Atgādināsim, kādas rīcības no FM sagaida prasību iesniedzēji:
- samazināt PVN no 21% līdz 19%;
- atjaunot samazināto PVN likmi nozarēm, kurām tā tika piemērota pirms 2009. gada janvāra, nosakot tām 10% likmi;
- nodokļu pamatnostādņu 2010.-2013. gadam saskaņošanu ar sociālajiem partneriem un LPS;
- kopā ar EM nodrošināt finanšu instrumentus 1 miljarda latu apmērā uzņēmējdarbībai gadā, prioritāri īstenojot valsts atbalstu ar valsts banku starpniecību;
- kopā ar LB un FKTK banku sektorā radīt labvēlīgus priekšnosacījumus, kas ļautu atjaunot uzņēmējdarbības kreditēšanu un radītu parādu sloga efektīvu sadali starp bankām un kredīta ņēmējiem;
- kopā ar EM pieņemt grozījumus PVN un Publiskā iepirkuma likumos un pieņemt Publiskās un privātās partnerības likumu (PPP);
- uzlabot PVN atmaksas kārtību, izstrādāt izvēles PVN likmju normas un reversā PVN piemērošanas kārtību;
- pārtraukt avansa maksājumus valsts budžeta kreditēšanai;
- vienkāršot ES fondu ieviešanas procedūras un paātrināt finansējuma aprites ātrumu.
Valdības sociālie partneri un LPS ir noteikuši termiņu – ieteikumi jāīsteno jau gada pirmajā pusē, vairums – otrajā ceturksnī. Jau pirmajā ceturksnī tiek prasīts pieņemt grozījumus Publisko iepirkumu likumā un Privātās un publiskās partnerības likumā. Premjers Ivars Godmanis vēl pirms demisijas NTSP sēdē izteica šaubas par iespējām samazināt PVN, jo situācija neuzlabojas, turklāt, ja tiek samazināti nodokļi, jāmazina izdevumu daļa.
Valdība bija lūgusi Starptautisko Valūtas fondu (SVF) noskaidrot situāciju ar PVN maksājumiem. No 26. janvāra līdz 2. februārim fonda pārstāvji Latvijā veica auditu, kura galvenie secinājumi, kā teica I. Godmanis: esam īpatnēja valsts, kur ir tik lielas PVN atmaksājamās summas, pašreiz tuvu pie 400 miljoniem. Un PVN atmaksa pieaug daudz straujāk nekā eksports.
Tiesa, Latvijā ir zemāks PVN atmaksas līmenis nekā ES valstīs, taču problēmas rada ilgstošais atmaksas periods. Premjers piebilda, ka liela daļa varētu būt nepamatotas atmaksas pieprasījumi. Latvijā PVN atmaksu saskaņā ar likumu var prasīt triju gadu termiņā. Tas, kā teica I. Godmanis, ir radījis nenormālu problēmu, kad tiek iesniegti visdažādākie atmaksas rēķini, un, ja tie ir trīs gadus veci, tos ir ļoti grūti pārbaudīt. SVF iesaka PVN atmaksas termiņu ne ilgāku par 30 dienām, tas ir lielākoties ES un valstīs, kurās SVF strādā. SVF pārstāvjiem ir virkne priekšlikumu Valsts ieņēmumu dienestam. Iespējams, VID tiks veidots īpašs dienests, kas mēģinās noskaidrot situāciju – par atmaksas termiņiem, maksājumu grupām.
"Starptautiskais valūtas fonds iesaka PVN atmaksas termiņu ne ilgāku par 30 dienām, nevis triju gadu termiņā, kā likums paredz līdz šim."
Februāra pirmajā pusē, izskatot prasības, bija arī noruna reaģēt uz tām jau līdz 1. martam. LV.LV arī Finanšu ministrijai jautāja, vai priekšlikumi tiek vērtēti un kādi lēmumi varētu sekot. FM Komunikācijas departaments informēja par ministrijas skatījumu uz prasībās minētajiem jautājumiem, iekļaujot arī aprēķinus, kā arī detalizēti izklāstot situāciju ar PVN.
1. Par PVN samazināšanu no 21% līdz 19%
Saskaņā ar 2008. gada decembra prognozi šāda pasākuma fiskālā ietekme būtu apmēram 122 miljoni latu. Tas nopietni apdraudētu Latvijas ekonomikas stabilizācijas un atjaunošanas plānā noteikto fiskālo mērķu sasniegšanu, kā arī būtu pretrunā saistībām, kuras Latvija ir uzņēmusies pret SVF un Eiropas Komisiju, kas savukārt varētu izraisīt lēmumu par Latvijai piešķirto aizdevumu pārskatīšanu.
Turklāt šādas izmaiņas būtu pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu un radītu nepārdomātas un nekonsekventas rīcības iespaidu.
2. Par samazinātās PVN likmes atjaunošanu nozarēm, kurām tā tika piemērota pirms 2009. gada janvāra, nosakot tām 10% likmi
Šāda pasākuma fiskālā ietekme būtu apmēram 26 miljoni latu (atbilstoši 2008. gada decembra prognozei). Pirmajā punktā minētie argumenti ir attiecināmi arī uz šo punktu. Papildus FM skaidro, ka saskaņā ar vairāku pētījumu atzinumiem PVN samazinātās likmes piemērošana nav efektīvs veids, kā sasniegt sociālos, nodarbinātības vai kādus citus mērķus. Tas Latvijā uzskatāmi bija novērojams arī attiecībā, piemēram, uz mājokļu remonta pakalpojumiem, kuru cenas, neskatoties uz samazinātās PVN likmes ieviešanu, strauji pieauga.
3. Par nodokļu pamatnostādņu 2010.-2013. gadam saskaņošanu ar sociālajiem partneriem un LPS
Nodokļu pamatnostādņu izstrādei ir izveidota FM darba grupa. Tās sanāksmēs tiek aicināti piedalīties arī LDDK un LBAS pārstāvji, kā arī LPS un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji. Pamatnostādņu izstrādes darba dokumenti tiek apspriesti darba grupā un ir pieejami tās locekļiem. Projekta izstrādes pabeigšana ir atlikta saistībā ar straujajām ekonomiskās situācijas izmaiņām, tomēr tuvākajā laikā darbs tiks aktivizēts, lai projektu varētu iesniegt Ministru kabinetā (MK) līdz šā gada 1. jūlijam.
4. Par finanšu instrumentiem
Atbilstoši MK 10. februāra sēdē izskatītajam informatīvajam ziņojumam „Par „Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāna” finanšu atbalsta instrumentu ieviešanas gaitu” un MK protokollēmumam Finanšu ministrijai līdz 2009. gada 24. februārim tika uzdots MK sēdē iesniegt izskatīšanai MK noteikumu projektu „Galvojumu izsniegšanas un uzraudzības kārtība vispārējo ekonomisko risku un sociālekonomiskās krīzes mazināšanai”. Otrdien, 24. februārī, tiesību akts tika atbalstīts valdībā.
5. Par parādu restrukturēšanu
Jautājumā par labvēlīgu priekšnosacījumu radīšanu banku sektorā, kas ļautu stimulēt uzņēmējdarbības kreditēšanu un radītu parāda sloga efektīvu sadali starp banku un kredīta ņēmējiem, FM informē, ka š.g. 29. janvārī ministrijā ir izveidota darba grupa, kuras uzdevumos ietilpst izstrādāt priekšlikumus:
- finansiālās grūtībās nonākušo mājsaimniecību problēmu risinājumiem saistībā ar to nespēju atmaksāt kredītsaistības par mājokļu hipotekārajiem kredītiem;
- finansiālās grūtībās nonākušo uzņēmumu problēmu risinājumiem saistībā ar to nespēju atdot jau saņemtos kredītus un iespējām piesaistīt finanses darbības turpināšanai;
- ES fondu projektu līdzfinansēšanai.
Darba grupā ietilpst pārstāvji no FM, EM, LB, FKTK, Valsts kases, Latvijas Komercbanku asociācijas un Latvijas Hipotēku un zemes bankas. Izmantojot SVF un Pasaules bankas tehnisko palīdzību, darba grupa izstrādās visaptverošu privātā sektora parāda restrukturizācijas stratēģiju, kuru iesniegs apstiprināšanai MK līdz š.g. 31. martam.
Papildus tam paredzēts ieviest divus jaunus terminētus uzņēmumu ienākuma nodokļa stimulus, lai veicinātu banku finansiālo stabilizāciju: tiks nodrošināta no uzņēmumu ienākuma nodokļa neitrāla situācija, ja nozīmīgs bankas kreditors nolemtu savu aizdevumu bankai pārvērst par ieguldījumu bankas pamatkapitālā, kā arī izveidots labvēlīgs uzņēmumu ienākuma nodokļa režīms uzņēmumu veidotajiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem.
6. Par grozījumiem PVN un Publiskā iepirkuma likumos un PPP likumu
Likumprojektu „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” MK akceptēja 2009. gada 10. februārī. FM sekmēs pēc iespējas ātrāku tā iesniegšanu un izskatīšanu Saeimā.
„Vienlaikus uzskatām par nepieciešamu vērst Jūsu uzmanību uz to, ka saskaņā ar Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānu likumprojekta spēkā stāšanās datums ir 2009. gada 1. jūnijs,” norāda FM.
Publiskās un privātās partnerības likumprojekts ir akceptēts MK 2009. gada 17. februārī. FM uzskata, ka 2009. gada 1. ceturksnis, visticamāk, nav reāls termiņš likumprojekta pieņemšanai Saeimā, it īpaši ņemot vērā likumprojekta apjomu (likuma teksts ir apmēram 80 lapas) un tā komplicēto tiesisko regulējumu. Turklāt saskaņā ar Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānu likumprojekta izstrādes gaitā ir paredzēts konsultēties ar SVF. Likumprojekta pieņemšanas ātrums būs lielā mērā atkarīgs no atbildīgās Saeimas komisijas.
Ņemot vērā, ka Publiskās un privātās partnerības likumprojekta izstrādes gaitā nav noformulētas problēmas, kuru risināšanai ir nepieciešams veikt grozījumus likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”, FM ir lūgusi LPS, LDDK un LBAS sniegt viedokli par jautājumiem, kuru risināšanai šajā likumā ir vajadzīgi grozījumi.
7. Par pievienotās vērtības nodokli
PVN atmaksas kārtības uzlabošana: FM darba grupas, kas izstrādā priekšlikumus nodokļu administrēšanas pilnveidošanai, pirmā sanāksme notika š.g. 20. februārī. Viens no tās uzdevumiem ir priekšlikumu sagatavošana PVN administrēšanas sistēmas pilnveidošanai, tai skaitā PVN pārmaksu atmaksas kārtības uzlabošanai. Darba grupā ir iesaistīti FM, EM, Labklājības ministrijas, VID un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras speciālisti, kā arī nevalstisko organizāciju – LDDK, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas – pārstāvji. Tiks ņemtas vērā arī SVF rekomendācijas PVN sistēmas pilnveidošanai.
Izvēles PVN normu izstrāde: Pieņemot, ka runa ir par izvēles normām, kas šobrīd ir iestrādātas jaunajā Pievienotās vērtības nodokļa likuma projektā, informējam, ka likuma jaunās redakcijas precizēts projekts tuvākajā laikā tiks iesniegts izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Plānots, ka likums stāsies spēkā ar 2010. gada 1. janvāri.
Reversā PVN piemērošanas kārtība: Saskaņā ar Eiropas Padomes direktīvu 2006/112/EK šādu kārtību var ieviest tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos. Vācija prezidentūras laikā 2007. gada sākumā prezentēja priekšlikumu krāpšanas PVN jomā apkarošanai veikt grozījumus direktīvā, dodot tiesības dalībvalstīm izvēlēties apgrieztās (reversās) nodokļa maksāšanas sistēmas ieviešanu visām precēm un pakalpojumiem. Tā kā priekšlikums neguva dalībvalstu atbalstu, šāds direktīvas grozījums nav ticis virzīts pieņemšanai ES Padomē.
Apgrieztā PVN maksāšanas kārtība nozīmē to, ka par PVN nomaksu visos darījumos ir atbildīgs nevis preču piegādātājs (pārdevējs) vai pakalpojumu sniedzējs, bet preču vai pakalpojumu saņēmējs, ja gan preču vai pakalpojumu pārdevējs, gan to saņēmējs ir apliekama persona. Apgrieztā nodokļa maksāšanas gadījumā viss nodokļa nomaksas slogs gulsies uz tām apliekamajām personām, kas piegādā savas preces vai sniedz pakalpojumus gala patērētājiem, t.i., uz mazumtirgotājiem un komunālo u.c. pakalpojumu sniedzējiem iedzīvotājiem vai pārvaldes institūcijām, kā arī citām personām, kas attiecīgās preces vai pakalpojumus neizmanto savu apliekamo darījumu veikšanai.
Šobrīd Latvijā apgrieztā PVN maksāšanas kārtība tiek piemērota darījumiem ar kokmateriāliem.
Turklāt PVN iekasēšanas pārcelšana uz pēdējo preču vai pakalpojumu realizācijas stadiju paaugstinās nodokļa nesamaksāšanas riskus šajā stadijā. Tas sarežģīs nodokļa administrēšanu, un būs nepieciešams īstenot vairāk pārbaužu.
Pārtraukt avansa maksājumus valsts budžeta kreditēšanai: Tā kā PVN likums neparedz PVN avansa maksājumus, pieņemam, ka šeit varētu būt runa par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumiem, norāda FM.
UIN normas paredz pakāpenisku nodokļa nomaksu visa taksācijas perioda laikā, līdz ar to arī vienmērīgus izdevumus uzņēmumam un vienmērīgus ieņēmumus valsts budžetā. Jānorāda, ka uzņēmuma peļņa nerodas UIN deklarācijas sastādīšanas brīdī, tā rodas visa taksācijas perioda laikā. Tā kā uzņēmumi ieņēmumus gūst par pastāvīgu taksācijas periodā veiktu darbību, nav pamata apgalvot, ka ar UIN avansa maksājumu komersants kreditētu valsti. UIN avansa maksājumu kārtība pastāv lielākajā daļā attīstīto valstu, un, mūsuprāt, arī Latvijā šī kārtība būtu jāsaglabā naudas plūsmas vienmērīguma dēļ. Jāņem vērā, ka, samazinoties komersanta apgrozījumam, likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normas paredz iespēju pārskatīt aprēķinātos UIN avansa maksājumus. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu dinamika 2008. gada nogalē un 2009. gada pirmajos mēnešos liecina, ka šī iespēja tiek izmantota.
"Ir paredzēts ieviest divus jaunus terminētus uzņēmumu ienākuma nodokļa stimulus, lai veicinātu banku finansiālo stabilizāciju."
Saskaņā ar VID informāciju UIN avansa maksājumi 2007. gadā bija aprēķināti 297 milj. latu apmērā. Iesniegtajās nodokļa deklarācijās nodokļa piemaksa tika aprēķināta 148,3 milj. latu, pārmaksas – 69,5 milj. latu. Tādējādi budžetā papildu iemaksājamais UIN (piemaksas) bija vairāk nekā divas reizes lielāks nekā pārmaksātais nodoklis. Tas nozīmē, ka vairumā gadījumu valsts gada laikā nav saņēmusi tai pienākošos līdzekļus, tā kā nodokļa maksātājam nav noteikts pienākums taksācijas gada peļņas sagaidāmā pieauguma sakarā palielināt savus gada laikā veicamos UIN avansa maksājumus. Savukārt nodokļa pārmaksas ir izveidojušās tiem nodokļa maksātājiem, kas gada laikā nav pietiekami operatīvi izvērtējuši savas finansiālās situācijas izmaiņas un vērsušies nodokļu administrācijā ar iesniegumu pārskatīt samazinājuma virzienā avansa maksājumus.
Ņemot vērā izklāstā minēto, FM nevar piekrist ne problēmas formulējumam, ne ierosinātajam risinājumam.
8. Par pašvaldību tiesībām aizņemties un uzņemties ilgtermiņa saistības
Atbilstoši likumam „Par valsts budžetu 2009. gadam” ir noteikti būtiski ierobežojumi pašvaldībām:
- pašvaldībām nav tiesību uzņemties ilgtermiņa saistības atbilstoši likuma “Par pašvaldību budžetiem” 22. pantam;
- netiek piešķirti īstermiņa aizņēmumi budžeta un finanšu vadībai;
- aizņēmumi piešķirami tikai ES līdzfinansētajiem projektiem.
Likuma „Par valsts budžetu 2009. gadam” 8. pantā ir noteikts pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums 50 miljonu latu apmērā ES līdzfinansēto projektu īstenošanai un 1 miljons latu pašvaldību finanšu stabilizācijas aizņēmumu nodrošināšanai ES līdzfinansēto projektu īstenošanai atbilstoši likumam “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”. Pašvaldību galvojumu kopējais palielinājums noteikts 15 miljonu latu apmērā par tām parāda saistībām, ko uzņemas kapitālsabiedrības ES līdzfinansēto projektu īstenošanai, un par tām, kuras uzņemas studējošais kredīta saņemšanai no kredītiestādes.
2008. gada 9. decembrī noslēgtā dokumentā „Papildu vienošanās pie 2008. gada 3. oktobrī noslēgtā MK un LPS 2009. gada domstarpību un vienošanās protokola” ir iekļauts punkts, kas nosaka pašvaldību aizņēmumu 24 miljonu latu apmērā investīciju projektiem, kam piešķirts valsts budžeta finansējums 2009. gadā un kuru finansiālajam nodrošinājumam nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums.
Izskatot likumprojektu „Par valsts budžetu 2009. gadam”, aizņēmumi valsts budžeta līdzfinansētiem investīciju projektiem netika atbalstīti.
LPS priekšlikumus par aizņemšanās tiesību paplašināšanu un ilgtermiņa saistībām ir iespējams izskatīt, izstrādājot valsts budžeta grozījumus.
9. Par ES fondu ieviešanas procedūru vienkāršošanu un ātrāku finansējuma apriti
Š.g. 19. februārī stājās spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 418 „Kārtība, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšanas un izdevumu deklarācijas sagatavošanas kārtība” (pieņemti MK š.g. 10. februārī). Tādējādi tiek būtiski paātrināta finanšu aprite ES fondu projektos, kā arī atvieglota ES fondu projektu ieviešana. Papildus jau paveiktajam FM strādā pie turpmākiem ES fondu ieviešanas sistēmas uzlabojumiem, ministrijas atbildē LV.LV uzskaitīta virkne pasākumu, arī jaunu dokumentu, kas tiek gatavoti, lai samazinātu aizķeršanos ES naudas piesaistē.
Kā redzams, FM ir plaši izskaidrojusi situāciju finansēs un nodokļu jomā, kas tagad varētu būt viela pārdomām tiklab prasību iesniedzējiem, kā arī pārējai sabiedrībai. Bet vēl nozīmīgāk – tā ir situācija, kurā valstī vissvarīgākajā ministrijā sāks darbu nākamais tās vadītājs jaunajā valdībā.
