Vienojas par nākamā budžeta darbu secību un atliek minimālās algas jautājumu

NTSP kārtējās sēdes darba kārtībā bija jautājums par minimālās algas iespējamo samazināšanu jau šogad un budžeta problemātika.

Labklājības ministrija informē, ka minimālā alga netiks samazināta, tātad arī turpmāk paliks 180 latu mēnesī un pie tās pārskatīšanas varētu atgriezties tikai nākamgad. “Lai gan no šā gada 1.jūlija, samazinot ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, darbinieki “uz rokas” saņems mazāku algu, minimālās darba algas atstāšana pašreizējā apmērā ļaus vēl vairāk nepasliktināt iepriekšējo dzīves līmeni cilvēkiem. Tas pašreizējā ekonomiskajā situācijā īpaši svarīgi ir iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem,” norādījis labklājības ministrs Uldis Augulis.

LM paskaidro, ka šogad par 40 stundu darbu nedēļā minimālā darba alga ir 180 latu, bet minimālā stundas tarifa likme - 1,083 lati. Savukārt pusaudžiem un tiem cilvēkiem, kuri ir pakļauti paaugstinātam riskam, minimālā stundas tarifa likme ir 1,239 lati, jo viņiem saskaņā ar Darba likumu ir atļauts strādāt tikai septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā.

LM piedāvā arī algas aplēsi: darbinieks no šā gada 1. jūlija, kad ir samazināts ar ienākuma nodokli neapliekamais minimums no 90 latiem līdz 35 latiem, saņemot minimālo mēneša darba algu 180 latu apmērā, “uz rokas” saņems 134,18 latus par pilnu darba mēnesi.

Jau rakstīts, ka tiem, kuriem ir apgādājamie, par katru tādu personu ar nodokli neapliekamā algas daļa palikusi iepriekšējā līmenī – 63 lati mēnesī.

Saskaņā ar statistiku 2008. gada oktobrī minimālo algu saņēma 69,5 tūkstoši cilvēku jeb 8,9% no strādājošo kopskaita, tostarp privātajā sektorā 11,9% jeb 61,3 tūkstoši cilvēku.

Darbam ar nākamo budžetu - trīs mēneši

NTSP sēdē apstiprināts 2010. gada valsts budžeta izstrādes grafiks. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis sēdē atzina, ka nākamā gada valsts budžets nav jāgatavo “ugunsgrēka režīmā”, bet mierīgā ritmā, jau no pirmajiem budžeta projekta veidošanas soļiem iesaistot arī sociālos partnerus, lai oktobrī budžetu iesniegtu Saeimā, vēsta BNS.

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis informēja, ka 2010. gada valsts budžeta veidošanas procesā būs trīs galvenās vadlīnijas - pēc iespējas plašākā sabiedrības kontekstā vienoties par makroekonomiskajiem pieņēmumiem, ikvienas ministrijas izdevumu vētīšanu veikt sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, kā arī pirms plānotajiem valdības lēmumiem vienoties par tiem pēc iespējas plašākā lokā.

"Atbilstoši likuma izmaiņām, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī un atcēla sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus, veidojas situācija, kad no sociālā budžeta atsevišķos gadījumos valstij jāmaksā bezdarbnieku pabalsti, kas sasniedz pat vairākus desmitus tūkstošus latu."

Jau nākamnedēļ, 7. jūlijā, budžeta izstrādes grafiku apstiprinās valdība, bet 9. jūlijā tiks sasaukta premjera vadītā Reformu vadības grupa, kurā paredzēts vienoties, kā notiks darbs pie budžeta projekta sagatavošanas. Savukārt 10. jūlijā Valsts kanceleja sadarbībā ar FM iesniegs ziņojumu par ministriju centrālajā aparātā nodarbināto skaita samazinājumu par vidēji 30 % un par valsts aģentūru skaita samazināšanu par 50 procentiem.

Iecerēts, ka valdība 1. septembrī būs pieņēmusi visus lēmumus attiecībā uz nākamā gada valsts budžetu, 28. septembrī budžeta projektu plānots izskatīt valdības ārkārtas sēdē un 1. oktobrī to iesniegt Saeimā.

M. Bičevskis NTSP dalībniekus arī iepazīstināja ar apstiprinātajiem šā gada budžeta grozījumiem, kas jau stājušies spēkā. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs atzina, ka šie budžeta grozījumi pozitīvu ietekmi uz uzņēmējdarbību neatstāj.

NTSP sēdē apstiprināja 2010.gada budžeta izstrādes grafiku:

Avots: Valsts kanceleja

Premjers vēršas pret iespējām izkrāpt sociālā budžeta naudu

Premjers V. Dombrovskis 1.jūlijā parakstīja rezolūciju labklājības ministram U. Augulim, uzdodot iesniegt valdībai informāciju par gadījumiem, kad valsts uzņēmumi un iestādes īsi pirms darbinieku atbrīvošanas atsevišķām personām samaksājuši nepamatoti lielas algas vai veikuši citus individuālus maksājumus, lai tādējādi nepamatoti un mākslīgi paaugstinātu sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, informē Ministru prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.

Tādejādi atbilstoši likuma izmaiņām, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī un atcēla sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus, veidojas situācija, kad no sociālā budžeta atsevišķos gadījumos valstij jāmaksā bezdarbnieku pabalsti, kas sasniedz pat vairākus desmitus tūkstošus latu. Šādu informāciju š.g. 26. jūnija Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” pauda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) darbiniece un apstiprināja arī aģentūras vadītāja.

„Ja likumdošana, kopš šī gada pieļauj situāciju, kad valsts komercsabiedrībās un valsts pārvaldes iestādēs tiek apzināti sagrozīti dati par darbinieku atalgojumu pirms atlaišanas, lai saņemtu nepamatoti augstus pabalstus, tad šāda situācijā ir nekavējoši jāpārtrauc. Saudzīgi izsakoties, šie ir kliedzoši fakti, par kuru iespējamību vēl pirms likuma stāšanās spēkā brīdināja gan ārvalstu investoru padome, gan valdības sociālie partneri,” uzsver Ministru prezidents.

Rezolūcijā U. Augulim valdības vadītājs uzdod arī iesniegt priekšlikumus par nepieciešamību grozīt likumu „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, lai steidzami novērstu valsts sociālā budžeta līdzekļu nepamatotu izmaksāšanu.

LV.LV jau rakstīja, ka Nacionālās Trīspusējās padomes divās sēdēs šogad darba devēju pārstāvji (LDDK) ir lūguši valdības puses pārstāvjiem – Labklājības ministrijai – sniegt informāciju par sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu “griestu” atcelšanas ietekmi, tostarp, uz sociālo budžetu. Pirmoreiz tas notika 11. februārī – Ivara Godmaņa valdības laikā, otro reiz – 29. aprīlī (kad sēdē premjers V. Dombrovskis nepiedalījās). Katrreiz Labklājības ministrijai tika uzdots sagatavot informāciju.