atsākšana vispirms ir institūciju, politiķu, nevis iedzīvotāju ziņā.
Manuprāt, politiķi vairāk sarosās tad, kad jūt: arī sabiedrībā aktualizējas kāda konkrēta vēlme. Kad sabiedrība vairāk ir aizņemta ar izdzīvošanas jautājumiem, politiķiem ir pat lielākas iespējas neaktualizēt kādus konkrētus jautājumus.
Iekšējās pretkorupcijas sistēmas un ētiskuma prasības valsts pārvaldē un pašvaldībās joprojām ir nepietiekamas. KNAB bija lūdzis līdz 13. maijam visām ministrijām un to padotības iestādēm, Valsts kancelejai un Valsts kontrolei aizpildīt elektronisku aptaujas anketu, lai apzinātu institūciju praksi iekšējo pretkorupcijas pasākumu organizēšanā. Kādi ir rezultāti?
Anketas ir iesūtītas – gandrīz divi simti. Par rezultātiem ir pāragri runāt, tie ir vēl jāapkopo. Taču pirmais, par ko jau varam runāt, ir pozitīva tendence – iepriekš ierēdņi vairāk atreferēja to, ko KNAB jau bija norādījis iekšējās pretkorupcijas situācijas uzlabošanai. Taču tagad parādās arī iniciatīvas no pašām iestādēm. Tātad ir radusies vēlme pašiem regulēt šo jomu. Secinājumi varētu būt apkopoti pēc mēneša vai diviem.
KNAB ir paudis, ka iepirkumu sliekšņa celšana Publisko iepirkumu likumā vairos korupcijas riskus. Finanšu ministrijas pārstrādātie grozījumi likumā paredz, ka līgumcenu slieksnis, no kura piemērojamas likumā regulētās iepirkuma procedūras piegāžu un pakalpojumu līgumu noslēgšanai, būs 30 000 latu (bez PVN), savukārt būvdarbu līgumu noslēgšanai – 200 000 latu (bez PVN). Kā vērtējat šos sliekšņus?
Birojs savu viedokli jau ir paudis – iepirkumu sliekšņa paaugstināšana vairos korupcijas riskus. Esmu mēģinājis šo jautājumu aplūkot no abām pusēm. Jā, kaut kādā mērā sliekšņa celšana dod savu pozitīvu efektu iepirkumu procedūru efektivizēšanā. Taču, no otras puses – vienalga, korupcijas riski palielinās. Turklāt man šķiet, ka darboņi, kas, īstenojot iepirkumu procedūru, ir guvuši nelikumīgu labumu līdz šim, to darīs arī turpmāk, sadalot pasūtījumus sīkākās daļās.
Virziens, kurā mums ir jāiet, ir iepirkumu procedūru padarīšana vēl atklātāka un caurskatāmāka. Tomēr godaprāts šajā jomā vienmēr būs svarīgs faktors – vai priekšroka tiek dota zināmām cilvēkam vai nezināmam. Un kā rīkoties, ja šis zināmais atšķirībā no nezināmā jau sevi ir apliecinājis kā labs vietējais uzņēmējs, kurš turklāt, piemēram, ir ziedojis novada bērnudārza, skolas attīstībai?
Kā viena no jaunām korupcijas riska jomām, kas krīzes apstākļos var pastiprināties, tiek atzīta privātā un publiskā partnerība. Tās reglamentācija pašlaik ir sadrumstalota vairākos likumos, bet Saeimā jau tiek gatavots atsevišķs likums otrajam lasījumam. Kā vērtējat virzību uz šīs jomas sakārtošanu?
Konceptuāli pozitīvi ir tas, ka šis regulējums tiek apkopots vienuviet. Neraugoties uz iespējamiem riskiem, pašreizējos ekonomiskajos apstākļos publiskā un privātā partnerība noteikti ir jāattīsta. Lai gan birojam ir izvirzīti pārmetumi saistībā ar vēlmi kontrolēt šo jomu, varu teikt, ka KNAB nolūks noteikti nav to bremzēt.
Tiesiski nesakārtots ir arī lobēšanas regulējums. KNAB jau ir nācis klajā ar iniciatīvām šajā jomā. Kāds ir rezultāts?
Pozitīvi ir tas, ka šajā jomā jau ir izstrādāti ētikas kodeksi. Ir pazīmes, kas liecina, ka tie darbojas. Esam izstrādājuši projektus par informācijas publiskošanas kārtību. Arī šis ir process, kurš pakāpeniski jāvirza uz priekšu.
Vai Latvijā šajā jomā ir kāda īpaša specifika, kas salīdzinoši tieši liegtu pārņemt citu valstu pieredzi?
Sava specifika ir. Mēs varētu skatīties uz Lietuvu un Igauniju. Taču šajā jomā esam aptuveni vienā līmenī – pašlaik visur notiek ētikas kodeksu ieviešana. Sākam ar izpildvaru un ceram, ka nākamais etaps jau būs likumdošanas darbs.
KNAB ir sagatavojis jaunu reglamentu. Ko konkrēti esat gatavs mainīt?
Pirmkārt, akcents saprotamu iemeslu dēļ tiks likts uz biroja iekšējo drošību. Gribētos, lai negodprātīgas rīcības gadījumi vairs neatkārtotos. Otrkārt, tiks uzlabota biroja iekšējās informācijas aprite. Treškārt, lai labāk strādātu gan ar oficiālo, gan neoficiālo informāciju, kā arī sniegtu priekšlikumus un rekomendācijas valdībā, tiks attīstīts analītiskais bloks.
Kā veidosiet biroja darbību reģionos?
Pašlaik finansējuma trūkuma dēļ aktīvi šo jomu izvērst nevaram. Taču cilvēki no administratīvā bloka tiks piesaistīti korupcijas apkarošanai. No Rīgas viņi veiks darbu ar reģioniem – vāks informāciju, lai tur nodrošinātu gan apkarošanu, gan novēršanu. Nākotnē, ja valdība dos naudu, veidosim teritoriālās nodaļas.
Ir izskanējusi informācija, ka atalgojuma samazināšanās dēļ KNAB ir gatavi pamest darbinieki. Kāda ir situācija?
Ceru, ka tā nav tik traģiska. Pārrunu ceļā ar darbiniekiem mēģinām šīs problēmas risināt. Pašlaik atalgojuma nepietiekamības dēļ biroju pamet tikai viens darbinieks.
"Pamatnostāja ir tāda, ka mums noteikti jāsaglabā gan korupcijas novēršanas, gan apkarošanas funkcijas. Cik iespējams, jāturpina veikt izglītošanas darbs."
Cik pēc nodokļu nomaksas vidēji mēnesī pašlaik saņem biroja izmeklētājs?
Atnākot darbā uz KNAB, viņš - izmeklētājs ar atbilstošu profesionālo pieredzi -saņem ap 400 latu. Noteiktu laiku nostrādājot, atalgojums tiek palielināts.
Kā biroju kopumā iespaidos paredzamais līdzekļu samazinājums, kādas jomas tas skars?
Pamatnostāja ir tāda, ka mums noteikti jāsaglabā gan korupcijas novēršanas, gan apkarošanas funkcijas. Cik iespējams, jāturpina veikt izglītošanas darbs. Kas vēl cietīs? Tā varētu būt jau iesāktā sadarbība ar dažādām ārvalstu un starptautiskajām organizācijām. Ierobežosim darbinieku pieņemšanu.
Paliksiet prestižajā Alberta ielas namā vai varbūt pārcelsieties uz lētākām telpām?
Mums ir uz pusi izdevies samazināt nomas maksu. Taču meklējam vēl lētākus variantus. Tiklīdz atradīsim tādu, kurš mums ir pieņemams arī no drošības viedokļa, pārcelsimies turp.
Politiķi ik pa laikam aktualizē jautājumu par KNAB apvienošanu ar kādu no drošības iestādēm. Kā to vērtējat?
Līdz šim konkrētu priekšlikumu veidā man politiķi to nav izteikuši. Cik dzirdēts, KNAB varētu apvienot ar Drošības policiju. Taču, ja atzīstam, ka Latvijā ir korupcijas problēma, tad likvidēt specializētu pretkorupcijas iestādi laikam gan nebūtu prāta darbs.
Kā kopš jūsu stāšanās šajā amatā veidojas iepriekš saspringtās KNAB un VID attiecības?
Ar to, ka starp šīm iestādēm, kā tas izskanējis masu medijos, notiek mentu kari, man nav nācies saskarties. Tas ir interpretācijas jautājums.
Iepriekšējā biroja vadītāja laikā KNAB un VID pavisam konkrēti nespēja vienoties par pienākumu sadali amatpersonu ienākumu deklarāciju pārbaudē.
Pie šī jautājuma mēs atgriežamies, risināsim to. Domāju, ka te nav milzīgu problēmu. Ir jautājumi, par kuriem ir jāvienojas.
Cik optimāls, jūsuprāt, ir KNAB juridiskais statuss, biroja atrašanās premjerministra pārraudzībā?
Domāju, ka esošie ietvari ir pieņemami. Ņemot vērā, ka esam nolēmuši pastiprināt analītisko darbu, sniegt valdībai priekšlikumus, ceru, ka tas ir veids, kā panākt abpusēji vēlamo rezultātu.
Runājot par neatkarību, protams, nebūtu slikti, ja KNAB būtu neatkarīgs budžets līdzīgi kā Valsts kontrolei. Par pārraudzību – te nebūtu daudz ko iebilst: tā taču nav pakļautība.
Pēc iepriekšējā biroja priekšnieka Loskutova padzīšanas eksperti KNAB darba turpmāko efektivitāti saistīja ar to, cik lielā mērā jaunajam iestādes vadītājam izdosies sastrādāties ar kolektīvu. Kādi ir jūsu secinājumi?
Kolektīvam esmu centies definēt savu pozīciju: savā attieksmē pret darbu un kolektīvu es esmu profesionālis un arī viņi ir profesionāļi. Vienīgais, kas no viņiem tiek prasīts, ir profesionālisms. Ja cilvēks strādā profesionāli un godprātīgi, tad nekādiem konfliktiem nevajadzētu rasties.
