Jauno valdību gaida partneru nepiekāpīgās prasības (I)

Iesniedzēji prasa valdībai rast nodokļu stimulus iekšējā patēriņa saglabāšanai saskaņā ar Eiropas Komisijas „Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plāna” ieteikumiem, panākt tautsaimniecības kreditēšanas pieejamību uzņēmējam, stabilizējot banku sistēmu ar starptautisko aizdevumu palīdzību, padarīt efektīvus esošos un steidzami ieviest jaunus valsts atbalsta instrumentus uzņēmējdarbībai, pilnā apmērā īstenot ES fondu projektus.

Priekšlikumi, pēc iesniedzēju domām, nodrošinās uzņēmumu saglabāšanu un tautsaimniecības konkurētspēju, makroekonomiskās vides stabilizāciju un nozaru attīstību, uzņēmējdarbības iespējas starptautiskajos tirgos, atbalstošu tiesisko un darba attiecību vidi,          darbavietu saglabāšanu un jaunu, kvalitatīvu darbavietu veidošanu, atbalstošu reģionālo politiku,       efektīvu un tiesisku valsts pārvaldību.

Paketē iesniedzēji norāda gan nepieciešamās darbības, termiņus un atbildīgos, gan prognozē sagaidāmo rezultātu.

Valdības krišanas nedēļā NTSP sekretāre Inese Erģe LV.LV informēja, ka Ministru prezidents I. Godmanis uzdevis izvērtēt minētās prasības un sagatavot priekšlikumus tālākai rīcībai finanšu ministram Atim Slakterim, ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam, labklājības ministrei Iveta Purnei, veselības ministram Ivaram Eglītim, Zemkopības ministrijai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājai Irēnai Krūmanei un Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam.

Pēdējos mēnešos (un pat gados) dažādas organizācijas nākušas klajā ar vairs nesaskaitāmiem priekšlikumiem, tāpēc šoreizējo prasību adresātiem valdības iestādēs LV.LV jautāja, vai prasības tiks izskatītas un kādā formā (analītiski, ar aprēķiniem, ar atsaucēm uz jau pieņemtiem lēmumiem) tās gatavo atbildi. Jautājums varētu būt arī par dažādu priekšlikumu iespējamo konsolidāciju. Jo, piemēram, līdzīgi ierosinājumi parādās Saeimā (par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu), joprojām tiek uzturēta doma par PVN samazināšanu, šai idejai vēl “garu ir piemetusi” Eiropas Komisija, arī norādot uz šādu iespēju. Savukārt vēl pie teikšanas esošo finanšu jomas amatpersonu izteikumi medijos, arī I. Godmaņa paustais minētajā NTSP sēdē liecināja, ka nodokļu mazināšana nekādā ziņā nenotiks. Jāpiebilst, ka šais 16 prasībās ir arī tādas, kuru risinājumi jau ir procesā, piemēram, Publisko iepirkumu likuma grozījumu projekts un Publiskās un privātās partnerības likumprojekts valdībā ir atbalstīti, un tagad ir Saeimas ziņā lemt, kādi tie būs.

Savaldību motoriskajā nemierā

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs gan NTSP sēdēs, gan uzstāšanās reizēs medijos nemitas uzsvērt, ka nepieciešama steidzama rīkošanās, jāstimulē ekonomika, jo pašreiz cilvēkiem nav motivācijas. “Nav pozitīva signāla, valdība stāsta - būs vēl sliktāk,” Latvijas radio raidījumā “Krustpunkti” vispārējo trauksmaino noskaņu raksturoja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Vēl viens no prasību paketes parakstītājiem Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis sagaida, ka par ierosināto būs diskusijas: „Ja nav naudas, pašvaldība nevar veikt funkcijas, valsts var aizņemties, pašvaldības – ne. Ja valdībai nepatīk mūsu risinājumi, lai piedāvā savus.” I. Godmanis NTSP sēdē gan izteica izbrīnu, kāpēc šo prasību bloku ir parakstījušas arī pašvaldības, kuras atšķirībā no darba devējiem un darba ņēmējiem arī ir vara. Viņaprāt, 17 gados pēc neatkarības atgūšanas pašvaldībās nav izveidojusies sajūta, ka viņi ir vara. “Ja ir problēma, tad viņi prasa valdībai. Mēs sakām, ka esam kopā – valdība un pašvaldība – un mums kopā problēmas jāatrisina. Nav tā, ka vara ir tikai valdība, un pašvaldības prasa to, to, to. Mēs esam vienā pusē,” pārdomās dalījās I. Godmanis, pieļaujot, ka varbūt šo bloķēšanos ietekmē pašvaldību vēlēšanu tuvums.

"Jāzina reāli, kā to varam izdarīt. Lai neiznāk, ka runājam „halva, halva”, bet saldāks mutē nekļūst."

I. Godmanis

Premjers 11. februāra NTSP sēdē arī norādīja, ka valdība ir spērusi praktiskus soļus – sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu ir panākta vienošanās, ka var atjaunot līdzšinējo Valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu sadalījuma proporciju (30% pašvaldībām un 70% valstij). Savukārt par aizņemšanās iespējām pašvaldībām viņš lūdzis izveidot finansistu grupu, kas nopietni seko visiem jautājumiem, kas saistīti ar aizņemšanos: ārkārtas gadījumos, valsts investīciju programmai, ES naudas apguves līdzfinansējumam. I. Godmanis arī piebilda: sarunās ar pašvaldībām jānoskaidro, ko varam atļauties fiskālā deficīta situācijā. Un, kas attiecas uz naudas trūkumu pašvaldībās, varbūt vajadzētu domāt par iespēju vismaz par 20 procentiem samazināt pienākumus, ko valdība ir uzlikusi pašvaldībām, nenodrošinot finansējumu.

I. Godmaņa ceļamaizē sociālajiem partneriem arī lūgums “Nesākt karu pret bankām, tas ne pie kā laba nenovedīs”. Pēc tikšanās ar visām lielākajām bankām un no savas iepriekšējās pieredzes bankas vadītāja darbā viņš zināja teikt, ka bankas uzkrājumu veidošanu (sliktajiem kredītiem) virs 10% nevar izturēt, jo tad pazūd kapitāla pietiekamība. Un atgādināja, ka bankas vispirms atbild depozītu noguldītāju priekšā un tikai pēc tam – kredītņēmēju priekšā. Kas attiecas uz situāciju, lai problēmās nonākušie kredītņēmēji netiktu izlikti no mājokļa, runa varētu būt par valdības garantijām līdz noteiktai summai, nevis skaidras naudas došana. “Jāzina reāli, kā to varam izdarīt. Lai neiznāk, ka runājam halva, halva, bet saldāks mutē nekļūst,” būt apdomīgiem aicināja bijušais premjers.

Prasības paliek spēkā

Sociālie partneri jaunajai valdībai uzturēs tās pašas prasības, kuras gatavojās izvirzīt pagājušajā nedēļā par demisiju paziņojušā premjera I. Godmaņa vadītajam Ministru kabinetam, šajā trešdienā Latvijas Radio sacīja LBAS priekšsēdētājs P. Krīgers.

Saeimas Sociālās drošības apakškomisijas deputāti 24. februārī jau izskatīja LPS ierosinājumu pārskatīt pašvaldību pienākumus un padarīt atsevišķas likumu normas no obligātām uz rekomendējošām. LPS rosina grozīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, atsakoties no pašvaldību pienākuma izvērtēt personu vajadzību pēc sociālās palīdzības, kā arī svītrot obligāto prasību katrai sociāli rehabilitējamajai personai izstrādāt un īstenot sociālās rehabilitācijas plānu. Piedāvāts arī atteikties no obligātām prasībām sociālajiem dienestiem un sociālo pakalpojumu sniedzējiem, aizstājot tās ar rekomendējošām. LPS rosina atteikties arī no minimālā pabalsta apmēra bāreņiem, ļaujot pabalsta apmēru noteikt katrai pašvaldībai atbilstoši tās finansiālajām iespējām.

Šos LPS ierosinājumus ir atbalstījusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, savukārt atbildīgās nozaru ministrijas pamatā nepiekrīt šādām izmaiņām sociālajā sistēmā, informēja Saeimas Preses centrs.

Valdības partneri šomēnes ir apgalvojuši, ka valdība solījusi priekšlikumus izskatīt divās nedēļās, tas ir, līdz marta sākumam, un sniegt savu redzējumu.

LM: par prasību atjaunot sociālo iemaksu „griestus”

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilona Jurševska LV.LV atbildē skaidroja situāciju ar prasību paketes diviem priekšlikumiem, kas ir LM atbildība.

Par prasību 3. punktā “Atjaunot VSOA iemaksu „griestus” Ls 30 000 gadā” LM izklāsta:

“2008. gada 19. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” (stājās spēkā ar 2009. gada 1. janvāri), kas paredz iemaksu objekta maksimālā apmēra atcelšanu uz laiku, t.i., iemaksu objekta maksimālais apmērs netiek noteikts no 2009. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

Lai nodrošinātu iemaksu „griestu” atcelšanu, ir veikti attiecīgi grozījumi gan likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” un likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, gan četros Ministru kabineta noteikumos.

Atceļot iemaksu objekta maksimālo apmēru uz 5 gadiem, sākotnēji tika plānots, ka vidējā termiņā būtu pozitīva ietekme uz sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumu daļas palielinājumu. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras statistisko informāciju pēc lēmuma par iemaksu „griestu” atcelšanu personu skaits ar lielajām algām samazinās. Ja šī tendence turpināsies arī nākamajos mēnešos, ieņēmumi sakarā ar maksimālā apmēra atcelšanu nesasniegs plānoto apjomu.

"Pēc lēmuma par sociālo iemaksu „griestu” atcelšanu personu skaits ar lielajām algām samazinās."

Likumprojekta izskatīšanas laikā LM vairākkārt izteica Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai gan rakstiskā, gan mutiskā veidā iebildumus pret opozīcijas iesniegto priekšlikumu atcelt iemaksu objekta maksimālo apmēru. Tāpat LM, pamatojoties uz 2008. gada 26. jūnija elektroniski saņemto lūgumu, pirms likumprojekta izsludināšanas informēja Latvijas Valsts prezidenta kanceleju par iespējamiem riskiem attiecībā uz iemaksu objekta maksimālā apmēra atcelšanu. Tā kā lēmums par iemaksu objekta maksimālā apmēra atcelšanu tika pieņemts, neraugoties uz LM izteiktajiem iebildumiem, un ministrijas rīcībā nav informācijas, ka likumdevējs būtu mainījis viedokli minētā jautājuma sakarā, ministrijai nav pamata izstrādāt grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, lai paredzētu noteikt iemaksu objekta maksimālo apmēru.”

LM: par priekšlikumu samazināt darba devēja maksājamo darbnespējas dienu skaitu

LM informē, ka darba devēja apmaksājamo darbnespējas dienu skaita samazināšana no 10 līdz 2 kalendāra dienām neatbalsta, jo:

1) šāda pasākuma ieviešana nav iespējama esošās valsts sociālās apdrošināšanas likmes ietvaros, jo tas prasa ievērojamus papildu līdzekļus no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta: gadā – Ls 72,5 milj.;

2) ekonomiskā situācija ir mainījusies, un diezin vai vairs darbinieki varētu simulēt slimošanu, tādējādi izkrāpjot darba devēja naudu;

3) darba devēja apmaksājamais pārejošas darbnespējas periods ir vissvarīgākais ekonomiskais stimuls, kas motivē darba devējus veikt darba vides un darba apstākļu uzlabojumus savā uzņēmumā.

LM arī norāda, ka pašreizējā saspringtajā ekonomiskajā situācijā mūsu kaimiņvalstis pieņem tieši pretējus lēmumus, piemēram, Igaunija ir pieņēmusi lēmumu par darba devēja apmaksājamā darbnespējas perioda ieviešanu, nosakot, ka no valsts sociālās apdrošināšanas līdzekļiem slimības pabalsts tiek izmaksāts tikai ar 9. darbnespējas kalendāra dienu (pirmās 3 dienas nogaidīšanas periods, nākamās 5 dienas apmaksā darba devējs).

Turpmāk vēl.