Jautājums, kas tracina sabiedrību
Vērtējot līdz šim apspriestos nekustamā īpašuma nodokļa likmes variantus un veidus, kā to iekasēt, eksperti vienprātīgi atzīst, ka ar nodokli neapliekamais kvadrātmetru minimums būtu aplams risinājums, jo tas nedotu iespēju pasargāt maznodrošinātos. “Absurdi ir noteikt dažādas neapliekamās platības mājām un dzīvokļiem, jo – ar ko dzīvoklis atšķiras no mājas? Arī nodokļa slogs nedrīkst būt pārlieku liels,” teic SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. To uzsver arī Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts, paužot cerību, ka īpašumu kadastrālās vērtības tiks regulāri atjaunotas, lai iedzīvotāji nepārmaksātu pēc nekustamā īpašuma cenām, kas vairs nav aktuālas.
Protams, nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieviešana sakārtos mūsu valsts nodokļu sistēmu. Bet vai šis ir īstais laiks to darīt? Tie, kurus jaunais maksājums skars vissmagāk, vienbalsīgi saka – nē. Taču eksperti domā citādi, gan uzsverot, ka valstij jādomā par dažādām atbalsta programmām iedzīvotājiem. “Tas beidzot ir jāievieš, jo dzīvojamās platības aplikšana ar nodokli likumā paredzēta jau sen, līdz šim tikai pietrūcis politiskās gribas, lai to īstenotu,” norāda E. Rudzītis. “Nekustamā īpašuma tirgus ir jāsakārto, un šis nodoklis ir viens no soļiem ceļā uz to. Slikti ir tas, ka kredītņēmējiem palielināsies maksājumi un tajā pašā laikā nav nekāda atbalsta no valsts puses. Valstij ir jāizstrādā atbalsta politika attiecībā uz mājokļiem, piemēram, nosakot nodokļu atlaides ģimenes vienīgajam mājoklim, kura iegādei vai būvei ņemts kredīts.”
Lai arī šis nodoklis uzliks papildu slogu mājsaimniecībām jau tā grūtajā ekonomiskajā situācijā, tas ir solis uz priekšu Latvijas nodokļu sistēmas sakārtošanā, efektivizēšanā un nevienlīdzības izlīdzināšanā, atzīst arī D. Stikuts. “Līdz šim Latvija bija unikāla valsts, jo nekustamā īpašuma sektors bija izveidots par beznodokļu zonu.” Taču, lai kompensētu plānoto nodokļu sloga palielināšanu, valdībai būtu jādomā par ienākuma nodokļa samazināšanu. Tas būtu atbalsts eksporta uzņēmumiem, kas ļautu samazināt darbaspēka izmaksas un palielinātu to konkurētspēju globālajos tirgos.
"Bezdarba pieauguma un algu samazināšanās tendence šogad un nākamgad turpināsies."
D. Stikuts pozitīvi vērtē valdības lēmumu atteikties no idejas atcelt ar nodokli neapliekamo platības minimumu: “Nebūtu taisnīgi piešķirt atvieglojumus īpašumam. Taisnīgāk nodokļu atlaides piešķirt cilvēkam, lai piemērošana būtu maksimāli solidāra, samērīga, godīga un arī vienkārša. Citādi varētu rasties situācija, ka nekustamo īpašumu projektu attīstītājs ar vairākiem desmitiem īpašumu maksātu mazāku nodokli nekā daudzbērnu ģimene, kam objektīvu iemeslu dēļ pieder lielāks dzīvoklis. Tāpēc saprotami ir ļaut pašvaldībām pašām izvērtēt un piešķirt nodokļu atlaides. Savukārt atlaižu piešķiršanas kritērijus varētu regulēt ar Ministru kabineta noteikumiem.”
Arī Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova uzsver, ka nodokļu sistēmas sakārtošana ir svarīgs uzdevums. Tajā pašā laikā viņa pauž izbrīnu, ka Latvijā – valstī, kur vēl pirms dažiem gadiem varēja vērot pasaulē straujāko nekustamā īpašuma tirgus attīstību, – joprojām nav ieviests nekustamā īpašuma nodoklis. Tomēr viņa šaubās, vai šobrīd ir piemērots laiks, lai palielinātu nodokļu maksājumus Latvijas mājsaimniecībām, ja netiek piemēroti atvieglojumi, piemēram, pazeminot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. Lai gan arī šīs likmes samazināšana, ņemot vērā pašreizējo situāciju darbaspēka tirgū, ienākumu samazināšanos un ēnu ekonomiku, nebūtu pietiekama kompensācija, šāds risinājums tomēr varētu būt daudz pieņemamāks.
Ne tas piemērotākais brīdis
To, ka šobrīd nav pats piemērotākais laiks jaunu nodokļu ieviešanai, rāda dažādas sabiedriskās domas aptaujas. Tās liecina, ka aizvien vairāk mājsaimniecību sastopas ar grūtībām kredīta atmaksā. Kopš 2008. gada augusta to cilvēku īpatsvars, kuriem kredīta maksājumi sagādā problēmas, pieaudzis no 7,8% līdz 19,4%, aptaujā noskaidrojusi SEB banka. Savukārt to cilvēku skaits, kuri ir pārliecināti par nākotni un uzskata, ka viņu ienākumi ir pietiekami stabili, sarucis no 20,9% līdz 8,3 procentiem. Tas liecina, ka sabiedrībā pieņemas spēkā negatīvs noskaņojums.
Iepriekš cilvēki vairāk sliecās domāt, ka galvenais iemesls nespējai atmaksāt kredītu ir augstā inflācija vai pieaugošā kredīta maksājumu summa, turpretī tagad viņi atzīst, ka lolojuši nepamatoti lielas cerības un paņemts pārāk liels kredīts.
"Uzlabojoties situācijai pasaules ekonomikā un sakārtojot lietas arī mūsu valstī, varam cerēt, ka zināma stabilizācija varētu sākties nākamā gada otrajā pusē."
“Nevaram cerēt, ka situācija ar kredītmaksājumiem pēkšņi uzlabosies, jo maksājumus ietekmē objektīvi faktori, tādi kā bezdarba pieaugums un ienākumu samazināšanās,” norāda E. Rudzītis. Reģistrēto bezdarbnieku skaits kopš gada sākuma pieaudzis par 58 tūkstošiem, bet darba meklētāju skaits – vairāk nekā par 100 tūkstošiem. Sarukušas ne tikai darba algas, bet arī pensijas un pabalsti. Nekustamā īpašuma cenas samazinājušās līdz pat 70%, un tos tagad grūti pārdot. Turklāt eksperti prognozē, ka bezdarba pieauguma un algu samazināšanās tendence šogad un nākamgad turpināsies. Darba meklētāju īpatsvars sasniegs 20 procentus. “Šobrīd ļoti grūti pateikt, kad ekonomikā ļaunākais būs aiz muguras. Patiesībā pašreizējās krīzes zemākā punkta meklējumi ir spekulācijas. To mēs ieraudzīsim tikai tad, kad būsim tikuši no bedres ārā,” uzskata E. Rudzītis.
Nodokļus nav iespējams samazināt
Uzlabojoties situācijai pasaules ekonomikā un sakārtojot lietas arī mūsu valstī, varam cerēt, ka zināma stabilizācija varētu sākties nākamā gada otrajā pusē, prognozē eksperts. Ļoti svarīgs faktors, kas lielā mērā ietekmē ekonomiku, ir iedzīvotāju noskaņojums. Šobrīd tas ir izteikti pesimistisks gan attiecībā uz tautsaimniecību, procesiem valstī, valsts nākotni un ienākumiem, gan arī attiecībā uz nekustamo īpašumu, lai gan, piemēram, SEB bankas veiktais sabiedrības noskaņojuma pētījums attiecībā uz mājokļu cenām tomēr rāda, ka tas pamazām uzlabojas. Noskaņojumu būtiski ietekmē arī dažādu nekustamā īpašuma kompāniju pārstāvju izteikumi par potenciālajiem zemākajiem krīzes punktiem.
Oktobrī Saeimā jāapstiprina nākamā gada valsts budžets. Ideālajā variantā būtu jāaktivizē uzņēmējdarbība un jāsamazina nodokļu slogs, atvieglojot to gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem. “Taču jāsaprot, ka nav iespējams samazināt nodokļus, jo budžetā ieņēmumi vajadzīgi jau šobrīd. Mēs nevaram gaidīt gadu vai divus, kad efekts no samazinātajiem nodokļiem atstās iespaidu uz tautsaimniecības rādītājiem,” teic E. Rudzītis.
"Nekustamā īpašuma nodoklis ir solis uz priekšu Latvijas nodokļu sistēmas sakārtošanā, efektivizēšanā un arī nevienlīdzības izlīdzināšanā."
Dati par kopējiem nodokļu ieņēmumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) rāda, ka Latvijā nodokļu maksājumi veido tikai nedaudz vairāk par 30% no IKP. Eiropas Savienībā šis rādītājs sasniedz vidēji 39,8 procentus. Savukārt, vērtējot darbaspēka nodokļus (iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālais nodoklis) attiecībā pret IKP, nākas secināt, ka tie procentuālajā izteiksmē ir salīdzinoši lieli – 14,6%. Šai ziņā Latvija tikai nedaudz atpaliek no 27 ES valstu vidējā rādītāja – 19,4 procentiem un ierindojas godpilnajā astoņpadsmitajā vietā, aiz sevis atstājot pat tādas valstis kā Lielbritānija un Īrija.
Turpretī, ja vērtē pēc tā, cik Latvija iekasē attiecībā pret IKP, tad summa ir salīdzinoši maza. Tātad, no vienas puses, nodokļu slogs Latvijā nav pārlieku liels, bet, no otras puses, pastāv iespējas šos nodokļus nemaksāt. Eksperts uzsver, ka vajag nevis palielināt nodokļus darbaspēkam, bet gan novērst šobrīd tik plašās iespējas tos apiet. “Nodokļi darbaspēkam kaut kad būtu jāsamazina, bet kapitālam un īpašumam tos drīzāk varētu celt, jo nekustamo īpašumu nevar noslēpt, savukārt par kapitāla pieauguma nodokli jāteic, ka izmanīgākie tāpat atradīs veidus, kā to nemaksāt.”
Arī Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks atzīst, ka nodokļu slogs Latvijā ir samērā zems, taču pastāv būtiska nevienlīdzība dažāda veida ienākumu aplikšanā ar tiešajiem nodokļiem. Darbaspēka nodokļu slogs ir aptuveni 43% no kopējām darbaspēka izmaksām, bet daļa citu līdzīgu ienākumu netiek aplikti vispār vai likmes ir krietni zemākas. Viņaprāt, būtu vēlama nodokļu sloga novirzīšana no algu nodokļiem uz patēriņu un kapitālu.
