Prasību iesniedzēji zinājuši noteikt arī sagaidāmos rezultātus šiem rosinājumiem (tiesa, bez aprēķiniem, jo šis darbs jāpaveic valdības iestādēm). Sociālie partneri sagaida, ka valdība būs gatava reaģēšanai jau līdz 1. martam. Kas attiecas uz EM uzdoto, tad priekšlikumu īstenošanas rezultāts būs Lisabonas stratēģijas īstenošana, bezdarba mazināšana, uzņēmējdarbības aktivitātes, uzņēmumu konkurētspējas saglabāšana vietējā tirgū un darbavietu saglabāšana, finansējuma pieejamība uzņēmumiem un pašvaldībām iekšējā pieprasījuma nodrošināšanai, energoresursu patēriņa samazināšana un būvmateriālu ražošanas un būvniecības, kā arī ar to saistīto sektoru rehabilitēšana.
Prasīt nekad nekļūst grūti
Toreiz vēl premjers Ivars Godmanis sociālajiem partneriem un tiem, ar kuriem kopā valdība pārstāv varas pusi – pašvaldībām, prasību izskatīšanas diskusijā arī lika pie sirds nelolot cerības un nemānīt sevi un partnerus par iespēju saņemt prasībās nosaukto miljardu latu gadā uzņēmējdarbībai, jo lielāks atbalsts par 603 miljoniem latu, par kuru novirzīšanu biznesam 10. februārī valdība izlēma, nebūs iespējams. Latvijas uzņēmumiem ir eksporta tirgi arī valstīs, kur ir devalvēta valūta un tā dēļ to produkcija kļuvusi dārgāka. Taču piemaksāt eksporta atbalstam valsts nevar, jo pretējā gadījumā sāksies tiesu darbi. “Ja gribam papildu naudu, tad jāmeklē, kur aizņemties. Palīdziet mums atrast, mēs aizņemsimies,” I. Godmanis uzrunāja uzņēmēju pārstāvjus pie valdības galda, atgādinot par skarbo realitāti: “Katra valsts nodarbojas ar savas sistēmas glābšanu un neviens centralizēti neaizdos naudu, lai jūs stimulētu savu eksportu.”
Iepriekšējās valdības vadītājs arī biedināja: „Tikko Latvija sāks teikt, ka mums atkal kaut ko vajag, tas var beigties ar to, ka nedabūsim arī 600 miljonus.” Viņš noraidīja arodbiedrību pārmetumus par steigu, kādā pērn gada izskaņā veidota ekonomikas stabilizācijas programma un vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu: ”Ja mēs būtu vilcinājušies, ja nebūtu aizdevuma, domāju, ka mēs jau dzīvotu „uz kartotēkas”.”
"Katra valsts nodarbojas ar savas sistēmas glābšanu un neviens centralizēti neaizdos naudu, lai jūs stimulētu savu eksportu."
Lai pārtrauktu spekulācijas ar prasībām pēc starptautisko aizdevēju naudas (“jo jūs visi labi zināt, ka vairāk par 600 miljoniem mums resursu nav”), I. Godmanis arī lūdzis publiskot Eiropas ekonomikas un finanšu komisāra Hoakina Almunjas vēstuli. (Tajā atgādināts, ka “finansiālo palīdzību nav paredzēts izmantot, lai izsniegtu jaunus aizdevumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām.” EK pārstāvis arī aicināja neradīt nepamatotas gaidas sabiedrībā: „Mēs esam bijuši liecinieki satraucošām Latvijas publiskajām debatēm, kurās tiek izteikta prasība daļu finansiālās palīdzības izmantot, lai atbalstītu eksporta nozares vai stimulētu ekonomiku, palielinot patēriņu. Ir svarīgi aktīvi rīkoties, lai nepieļautu šādu kļūdainu izpratni”.)
Valdības vadītājs bija kategorisks arī pret iespēju samazināt darba devēju slogu slimības dienu apmaksā, jo “piedošanu, prioritāte ir bezdarbs” – ir jārada darbavietas, lai nenāktos risināt jau prognozējamās problēmas ar bezdarbnieka pabalstu izmaksu.
Ekonomikas ministrija rīcībai gatava
„Ekonomikas ministrija kopā ar Finanšu ministriju un uzņēmējiem ir izstrādājusi vairākas valsts atbalsta programmas, kas jau martā būs pieejamas komersantiem konkurētspējas celšanai un eksporta veicināšanai. Papildu informāciju par to atrodama mājaslapā http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=21986. EM ir nosūtījusi atbildes vēstuli Ministru prezidentam, kurš lūdza EM izvērtēt tās kompetencē esošos LDDK, LPS, LBAS priekšlikumus. Tajā ir ministrijas vērtējums par tai formulētajiem uzdevumiem valdības sociālo partneru un LPS 16 prasību paketē,” LV.LV informēja EM sabiedrisko attiecību nodaļa, izklāstot prasību paketē ministrijai adresēto piecu uzdevumu pamatos nostiprināto.
1. Izstrādāt valsts programmu jaunu darba vietu radīšanai
EM kompetencē 2007.-2013. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā ir 28 aktivitātes/apakšaktivitātes nodarbinātības, uzņēmējdarbības un publiskās infrastruktūras atbalstam. ES fondu un valsts budžeta pieejamais finansējums ir 555,14 milj. latu, no kuriem 418 milj. latu paredzēti uzņēmējdarbībai (ESF un ERAF), t.sk. programmā „Cilvēkresursi un nodarbinātība” - 45 milj. latu, savukārt programmā „Uzņēmējdarbība un inovācijas” - 373 milj. latu.
Visās struktūrfondu programmās viens no sasniedzamajiem darbības efektivitātes rādītājiem ir darbavietu radīšana /esošo darbavietu saglabāšana, uzsver EM.
Komercdarbības uzsācēju apmācību, konsultāciju un finansiālā atbalsta programmu finansē no Eiropas Sociālā fonda, valsts budžeta un Latvijas Hipotēku un zemes bankas līdzekļiem. Kopējais tajā pieejamais publiskais finansējums ir 14,3 milj. latu.
Programmā persona, kas vēlas uzsākt saimniecisko darbību, varēs saņemt šādus atbalsta veidus:
- Hipotēku bankas konsultācijas par aktivitātes ietvaros pieejamo atbalstu un biznesa plāna sagatavošanu;
- apmācības par uzņēmējdarbības pamatiem un biznesa plāna sagatavošanu;
- aizdevumu biznesa plānā paredzētās uzņēmējdarbības uzsākšanai;
- pēc tam, kad persona būs saņēmusi aizdevumu un uzsāks savu uzņēmējdarbību, tai būs iespēja:
- saņemt biznesa konsultanta pakalpojumus pirmo divu gadu laikā no uzņēmējdarbības uzsākšanas brīža,
- saņemt grantu iztikas nodrošināšanai uzņēmējdarbības uzsākšanas sākuma posmā,
- saņemt grantu aizdevuma dzēšanai, ja pēc noteikta laika uzņēmējdarbības uzsācēja darbība būs bijusi veiksmīga un būs sasniegti noteikti mērķi (piemēram, apgrozījums, u.tml.).
Aizdevumi vienai personai paredzēti līdz 50 000 latu, granti līdz – 5500 latiem. MK noteikumi par aktivitātes īstenošanu šobrīd tiek izstrādāti, un Ministru kabinetā tos plānots apstiprināt martā, pēc kā tiks uzsākta aktivitātes ieviešana.
Biznesa inkubatoru programmas mērķis ir jaunu uzņēmumu atbalstīšana to darbības sākumā. Tiks izveidoti 10 biznesa inkubatori – 9 reģionos un viens radošo industriju inkubators Rīgā. Tajos komersanti saņems atbalstu telpu un komunikāciju izmantošanai, sekretariāta, konsultāciju un apmācību organizēšanai. Finansējums - 20,2 milj. latu. Viens no inkubatoru efektivitātes rādītājiem būs nodarbināto skaits biznesa inkubatorā uzņemtajos uzņēmumos. Biznesa inkubatoru operatoru atlasei Latvijas Investīciju un attīstība aģentūra martā izsludinās iepirkuma konkursu.
Ieguldījumiem mazajos un vidējos komersantos īpaši atbalstāmajās teritorijās paredzēti 25,64 milj. latu. Atbalsts tiek piešķirts komersanta sākotnējiem ieguldījumiem, kas saistīti ar jauna uzņēmuma izveidi, esoša uzņēmuma paplašināšanu, produkcijas daudzveidošanu ar jauniem produktiem vai esoša uzņēmuma vispārējā ražošanas procesa būtisku maiņu. Šai aktivitātei martā tiks iesniegti grozījumi MK noteikumos, palielinot viena projekta maksimālo atbalsta summu no 70 tūkst. uz 150 tūkst. latu.
Atbalsts nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai paredzēts kā individuālām, tā arī partnerībās organizētām apmācībām. Finansējums - 25,73 milj. latu. Tas būs atbalsts komersantu organizētām apmācībām to darbiniekiem kvalifikācijas celšanai.
Pasākumiem motivācijas celšanai inovācijām un uzņēmējdarbības uzsākšanai finansējums ir 2,02 milj. latu. Paredzēts atbalstīt mentoringa programmu realizāciju Latvijā, uzņēmumu labās prakses popularizēšanu, praktiskās apmācības skolotājiem, pasniedzējiem, kā arī izglītojamajiem par uzņēmējdarbības un inovācijas jautājumiem.
2. Nodrošināt finanšu instrumentus 1 miljarda latu apmērā uzņēmējdarbībai gadā, prioritāri īstenojot valsts atbalstu ar valsts īpašumā esošo banku starpniecību
Š. g. 10. februārī MK sēdē akceptēts informatīvais ziņojums „Par „Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāna” finanšu atbalsta instrumentu ieviešanas gaitu”, kurā paredzēti finanšu atbalsta instrumenti ekonomikas konkurētspējas uzlabošanai, uzņēmējdarbības atbalstam paredzot novirzīt vairāk nekā 600 milj. latu. Pasākumi ietver aizdevuma instrumentus, Latvijas Garantiju aģentūras galvojumus, Valsts kases galvojumus, riska kapitāla instrumentus.
Lai nodrošinātu aizdevumu pieejamību komersantiem, šogad martā tiek atjaunota Latvijas Hipotēku un zemes bankas pērn iesāktā Uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programma (MK apstiprināta 22.05.2008.). Valdība sniegs budžeta ietvaros programmai paredzētu 140 milj. latu galvojumu. Tādējādi Hipotēku un zemes banka varēs piesaistīt galvojumam līdzvērtīgu finansējumu, ko aizdevumu veidā sniegs komersantiem. Pārdalot ES struktūrfondu finansējumu, programmai tiks novirzīti vēl 40 milj. latu.
Palīdzot uzņēmumiem, kam komercbankas kredītresursu piesaistei pieprasa papildu nodrošinājumu, tiks piedāvātas garantijas: līdz 3 milj. eiro izsniegs Latvijas Garantiju aģentūra (LGA). Savukārt, lai bankas drošāk izmantotu LGA garantijas kā uzņēmumu papildu nodrošinājumu, valsts budžets uzņemsies saistības 100 milj. latu apmērā par LGA izsniegtajām garantijām.
Lai varētu atbalstīt projektus, kuros galvotā aizņēmuma summa pārsniedz 3 milj. eiro, ar šā gada martu valsts uzņemsies valsts galvojumu. Lēmumu par valsts galvojumu katrā konkrētā gadījumā pieņems finanšu ministrs pēc Valsts kases atzinuma saņemšanas. Šādu galvojumu termiņš aizdevumiem paredzēts līdz 15 gadiem, kredītlīnijām līdz 3 gadiem. Galvojumi tiks izsniegti par nepilnu aizņēmuma summu, lai nodrošinātu riska dalīšanu ar komercbankām, un tie tiks izsniegti tikai pret nodrošinājumu. 2009. gadā galvojumiem paredzēts novirzīt 250 milj. latu.
Riska kapitāla un tehnoloģiju pārneses programmas ietvaros tiek nodrošināta finansējuma pieejamība strauji augošiem maziem un vidējiem komersantiem agrīnās un izaugsmes komercdarbības attīstības stadijās. Programma tiek īstenota sadarbībā ar Eiropas Investīciju fondu. Paredzētais publiskais finansējums ir 50 milj. latu.
3. Antidempinga likumu pilnveidošana un pasākumi vietējo uzņēmumu aizsardzībai
Antidempinga likumdošanas pilnveidošanas jautājumi ir Eiropas Komisijas kompetencē. Dalībvalstis var sniegt priekšlikumus. Pašreizējais tiesiskais antidempinga regulējums (Padomes regula Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis) ir viens no sakārtotākajiem un sabalansētākajiem starp visām Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstīm. Ņemot vērā, ka viena antidempinga pārbaude ilgst aptuveni gadu, pārbaudi veicošā institūcija - Eiropas Komisija - rūpīgi izvērtē visu pārbaudē ieinteresēto pušu intereses un, tikai apstiprinoties dempinga faktam, Kopienas ražotāju zaudējumiem un abu faktu saiknei, Komisija ierosina ieviest antidempinga nodevu.
"Latvija, īstenojot savu politiku antidempinga jomā, kad nodevas ieviešanā nav ieinteresēti Latvijas ražotāji, atbalsta lētāku izejvielu un patēriņa preču pieejamību."
EM pārstāv valsts intereses un atbalsta Latvijas uzņēmumus ar konsultatīvās Eiropas Kopienas Antidempinga un pretsubsīdiju komitejas starpniecību. Eiropas Komisijai uzsākot jaunu antidempinga pārbaudes procedūru, EM informē par to visas potenciāli ieinteresētās puses, t.sk. nozaru asociācijas. Ja Latvijā ir pārbaudāmās preces ražotāji, tie iesaistās šajās pārbaudes procedūrās un saņem valsts atbalstu. Piemēram, šobrīd ir stājušies spēkā pagaidu antidempinga pasākumi sveču importam no Ķīnas (šādu pasākumu ieviešanā bija ieinteresēti divi Latvijas sveču ražotāji). Šobrīd arī noris antidempinga un pretsubsīdiju pārbaude biodīzeļdegvielas importam no Amerikas Savienotajām Valstīm. Arī šīs pārbaudes iznākumā ir ļoti ieinteresēta Latvijas biodīzeļdegvielas nozare. Martā ir gaidāms dalībvalstu balsojums par pagaidu nodevas ieviešanu šajā lietā.
Latvija, īstenojot savu antidempinga politiku, kad nodevas ieviešanā nav ieinteresēti Latvijas ražotāji, atbalsta lētāku izejvielu un patēriņa preču pieejamību.
4. Pieņemt grozījumus PVN un Publiskā iepirkuma likumos un pieņemt PPP likumu.
Ar Ministru kabineta 2009. gada 17. februāra lēmumu Publiskās un privātās partnerības (PPP) likumprojekts ir atbalstīts MK un nosūtīts uz Saeimu. Likumprojekts paredz PPP pazīmes, nosakot, ka PPP Latvijā ir iespējams īstenot gan līgumiskās (partnerības iepirkuma līgums un koncesiju līgums), gan institucionālās (veidojot kopsabiedrības) partnerības veidā. Likumprojekts paredz noteikt, ka PPP gadījumā vienmēr ir nepieciešami finanšu un ekonomiskie aprēķini, uz kuru pamata tiek pieņemts lēmums par projekta uzsākšanu.
5. Mājokļu siltināšana un energoefektivitātes pasākumu atbalstīšana
ES fondu līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai paredz programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1. aktivitāte „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”. MK noteikumi pieņemti 2009. gada 10. februāra valdības sēdē. Projektu līdzfinansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, valsts budžeta un finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Kopējais publiskais finansējums būs16 634 764,16 lati, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda 14 139 549,92 lati un valsts budžeta 2 495 214,24 lati.
Vienam projekta iesniegumam aktivitātes ietvaros maksimāli pieļaujamais finansējuma apjoms ir 100 tūkst. latu, nepārsniedzot 35 latus uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru. Tādējādi minētais līdzfinansējums paredzēts vismaz 166 dzīvojamo māju siltināšanai.
2009. gada 17. februāra MK sēdē atbalstīts EM izstrādātais Noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.5.2.1. aktivitāti “Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai””, kas paredz atbalstu centralizētās siltumapgādes energoefektivitātes veicināšanai, un Noteikumu projekts “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.5.2.2. aktivitāti “Atjaunojamo energoresursu izmantojošu koģenerācijas elektrostaciju attīstība””, kas paredz atbalstu energoefektīvas koģenerācijas veicināšanai.
Kā redzams, Ekonomikas ministrija savu mājasdarbu ir paveikusi. Un to pildīt jāsāk jau martā.
Turpmāk vēl.
