Valdība Saeimai piedāvā viszemāko mājokļa nodokli visiem

Lai gan grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” būtu jāietilpst 2010. gada budžeta likumprojektu paketē, Saeimā to skatīs atsevišķi, jo ir paredzamas ilgas debates un nesaskaņas. Likumam būtu jāstājas spēkā 2010. gada 1. janvārī.

Visiem viena likme - vieglāk iekasēt

Valdībā atbalstītais variants paredz piemērot 0,2% nodokļa likmi visai dzīvokļu un individuālo māju platībai. Tā ir mazākā likme no šajā variantā piedāvātajām (vēl aprēķini veikti arī 0,4% un 0,3% likmei). Piemērojot 0,2% likmi, 2010. gadā paredzēts iekasēt 13 miljonus latu.

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietnieks Dāvids Tauriņš valdības sēdē uzsvēra: šis ir vienkāršākais un lētākais jaunā nodokļa administrēšanas variants.

FM norāda, ka pozitīvie aspekti šādai nodokļa piemērošanai ir vienmērīgs, neliels nodokļa pieaugums visām iedzīvotāju grupām un, galvenais, tas ir vienkārši administrējams. Savukārt kā negatīvie aspekti minēts tas, ka nodokļa pieaugums būs visiem neatkarīgi no mājokļa platības; ka netiek ņemts vērā katrā mājoklī reāli dzīvojošo personu skaits un ka nodoklis būs jāmaksā arī par nelieliem mājokļiem, kuros pārsvarā dzīvo pensionāri un cilvēki, kuri nevar atļauties iegādāties lielāku mājokli.

Nodokļa aprēķina piemēri neliecina par pārāk lieliem maksājumiem.

Nodokļa summa gadā, piemērojot 0,2% likmi no kadastrālās vērtības

Nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” tirgus analītiķis Māris Grīnbergs vērtē, ka, ņemot vērā pašreizējās īpašumu cenas, 0,2% nodokļa likme ir saprātīga, vēsta BNS. “Vidējam iedzīvotājam, kas dzīvo divistabu dzīvoklī kādā no Rīgas mikrorajoniem, kas ir 80% gadījumu, šāds nodoklis ir saprātīgs,” sacīja M. Grīnbergs, piebilstot, ka vienmēr var gan būt kāds gadījums, kad arī maksājums pāris latu apmērā cilvēkam var radīt problēmas. Taču tad tā nav nodokļu, bet sociāla problēma. Viņš arī atzina, ka jebkurā gadījumā aprēķināt nodokļa likmi no kadastrālās vērtības ir metodiski pareizāk nekā noteikt kādu minimālo platību.

Pārējie varianti – arī salīdzināšanai

Abi pārējie nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) varianti, kuri arī tiks iesniegti Saeimā, paredz atšķirīgu pieeju nodokļa piemērošanā.

Viens variants paredz piemērot dzīvokļiem un individuālām dzīvojamām mājām 1,5% likmi un noteikt minimālo neapliekamo platību dzīvokļiem - 50 kv.m, bet individuālajām dzīvojamām mājām - 100 kv.m. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta informāciju dzīvokļi platībā līdz 50 kv.m ir apmēram 40% no visu dzīvokļu kopskaita. Individuālās dzīvojamās mājas ar platību līdz 100 kv.m ir 57% no šo māju kopskaita, bet ar platību no 100 līdz 150 kv.m - 22 procenti.

Kā šī varianta apakšvariants vēl ir izrēķināta arī situācija, ja neapliekamā platība būtu 75 kv.m dzīvokļiem (1 istabas un 2 istabu dzīvokļi jeb vairāk kā 40% no visiem dzīvokļiem būtu ar nodokli neapliekami) un 150 kv.m dzīvojamām mājām (līdz šādai platībai ir 79% māju, kas būtu ar nodokli neapliekamas).

Vēl viens variants paredz piemērot dzīvokļiem un individuālām dzīvojamām mājām 1,5% nekustamā īpašuma nodokļa likmi un šādu minimālo neapliekamo platību par katru mājoklī reāli dzīvojošo personu - dzīvokļiem 25 kv.m platībā, bet individuālām dzīvojamām mājām 50 kv.m platībā.

Saskaņā ar aprēķiniem šajā variantā nodokļa ieņēmumi būtu ļoti pieticīgi, atbrīvoti būtu tikpat kā visi.

Īpašie viedokļi

Tā kā Tautas partija iebilda pret šo nodokli vispār, ministriem nācās balsot. Par nodokļa ieviešanu balsoja deviņi ministri. Variantu ar 0,2% likmi atbalstīja septiņi valdības pārstāvji. Finanšu ministrs Einars Repše valdības sēdē iestājās par citu variantu, kas paredzētu nodokli atkarībā no mājoklī reāli dzīvojošo personu skaita, savukārt labklājības ministrs Uldis Augulis izteica viedokli, ka nodoklis jāpiemēro dzīvokļiem ar platību virs 75 kv.m un mājām ar platību virs 150 kvadrātmetriem.

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards, vārdos atzīstot nodokļa nepieciešamību, tomēr neatbalstīja nevienu no FM izstrādātajiem variantiem un valdības balsojumā atturējās. Ministrs arī pakavējies atmiņās par iepriekšējiem gadiem, kuros vajadzējis ieviest NĪN, jo “tas, ka neieviesām, radīja pārmērības”.

"Aprēķināt nodokļa likmi no kadastrālās vērtības ir metodiski pareizāk nekā noteikt kādu minimālo platību."

Tautas partija jau pirms valdības sēdes bija paziņojusi, ka neatbalstīs nodokļa sloga palielināšanu un jauna NĪN ieviešana pieļaujama, tikai Latvijai atgriežoties pie pozitīvas iekšzemes kopprodukta izaugsmes. Valdības sēdes debatēs reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns teicās arī neticam FM aprēķiniem, ka nodoklis par dzīvojamo māju var būt tikai pieci vai astoņi lati, jo FM piemēros ir zemas kadastrālās vērtības, bet viņam pašam esot māja, kuras kadastrālā vērtība ir 38 000 latu.

Pašvaldības nevarēšot un nepagūšot

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis izteica šaubas, vai nodokli varēs ieviest nākamā gada pirmajā pusē, jo tam nepieciešami daudzi priekšdarbi, piemēram, jāpārveido programmas.

Saskaņā ar likuma “Par nekustamo īpašuma nodokli” 6. pantu pašvaldības paziņojumu par nodokļa maksājumu nosūta līdz 15. februārim. NĪN ir maksājams četrās daļās – reizi ceturksnī.

LPS vadītājs arī klāstīja, ka nevienā no FM nodokļa variantiem nav iespējams prognozēt, cik lielā apmērā pašvaldības spēs to iekasēt. Viņš informēja, ka Latvijā nākamgad būs 200 tūkstoši trūcīgo iedzīvotāju, kas nespēs maksāt nodokļus. Aprēķinu, cik daudz ir ļoti turīgu personu ar villām un tamlīdzīgiem mājokļiem, pagaidām netiek piedāvāti.

Likumprojektā pašvaldībām ir paredzētas tiesības lemt par nodokļa atvieglojumu piešķiršanu atsevišķām nodokļa maksātāju kategorijām 25, 50, 75 vai 90% apmērā no aprēķinātās nodokļa summas.

Vēl skaidrojami jautājumi

Likumprojekts paredz noteikt par nodokļa objektu jaunbūves, kuras tiek ekspluatētas pirms to nodošanas ekspluatācijā.

Nodokļa maksātājiem, kuriem pieder daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā dzīvokļi izīrēti dzīvošanai citām personām vai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas domājamā daļa, vajadzēs pašvaldībā iesniegt informāciju par izīrēto dzīvokļu vai domājamās daļas platību kvadrātmetros.

Ministri nodokļa piemērošanā saskata vēl vairākas neatrisinātas problēmas, piemēram: vai garāža, ja tā ir mājas daļa, ietilps apliekamajos kvadrātmetros, vai ne. Uz šo un citiem jautājumiem (par baseiniem, pirtīm ēkās utt.) likuma grozījumu izstrādātājai - Finanšu ministrijai – atbildes vēl jārod.

Saistībā ar likumprojekta pieņemšanu jāizstrādā grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, lai nepabeigtās celtniecības objektus iekļautu nekustamā īpašuma nodokļa objektos.

NĪN apsolījums – Valūtas fondam

Saskaņā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) noslēgto Nodomu protokolu un Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu 2010. gadā ir jāuzsāk dzīvojamo māju aplikšana ar nekustamā īpašuma nodokli.

Lai izpildītu SVF rekomendācijas, paplašinot NĪN bāzi, 2010. gadā papildus jāiekasē 59,6 milj. latu jeb 0,5% no IKP.

Lai iespējami lielākā mērā izpildītu uzņemtās saistības, papildus dzīvojamo māju aplikšanai ar nodokli 2010. gadā paredzēts zemei un saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām palielināt nodokļa likmi līdz 1,5% un noteikt minimālo nodokļa maksājumu 5 lati par katru nekustamā īpašuma nodokļa objektu (zemi, ēku). Kopējais NĪN ieņēmumu pieaugums tad varētu būt 27 miljoni latu.

"Vai garāža, ja tā ir mājas daļa, ietilps apliekamajos kvadrātmetros?"

Tātad grozījumi NĪN likumā tikai daļēji nodrošinās apņemšanās izpildi 2010. gadā, taču izpilde pilnībā radītu nesamērīgu nodokļa pieaugumu iedzīvotājiem, uzskata finanšu ministrs. E. Repše tomēr norādīja: neieviešot dzīvojamās platības nodokli, par ieņēmumos plānoto summu būs jāsamazina valsts izdevumi un samazināšana skars visas nozares. “Pajautājiet veselības ministrei, izglītības un iekšlietu ministrēm, vai viņas ir gatavas samazināt izdevumus?” piebilda E. Repše.

Veidojot nākamā gada budžetu, valdībai budžeta izdevumi jāsamazina par 500 miljoniem latu: no nodokļu ieņēmumiem papildus plānots iekasēt 91 miljonu latu, bet izdevumus samazināt par 409 miljoniem latu.

Neiekasēs, jo izvairīsies?

To, ka šajā nodoklī ir svarīgs administrēšanas vienkāršums un maksājuma neizbēgamība, tieši neapstrīd neviens. Īpaši Latvijā tas varētu būt viens no būtiskiem apsvērumiem. Krāpšanās ar nodokļiem un nodevām nekustamo īpašumu darījumos ir vispārzināma patiesība. “Ja valsts nodeva tiktu maksāta no darījumu reālās cenas, budžeta ieņēmumi no nodevas 2007. gadā būtu par 46% augstāki, bet 2006. gadā – par 55% augstāki. Tādējādi, tā kā neeksistē efektīvi līdzekļi, kas nodrošinātu likuma izpildi, valsts budžetam tiek nodarīti zaudējumi, kuru apmērs ir vismaz 20 miljoni latu gadā,” tā, novērtējot izvairīšanos no nekustamā īpašuma nodevas, secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un BICEPS 2008. gadā veiktajā pētījumā.

Kadastrālā vērtība

Tie, kas kārtojuši nekustamā īpašuma darījumus (pirkuši, mantojuši, pārdevuši) dziļos laukos, zina, ka patiesībā zemes nodoklis ir pieticīgs, ja vien cilvēkam nav veicies kļūt par “bruģa zemnieku” vai milzu platību īpašnieku galvaspilsētas centrā vai Jūrmalā. Latgalē par desmit hektāriem zemes, kura lēnām aizaug ar kārkliem, gadā jāsamaksā vien 10 latu.

Tiek lēsts, ka kadastrālā vērtība nākamajam gadam samazināsies par 30-40 procentiem.

1996. gadā izdevumā „Kā novērtēt īpašumu” nekustamā īpašuma vērtētāji Dace Baltruma un Jānis Freibergs kadastrālo vērtību skaidroja šādi: „Kadastrālā vērtība ir nekustamā īpašuma nodokļa iespējami taisnīgāka aprēķina vajadzībām paredzēta uz zemes un apbūves parametriem, lietošanas veida un intensitātes, kā arī atrašanās vietas saimnieciski ekonomiskajiem faktoriem balstīta, nekustamo īpašumu tirgus vērtībai tuvināta, naudas vienībās izteikta īpašuma vērtība.” Galvenais konkrētā zemes gabala un līdz ar to visa, kas uz šī zemes gabala uzbūvēts, vērtības noteicējs ir šīs zemes atrašanās vieta, norāda speciālisti.