NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
01. jūlijā, 2009
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Politika
7
7

Sociālā partnerība nav runāšana visās kāzās un bērēs

Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Sociālie partneri visbiežāk šogad klausījušies informāciju par katastrofālo situāciju izglītībā un veselības aprūpē, bet valdībai visneatlaidīgāk prasīts atjaunot sociālā nodokļa iemaksu griestus, samazināt PVN un nejaukties valsts uzņēmumu darba samaksas sistēmā.

Oficiāli valdības sociālie partneri ir divi – Latvijas Darba devēju konfederācija no darba devēju puses un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība no darba ņēmēju puses. Reizumis šajā dialogā sociālo partneru pusē pret valdību piesakās Latvijas Pašvaldību savienība, pēdējā laikā sociālo partneru statusu izpelnījušās arī citas organizācijas. Šā gada valsts dramatiskākā lēmuma – par budžeta izdevumu samazināšanu – finišā skanēja pārmetumi, ka valdība nav ieklausījusies sociālajos partneros, kuri neko ne par ko nezina. Taču šogad regulāri ir notikušas Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes. Tajās un vēl arī citu formējumu sēdēs, klātesot valdības pārstāvjiem, ir gan diskutēts, gan lemts.

Kā lodveida zibens budžeta izdevumu samazināšanas pēdējā fāzē valdības gaiteņos iedrāzās sociālie partneri un atrisināja visas valdības problēmas – tāds priekšstats rodas no valsts augstu amatpersonu, nevalstisko organizāciju, ekspertu, speciālistu, ļaužu zvaniem televīzijas tiešraidēs, TV kameru priekšā nostādīto darba devēju un arodbiedrību līderu atbildēm žurnālistiem.

Par ko tiesīgi spriest un lemt?

Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi (NTSP) uz paritātes pamatiem veido Ministru kabineta, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvji – nosaka NTSP nolikums, ko pirms desmit gadiem parakstījušas visas trīs puses.

Padome izskata politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektus un iesniedz priekšlikumus to pilnveidošanai attiecīgajā ministrijā par sociālo drošību, valsts budžeta pamatnostādnēm, valsts ekonomiskās attīstības stratēģiju un reģionālo attīstību, veselības veicināšanu, vispārējās un profesionālās izglītības attīstību, nodarbinātību un virkni citu jautājumu.

Katrai dalībpusei ir deviņi pārstāvji. Darbojas arī apakšpadomes. Savulaik par veiksmīgāko tika atzīta Sociālās drošības apakšpadome, visticamāk tāpēc, ka no Labklājības ministrijas tajā darbojās kompetenti speciālisti, kas ilgstoši un rūpīgi gatavoja grozījumus, piemēram, Darba likumā.

"Valdība ir lielākais darba devējs, lai uzņēmums veiksmīgi strādātu, vajag labākos, profesionāļus, ražot pievienoto vērtību."

Nolikumā rakstīts, ka padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi divos mēnešos. Ik pa laikam partneri, arī Ivara Godmaņa valdības laikā, ir apņēmušies tikties biežāk, lai nav neizrunātu problēmu, bet grafiks allaž ir nojucis. Reizi mēnesī NTSP sēdes ir notikušas Dombrovska valdības laikā, pēc partneru prasības papildus arī ārkārtas sēdes.

Padomes darbu tehniski nodrošina sekretārs (padots gan Valsts kancelejas direktoram, gan Ministru prezidentam) un finansē Valsts kanceleja.

LDDK biedri ir gan lielie uzņēmumi – akciju sabiedrība “Liepājas metalurgs”, SIA “Rimi Latvia”, akciju sabiedrība “Latvenergo” un valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” –, gan nozaru asociācijas un citas organizācijas, piemēram, Latvijas Slimnīcu biedrība, Latvijas Komercbanku asociācija un desmitiem citu uzņēmumu. LDDK biedri Latvijā nodarbina 35% darba ņēmēju. LBAS apvieno 21 dalīborganizāciju.

Sociālo partneru piekrišana – tikpat kā likums

Pēdējos gados valdības ik pa laikam solījušas savest kārtībā sociālo dialogu vismaz tādā ziņā, lai sēdes notiktu regulāri. Sēdes gaisotne, kaut arī tās vada valdības sociālie partneri, lielā mērā ir atkarīga no premjera. Aigars Kalvītis diskusiju noslēgumā bieži vien paturēja bezierunu galavārdu. Ivars Godmanis, protams, izklāstīja visas konkrētās problēmas detaļas, ne vienmēr spējot noklausīties līdz galam oponentu viedokli. Valdis Dombrovskis nereti ir aizrādījis saviem ministriem par laika pārtēriņu un visbiežāk kādu jautājumu lūdzis nodot turpmākai saskaņošanai un kompromisa rašanai, iespējams, arī tāpēc, ka tieši šogad šādu grūtu jautājumu bija lielākā daļa.

Šogad viens no galvenajiem – dažu lielo algu jautājums

Līdztekus tam, ka šopavasar NTSP sēdēs tika spriests gan par medicīnas finansējumu, gan svērtas un graizītas skolotāju algas, sociālie partneri vairākās sēdēs ļoti kareivīgi kārtoja valsts kapitālsabiedrību atalgojuma jautājumus.

Kamēr sabiedrība tiek aicināta uz vispārējo solidaritāti valstij smagajā brīdī, darba ņēmēju pārstāvji (un ne tikai) īpaši uzsvēruši atsevišķu valsts uzņēmumu vadības neaizstājamību, iebilstot valdības lēmumam no maija noteikt algu griestus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību amatpersonām. Valdes vadītājam mēnešalga tika ierobežota līdz 2835 latiem mēnesī (vidējā sabiedriskajā sektorā nodarbināto mēnešalga, kas reizināta ar koeficientu 5). Zemākos amatos ar attiecīgu koeficientu arī algām jābūt zemākām.

Jau NTSP sēdē 25. martā “Latvijas dzelzceļa” un satiksmes nozares arodbiedrība aicināja valdību nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus par valsts kapitālsabiedrībām, bet atstāt darba samaksu sociālo partneru ziņā.

Nākamajā sēdē 15. aprīlī, kad tika izskatītas veselības nozares finansējuma problēmas, dzelzceļnieku arodbiedrība sūrojās, ka patērētājam nav pieejami medicīnas pakalpojumi pat par iegādāto polisi.

Vienlaikus sociālie partneri atgriezās pie atalgojuma sistēmas valsts kapitālsabiedrībās. Ekonomikas ministrs Artis Kampars norādīja: mēs sūdzamies, ka veselības aprūpē finansējums ir viens no zemākajiem Eiropā. Citi (izglītība, iekšlietas) saka to pašu par savām nozarēm. Tāpēc, lai līdzsvarotu situāciju, valdība nolēma būtiski samazināt kapitālsabiedrību vadītāju algas.

Darba devēju puse uzstāja, ka šādus nosacījumus nevar attiecināt uz visiem valsts uzņēmumiem. Kā vienīgais konkrētais izņēmums partneru sarunās tika piesaukts “Latvijas dzelzceļš” (Ldz). LDDK pārstāvis Vasīlijs Meļņiks klāstīja: jā, “Latvenergo” algas ierobežot var, jo tas ir monopoluzņēmums, bet Ldz strādā brīvā tirgus konkurences apstākļos. Savukārt pats Ldz vadītājs Uģis Magonis pavēstīja: ja jūs domājat, ka dabūsiet pēc gada dividendes, smagi maldāties. Darba ražīgums kritīsies, naudas tur nebūs.

LDDK līdzpriekšsēdētājs Vitālijs Gavrilovs, kā vienmēr, bija emocionāls: “Valdība ir lielākais darba devējs. Lai uzņēmums veiksmīgi strādātu, vajag labākos, profesionāļus, ražot pievienoto vērtību.”

Savukārt LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle izteica darba devēju gatavību sagatavot koncepciju, pēc kādas noteikt atlīdzību pēc mērāmiem rezultativitātes rādītājiem.

Uz LV.LV šonedēļ vaicāto, vai dokuments ir sagatavots un iesniegts premjeram vai NTSP sekretariātā, LDDK korporatīvās sociālās atbildības un komunikāciju eksperte Agnese Alksne atbildēja: “Tāds dokuments nav izstrādāts, jo LDDK priekšlikumi attiecībā uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu algu noteikšanu diemžēl netika ņemti vērā.”

Tagad dzelzceļnieku algu jautājumu risināšanā ir iesaistījies pat Valsts prezidents Valdis Zatlers. Pēc tikšanās valsts uzņēmumā ar tā vadību prezidents paziņojis, ka neatbalsta “Latvijas dzelzceļa” darbinieku algu samazināšanu un plāno to pārrunāt ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, vēsta BNS.

Kā būtisks arguments pasaudzēt kolektīvu tiek minēts lielais strādājošo skaits – 13 000 nodarbināto. Tas ir piecas reizes mazāk nekā pašvaldībās izglītības iestādēs strādājošo (68 000), kuri arī izmanto nozares pakalpojumus – braucienus vilcienos, kuru biļešu cenas, kā zināms, no šā gada 1. janvāra pieauga vairāk nekā PVN.

Laikrakstam “Čas” U. Magonis klāsta, ka “vidējā alga uz dzelzceļa ir 650 latu, taču tā ir nopelnīta ne jau vieglā darbā”. Arī Ldz vadītājs atgādina, ka nav iespējams būvēt algu piramīdu uzņēmumā, pamatojoties uz vadītāja atalgojumu – 2800 latiem mēnesī. To viņam arī neļautu kolektīvais līgums.

Prasības Godmaņa kabinetam, atbildība – Dombrovska valdībai

LDDK, LBAS un Latvijas Pašvaldību savienība 7. februārī vienojās par kopīgām prasībām valdībai krīzes pārvarēšanai (tostarp samazināt PVN no 21% uz 19%, atjaunot samazināto likmi, atjaunot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus).

NTSP sēdē 29. aprīlī sociālie partneri gāja cauri visiem prasību punktiem un ministriju atbildēm, un par vairumu no tām vērtējums bija – atbildes ir formālas.

LV.LV jau rakstīja (26., 27. un 28. februārī) par šīm prasībām un ministriju atbildēm toreiz.

Aizvadītā pusgada diskusijās saistībā ar PVN samazināšanu ir nonākts līdz asumiem – 29. aprīļa sēdē, kad, ignorējot valdības pusi, LDDK un LBAS vienojās par vēstuli Saeimas Prezidijam ar lūgumu steidzami izskatīt iespēju pazemināt PVN likmi viesnīcu nozares un grāmatizdevēju nozares uzņēmējiem.

Nelīdzēja klātesošā ekonomikas ministra Arta Kampara centieni paskaidrot, ka viesnīcu biznesa profesionālajai asociācijai ir lūgts un tā arī apsolījusi sagatavot konkrētus aprēķinus un informāciju par situāciju nozarē. Šādu informāciju partneri ne tikai nevēlējās zināt, bet nepiedāvāja arī paši, kaut gan konfederācijā ir pārstāvēts arī viesnīcu bizness.

Tāpēc bieži vien šķiet, ka informācijas un faktu trūkumu diskusijās pārāk daudz aizstāj emocionālas uzstāšanās. Tiesa, ar informācijas pienesumu sociālo dialogu nav bagātinājusi arī valdība.

"Ignorējot valdības pusi, LDDK un LBAS vienojās par vēstuli Saeimas Prezidijam ar lūgumu steidzami izskatīt iespēju pazemināt PVN likumi viesnīcu nozares un grāmatizdevēju nozares uzņēmējiem."

Darba devēji nepārtraukti ir uzturējuši prasību atjaunot valsts obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu griestu summu – 30 000 latu gadā, kas uz pieciem gadiem tika atcelti šā gada janvārī. Partneri ir prasījuši valdībai, kādu ietekmi uz sociālo budžetu ir atstājuši šie, viņuprāt, nepārdomātie grozījumi likumā “Par sociālo apdrošināšanu”.

NTSP sēdē 11. februārī toreizējā labklājības ministre Iveta Purne atzinusi, ka ir jāveic analīze un tam ir nepieciešami divi mēneši. 29. aprīļa sēdē, kurā, caurlūkojot valdībai izvirzītās prasības, atkal nonāca līdz šim jautājumam, Labklājības ministrijas pārstāvis Imants Lipskis joprojām nevarēja atbildēt uz jautājumu, kādu iespaidu ir atstājusi griestu atcelšana uz sociālo budžetu, vien piebilda, ka šādi grozījumi tapuši ne bez likumdevēja palīdzības. Protokola ieraksts liecina, ka šī informācija jāsagatavo divu trīs nedēļu laikā.

Atkal ir pagājuši divi mēneši, un tikai tagad atklājies, ne jau sociālo partneru sanāksmēs, bet publiskajā telpā (Latvijas Radio “Krustpunktos”), ka likuma norma rada šajos taupības laikos prātam neaptveramas izmaksas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbinieks raidījumu informēja, ka ir cilvēki, kas, izmantojot likuma iespējas manipulēt ar maksājumiem, tagad bezdarbnieka pabalstos ik mēnesi saņem virs simts tūkstošiem latu.

Šāds fakts met ēnu uz sociālā dialoga rezultativitāti.

Konkurence partnerībā. Ar cik partneriem runāt?

Sabiedrībai noteikti nav saprotams, kur aug kājas skandālam, kāds nupat izraisījās pēc publicētās ziņas, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) par darbu pie 2010. gada budžeta izstrādes vēlas saņemt 100 000 latu atalgojumā. LTRK no šādas interpretācijas norobežojās, liecina paziņojums kameras mājaslapā: Valdes priekšsēdētājas Žanetas Jaunzemes-Grendes kuluāros neoficiāli nosauktā provizoriskā samaksa neesot pieprasīta. Tā esot visu sociālo partneru aprēķins par budžetu, kas nepieciešams, lai pilnvērtīgi varētu strādāt 9. jūnijā izveidotā premjera vadītā reformu vadības darba grupa, kurā kopīgi ar sociālo partneru pārstāvjiem jāstrādā pie strukturālajām reformām, kas ļautu samazināt valsts budžeta izdevumus laikā no 2010. līdz 2012. gadam.

“Ja reformu vadības grupā tiks iesaistīti LTRK eksperti, atbilstoši ieguldītajam darbam un eksperta kvalifikācijas novērtējumam, samaksa tiks prasīta,” paziņojumā presei pauž LTRK vadītāja.

LTRK atgādināja, ka LDDK, LBAS, LPS intensīvi strādāja, lai sniegtu valdībai priekšlikumus 2009. gada valsts budžeta tēriņu samazināšanai. Partneru veidotā Krīzes darba grupa 36 stundu laikā nozaru ministriju budžetos atradusi 56 miljonus latu valsts budžeta tēriņu samazināšanai.

Taču no jau minētā sociālo partneru iespējamā naudas prasījuma norobežojās arī darba devēju konfederācija. “LDDK kā sociālais partneris no darba devēju puses – lielākā darba devējus intereses pārstāvošā organizācija Latvijā – vienmēr ir sniegusi un arī turpmāk sniegs atbalstu – priekšlikumus valsts un pašvaldību institūcijām uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, nodarbinātības veicināšanai un labas pārvaldības nodrošināšanai savu iespēju robežās,” teikts šīs organizācijas paziņojumā, kurā LDDK arī aicina LTRK “lietot tiesiski korektu sociālo partneru definīciju”, lai nediskreditētu sociālo partneru jēdzienu un organizācijas, kā arī nemaldinātu sabiedrību, radot neizpratni.

Uzņēmēju pārstāvošo organizāciju starpā konkurences asni pa laikam uzdīguši arī sarunās ar valdību. Piemēram, finanšu ministrs Einars Repše kādā no diskusijām uz pārmetumu par partneru neiesaistīšanu budžeta veidošanā atteica: mēs esam ar mieru uzklausīt, sakiet tikai, cik jūs esat un kam elektroniski nosūtīt sagatavotos dokumentus. Partneri minstinājās, liekot finanšu ministram minēt – vairāki desmiti? vairāk par simtu? –, līdz LDDK ģenerāldirektore atgādināja, ka trīspušu dialogā darba devējus pārstāv konfederācija.

Repše mobilizē visus interesentus

Nupat E. Repše aicinājis sociālos partnerus, uzņēmējus un citus interesentus aktīvi iesaistīties 2010. gada budžeta veidošanā. “Visi viņi ir laipni aicināti piedalīties. Absolūti visi, kas vien grib. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis arī jau ir izdevis rīkojumu, ka visām ministrijām ir jāpublicē savās mājaslapās detalizētas tāmes. Līdz ar to, pirmkārt, aicinu visas ministrijas nodrošināt šā rīkojuma izpildi. Otrkārt, aicināšu sabiedrību, jebkuru organizāciju, tostarp sociālos partnerus, uzņēmēju organizācijas iepazīties ar šīm tāmēm un rūpīgi sekot līdzi, ja nepieciešams uzdodot papildjautājumus ministrijām par konkrēto tāmē paredzēto tēriņu lietderību. Līdz pēdējam zīmulim, ja nepieciešams,” aģentūrai BNS sacījis E. Repše.

Vispār jau sabiedrība šogad valsts lietās ir iesaistīta plašā frontē – līdz pat “nakts darbiem” Finanšu ministrijā budžeta samazināšanā. Nevalstiskās organizācijas ir piedalījušās arī Nacionālās attīstības padomes sēdē, vēl citu nosaukumu padomēs, Saeimas sanāksmēs, atsevišķu ministriju īpašās valsts ekonomiskās stabilizācijas sēdēs. Vienmēr ar dokumentu ķīpām un prezentācijām tajās uzstājušies valdības pārstāvji. Ja runātājos kāds ir klausījies, tam vajadzētu būt arī pietiekami informētam.

Priekšlikumu ir nesaskaitāmi daudz, bet jautājums ir par to, vai tie rada kopēju redzējumu? Jā, nevalstisko organizāciju sāncensībā iezīmējušies jauni aktīvisti. Taču joprojām ir būtisks jautājums – par atbildību. Būsim godīgi – tādas nav nevienai pusei, izņemot valdību. Jo visi pārējie par katru valdības neizdošanos var iegūt punktus sev.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI