Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Sociālie partneri kritizēja valdības dialoga trūkumu ar sabiedrību, taču īstas pārliecības, ka sociālo partneru rīkotais pasākums vismaz daļēji nebija pašu spalvu spodrināšana uz pašreizējās valsts valdības neveiksmju rēķina, neradās.
Mēnesi un vienu nedēļu pirms 1. oktobra, kurā valdībai Saeimā jāiesniedz nākamā gada valsts budžets, valdības sociālie sadarbības partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LABAS), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) informēja par darbu 2010. gada budžeta sagatavošanā un Reformu vadības grupā.
Sociālie partneri kritizēja valdības dialoga trūkumu ar sabiedrību, kā arī piedāvāja savu skatījumu par prioritārajām valsts pārvaldes funkcijām, kam valsts finansējums būtu jāsaglabā pirmām kārtām, un tām, kuras varētu tikt deleģētas privātajiem partneriem vai nevalstiskajām organizācijām. Taču īstas pārliecības, ka sociālo partneru rīkotais pasākums vismaz daļēji nebija pašu spalvu spodrināšana uz pašreizējās valsts valdības neveiksmju rēķina, neradās.
Prioritārās valsts funkcijas
Pēc LDDK iniciatīvas “Velti ½ stundu Latvijai”, visi valsts iedzīvotāji līdz 29. augustam var piedalīties valsts funkciju prioritāšu novērtēšanā. Laikā no 10. līdz 24. augustam to veikuši vairāk nekā 4000 respondentu. Aptauja atrodama vietnē http://funkcijas.questionpro.com. LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle skaidro, ka valsts pārvaldes funkcijām savu prioritātes vērtējumu jau devušas nozaru ministrijas, to izdarījuši arī valdības sociālie sadarbības partneri. Tāpat tiks ņemti vērā arī sabiedrības vērtējuma rezultāti.
Valsts pārvaldes vērtējums par prioritārajām funkcijām atšķiras no tā, kas šķiet svarīgs sabiedrībai, norāda LDDK eksperts tautsaimniecības un finanšu jautājumos Mārcis Dzelme. Minētās aptaujas mērķis ir panākt, lai turpinātos diskusija ar valsts organizācijām par prioritāro funkciju noteikšanu un tām valsts pārvaldes funkcijām, kuras varētu deleģēt privātajam un nevalstiskajam sektoram. “Skatot apmēram 950 funkcijas, katrs partneris ieliek atzīmi no 0 līdz 5. Piemēram, LPS vērtējumā ar 5 bija novērtētas apmēram 10% valsts funkciju, bet valdības vērtējumā – apmēram 97 procenti. Mums vidējā atzīme ir zem 3. Mēs aicinām atstāt valstij tikai svarīgākās funkcijas, pārējās reāli samazināt jau nākamā gada budžetā,” saka LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis. Viņš uzskata, ka “valsts pārvalde vairāk vai mazāk strādā “uz sevi”. Kad ir pienākusi krīzes situācija, tad reizēm viņi paši nespēj atdalīt ļoti svarīgo no tā, no kā varbūt varētu atteikties”. Tālab valdības sociālie partneri ierosina rast konkrētas atbildes, kādas valsts funkcijas ir pašas galvenās. Viņu skatījumā, tā ir dzīvības un veselības saglabāšana, sabiedriskās drošības un kārtības saglabāšana, bērnu un jauniešu izglītība, minimālais nepieciešamais tirgus regulējums un uzraudzība, ekonomikas attīstības stimulēšana un ekonomiskās konkurētspējas veicināšana.
"Valsts pārvaldes vērtējums par prioritārajām funkcijām atšķiras no tā, kas šķiet svarīgs sabiedrībai."
M. Pūķis skaidro, ka dzīvības saglabāšanā liela loma būs sociālajam drošības tīklam, taču pašvaldībām bez valsts atbalsta būs grūti to nodrošināt. Tāpat slimnīcu apvienošana neatrisina visus jautājumus – valstij ir jānodrošina pieejama veselības aprūpe visā valsts teritorijā, tāpēc pašvaldības neatbalsta tik strauju slimnīcu skaita koncentrāciju, jo tās “ir jāatstāj iedzīvotāju tuvumā”. Valdības sociālo partneru izpratnē, no izglītības nedrīkst atteikties pat krīzes laikā, tālab tika kritizēts princips “nauda seko skolēnam”. “Tā ir valsts atbildība, kā nodrošināt izglītības pieejamību tajās teritorijās, kurās ir maza apdzīvotība, un pierobežas teritorijās, jo šiem cilvēkiem ir tiesības tur dzīvot un viņu dzīvesvietas ir jāsaglabā.”
Sociālo partneru izpratnē, valstij nav nepieciešams saglabāt pilnīgi visu tirgus kontroli, bet tieši pretēji – veikt minimālu kontroli, kurai netiek tērēti milzu līdzekļi. Tāpat valdības sociālie sadarbības partneri pauda, ka krīzi ļaus pārvarēt vienīgi ekonomiskās attīstības stimulēšana, kas nozīmē arī iekšējā tirgus veicināšanu, kam savukārt būtisks priekšnosacījums ir maksātspējīgs iedzīvotājs. “Ne katrs pasākums ar algu samazināšanu, investīciju samazināšanu un tamlīdzīgām lietām ved šai virzienā. Drīzāk otrādi,” uzskata M. Pūķis.
Sprints vai maratons?
“Līdz 1. oktobrim ir mēnesis, kad atkal sāksies nākamais riņķa dancis par budžetu, starptautiskiem aizdevējiem un nakts darbiem,” saka LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme-Grende. Viņasprāt, divi svarīgākie principi valsts budžeta veidošanā ir mērķtiecība un sabiedrības iesaiste. Par pirmo liecina Ekonomikas ministrijas uzsāktās diskusijas par ekonomikas atveseļošanas plānu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas veidotais vidējā termiņa attīstības plāns līdz 2013. gadam. Taču abi plāni vēl ir apspriešanas stadijā, kaut gan tajā pašā laikā jau tiek veidots budžets. “Ir jautājums – kā tas iespējams, ja neesam nolēmuši, uz kurieni iesim?” vaicā Ž. Jaunzeme-Grende. Tālab viņa pauda nostāju, ka “valdība nepietiekami dara, lai iesaistītu sabiedrību gan budžeta veidošanā, gan plāna izstrādē”. Krīze valda vairākās valstīs, un starp tām ir konkurence, kura veiksmīgāk izskries šo “maratonu vai sprintu, vai vidēja termiņa distanci”.
"Līdz 1. oktobrim ir mēnesis, kad atkal sāksies nākamais riņķa dancis par budžetu, starptautiskiem aizdevējiem un nakts darbiem."
Nodokļi bez modelēšanas
Ž. Jaunzemes-Grendes skatījumā, “ir pilnīgi nepieņemami, ka nodokļi tiek rēķināti „ekseļa” tabulās un nenotiek nekāda to modelēšana. Mēs nezinām, kas notiks rīt, parīt, aizparīt un pēc dažiem gadiem, ja mēs šodien pieņemsim nepārdomātus lēmumus par nodokļiem. Par nākotni, par to ietekmi uz uzņēmējdarbību un uz mūsu dzīvi vispār netiek runāts. Tiek runāts tikai īstermiņa skatījumos, kā savākt naudu, lai spēlētu ar starptautiskajiem aizdevējiem, bet mēs nerunājam par mūsu pašu nākotni”.
Tik skarbs sociālo partneru vērtējums valdības darbam tika izteikts arī citās jomās. Piemēram, tika kritizēta strukturālo reformu veikšana, norādot, “mēs visu laiku runājam par izdevumu samazināšanu, un šo mājasdarbu valdība vēl joprojām nav veikusi”. Tā kā nav izstrādāts strukturālo reformu veikšanas plāns, valdības sociālie partneri uzskata, ka tādējādi pēc būtības nav sāktas arī pašas strukturālās reformas. Tāpat Ž. Jaunzeme-Grende akcentēja, ka par spīti nemitīgiem atgādinājumiem – valstī nav naudas – valsts budžetā ir 3,2 miljardi latu: “Šo naudu var ļoti saprātīgi investēt valsts ekonomikā!”
Patlaban arī uzņēmumi plāno nākamā gada budžetu, bet viņiem nav skaidrības par nodokļu politiku un pārējiem biznesa vides nosacījumiem nākamajam gadam. LTRK valdes priekšsēdētāja izteica viedokli, ka, iespējams, uzņēmumiem izdevīgāka biznesa vide ir Igaunijā vai citās valstīs. Un, ja Latvijas uzņēmēji pārcelts savu uzņēmējdarbību tur, valsts paliks bez nodokļu ieņēmumiem.
Neinteresē, kā jūtas cilvēks
Valdības darbu turpināja kritizēt arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, norādot, ka tas netiek orientēts uz labuma nodrošināšanu cilvēkiem: “Mani dara uzmanīgu ziņa no valdības, ka nākamā gada budžetā jāieekonomē 500 miljoni latu, ko darīs apmēram tā: 100 miljonus ieņemsim, paaugstinot nodokļus, pārējos 400 miljonus – meklēsim, kur “nogriezt”. Netiek runāts par cilvēku, kā viņš jutīsies, bet gan par to, kā viņam radīt papildu slogu un “nogriezt” to, ko viņš ir saņēmis.” Pēc P. Krīgera teiktā, patlaban nav aktuāla plānveida attīstība, process ir haotisks, katra ministrija veido savus plānus un prioritātes, kas netiek apvienotas vienā kopējā dokumentā, kas rezultētos valdības rīcībā. LABAS priekšsēdis vaicā: vai ministrijas, izstrādājot attīstības plānus, savā starpā konsultējas, vai arī tajos atkal būs lielas pretrunas un valdībai vajadzēs veidot komisijas un grupas, lai šos dokumentus kādā veidā saskaņotu?
"Katra ministrija veido savus plānus un prioritātes, kas netiek apvienotas vienā kopējā dokumentā."
Drosmi “mazajiem nabadziņiem”
M. Pūķis atzina, ka dialogs ar valdību sāk attīstīties, tomēr, viņaprāt, “valdība nav sapratusi, ka tai vajadzētu pārstāvēt tautas intereses, nevis būt „mazajiem nabadziņiem”, kuriem visi kaut ko pamāca. Vajag uzņemties lielāku drosmi un iniciatīvu”. Valdības sociālie partneri izteica bažas, ka ziemā atkal var visu izšķirt valdības „vienas nakts” lēmumi. Turklāt – ir atlicis maz laika nākamā gada budžeta sagatavošanai. Tāpēc, M. Pūķa skatījumā, tagad jāpieņem drosmīgi lēmumi, lai tas “nav budžets, kas jāpārskata katru mēnesi”.
Pēc BNS informācijas, Saeimas budžeta komisija nākamnedēļ plāno iesniegt izskatīšanai parlamentā grozījumus Likumā par budžeta un finanšu vadību, kas paredzēs, ka valdībai nākamā gada budžets Saeimā jāiesniedz mēnesi vēlāk – līdz 1. novembrim. Komisijas vadītājs Guntis Bērziņš sacīja, ka tādējādi budžeta sagatavošanas procesā būs vairāk laika sarunām ar sociālajiem partneriem un līdz 1. novembrim būs pieejami dati par budžeta izpildi šā gada deviņos mēnešos. Tos izvērtējot, ir mazāka iespējamība, ka 2010. gada budžeta pieņemšanas gaitā būs nepieciešami vēl kādi grozījumi ekonomiskās situācijas izmaiņu dēļ.
