"Nabucco" – Eiropas enerģētikas cerība?

Ambiciozā „Nabucco”gāzesvada projektam veltītais Budapeštas samits notika patiesi zīmīgā laikā - uzreiz pēc mokošās gāzes piegādes krīzes, kas vairākās ES dienvidu dalībvalstīs bija paralizējusi rūpniecību un iedzīvotāju mājokļus atstājusi bez siltuma. Ukrainas un Krievijas gāzes konflikts kārtējo reizi apliecināja ES enerģētikas nozares faktisko atrašanos ķīlnieka stāvoklī. Importējot no Krievijas aptuveni 40% nepieciešamās dabasgāzes, ES ir atkarīga ne tikai no pašas Krievijas politiskā „garastāvokļa” maiņām, bet arī no citu tranzītvalstu lēmumiem.

Deviņi miljardi eiro, trīs tūkstoši kilometru

Jautājums par gāzes piegāžu ceļu un ieguves avotu dažādošana beidzot no tīri teorētiskām ekspertu sarunām nokļuvis ES uzmanības centrā. Čehija jau paziņojusi, ka ES energodrošība būs pavasara Eiropadomes darbakārtībā kā viens no svarīgākajiem jautājumiem. Īpašu uzmanību čehu prezidentūra vēlas pievērst tieši „Nabucco”, jo tas vienīgais no ieskicētajiem gāzesvadu projektiem nav atkarīgs no Krievijas gāzes. „Maskavas nesenā brutālā rīcība, divas nedēļas apturot gāzes piegādi Eiropai, pavērusi „Nabucco” projektam jaunu unikālu iespēju logu,” secina „Jamestown Foundation” analītiķis Vladimirs Sokors.

Plānots, ka 3300 kilometrus garais gāzesvads, kura būvniecība vēl nav sākta, stiepsies līnijā Azerbaidžāna-Gruzija-Turcija-Bulgārija-Rumānija-Ungārija-Austrija. Saskaņā ar optimistiskāko scenāriju pirmās caurules zemē tiktu ieliktas 2011. gadā un pirmajā būvniecības fāzē vispirms tiktu izbūvēts posms no Turcijas līdz Austrijai. Ekspluatācijā „Nabucco” varētu nodot 2014. gadā, un Eiropai tas piegādātu aptuveni 10 miljardu kubikmetru Azerbaidžānas gāzes, bet līdz 2020. gadam tā kapacitāti plānots palielināt līdz 31 miljardam kubikmetru gāzes gadā.

„Nabucco” varbūtējās izmaksas tiek lēstas astoņu deviņu miljardu eiro robežās. Tiek pieļauts, ka Kaukāza teritorijā „Nabucco” izmantotu cita, nedaudz mazāka gāzes projekta – „British Petroleum” un „Statoil” virzītā Dienvidkaukāza gāzesvada – infrastruktūru.

Ņemot vērā neseno gāzes krīzi, Budapeštas samits noritēja visai emocionālā un entuziasma pilnajā gaisotnē, iesaistītajām valstīm un privātajām kompānijām no jauna apliecinot savu gatavību iesaistīties ambiciozā projekta realizācijā. Ungārijas galvaspilsētā pulcējušies projektā iesaistīto valstu līderi vienojās līdz šā gada 30. jūnijam parakstīt līgumu par „Nabucco” tehniskajiem un juridiskajiem aspektiem. „Budapeštas samits devis „Nabucco” projektam jaunu stimulu, pārtraucot vairākus gadus ilgušo strupceļu,”sanāksmes nobeigumā paziņoja Ungārijas premjerministrs Ferencs Ģurčāns.

Šķēršļi „Nabucco”ceļā

Neskatoties uz Budapeštas samita optimismu, „Nabucco”ir virkne atklātu jautājumu un problēmu, kuru neatrisināšanas gadījumā projekts tā arī var palikt tikai uz papīra. Pirmkārt, joprojām nav pilnīgas skaidrības par projekta finansēšanu. „Nabucco”ir privāts projekts, kura realizācijai izveidotajā energokompāniju konsorcijā apvienojušās Austrijas „OMV”, Ungārijas „MOL”, Rumānijas „Transgaz”, Bulgārijas „Bulgargaz”, Turcijas „BOTAS”, Vācijas „RWE”. Tomēr aizvien vairāk Eiropas politiķu norāda, ka projektam ir ne tikai milzīga komerciāla, bet arī stratēģiska nozīme, uzsverot, ka šā iemesla dēļ ieinteresētās valstis vairs nedrīkst palikt tikai fona atbalstītāja lomā.

"Importējot no Krievijas aptuveni 40% nepieciešamās dabasgāzes, ES ir atkarīga ne tikai no pašas Krievijas politiskā „garastāvokļa” maiņām, bet arī no citu tranzītvalstu lēmumiem."

Visu skatieni šajā jautājumā pievērsti Eiropas Savienībai, jo Eiropas Komisija pēdējos gadus nepārtraukti atkārtojusi „mantru” par energoresursu piegāžu diversifikāciju. Ungārijas premjerministrs F. Ģurčāns Budapeštā aicināja ES „Nabucco” ieguldīt vismaz  divus miljardus eiro, no kuriem pirmos 300 miljonus – jau vistuvākajā laikā. Samita laikā tika saņemts solījums no Eiropas Investīciju bankas, ka tā varētu segt vismaz 25% no nepieciešamā ES finansējuma.

Kaut arī Eiropas Komisija finansē gan autoceļu, gan dzelzceļu būvi, gāzes vai naftas vadu būvniecībā tā naudu līdz šim nav ieguldījusi. ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs paziņojis, ka arī „Nabucco”nebūs izņēmums un Komisija tiešā veidā projektu nefinansēs. "Ticu, ka mēs varam atvieglot aizdevumu iegūšanu šim projektam," portāls EurActiv.com citē A. Piebalga teikto. "Tomēr ES neies tālāk par to, jo pretējā gadījumā tas [„Nabucco”] būtu nevis privāta konsorcija, bet gan publiskās un privātās partnerības projekts. Šobrīd es nepieļauju pat domu par to."

Šādam viedoklim ir arī stingrs atbalsts vairāku ietekmīgu ES dalībvalstu vidū. Par īpaša statusa piešķiršanu „Nabucco”projektam sajūsmā nav ne Francija, ne Itālija, ne arī Vācija. Pavisam nesen Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu un Čehijas premjeram M. Topolanekam nosūtītajā vēstulē Vācijas kanclere Angela Merkele detalizēti izskaidrojusi savu nostāju šajā jautājumā.

Viņa diplomātiski norādījusi, ka nesenais gāzes konflikts liek dažādot gāzes piegāžu ceļus un tādēļ ES vienlīdz nepieciešami gan „Nabucco”, gan Krievijas energomonopolista „Gazprom” pārvaldītie „Nord Stream” un „South Stream” projekti. Vācijas vadītāja aicinājusi ES dalībvalstis vairs nelikt šķēršļus Nord Streamcauruļvada būvei Baltijas jūrā. Savukārt par „Nabucco”finansēšanu uzsvērusi, ka tai jābūt tikai pašu privāto kompāniju ziņā un ES nauda šim mērķim nav jāizmanto. Šeit jāatceras, ka pat Eiropas Komisijas 250 miljoni eiro ir tikai rezervēti un par to piešķiršanu galavārds būs jāsaka dalībvalstīm.

„Nabucco”ir privāts projekts, kura realizācijai izveidotajā energokompāniju konsorcijā apvienojušās Austrijas „OMV”, Ungārijas „MOL”, Rumānijas „Transgaz”, Bulgārijas „Bulgargaz”, Turcijas „BOTAS”, Vācijas „RWE”.

Dalībvalstu iespējamā pretestība tad arī ir otrs nopietnākais šķērslis „Nabucco”ceļā, un šajā procesā visaktīvāko lomu spēlē Krievija. Izvirzot „Nabucco”faktiski dublējošā „South Stream” gāzesvada būvniecības ideju, „Gazprom” izdodas lēnām radīt šķelšanos un apjukumu pat „Nabucco”iesaistīto dalībvalstu vidū. „Gazprom” risina sarunas ar katru valsti atsevišķi un ar izdevīgu finanšu piedāvājumu palīdzību jau panācis, ka gandrīz visas „Nabucco” iesaistītās valstis paudušas gatavību līdzdarboties arī „South Stream” vada būvniecībā, kurš Kaspijas reģiona gāzi Eiropai piegādās, šķērsojot Melno jūru.

Lai arī politiķi diplomātiski noliedz abu gāzesvadu konkurenci, acīm redzams, ka tie pretendē gan uz viena reģiona gāzi, gan būvniecības finansējumu. Šobrīd viss atkarīgs tikai no tā, kurš projekts tiks ātrāk realizēts.

Visbeidzot, trešais lielākais šķērslis „Nabucco”ceļā ir neskaidrais gāzes piegādātāju loks. Enerģētikas eksperti norāda, ka ar Azerbaidžānas gāzes lauka „Šah Deniz” ierobežotajiem dabasgāzes krājumiem būs par maz, lai nodrošinātu vada rentabilitāti. Lielas cerības tiek saistītas ar Kaspijas jūras otrā krastā esošo Turkmenistānu.

Budapeštas samitā gan Azerbaidžānas, gan Turkmenistānas līderi apliecināja savu valstu gatavību nodrošināt stabilas gāzes piegādes. Tomēr, piemēram, par Turkmenistānu enerģētikas ekspertiem pilnīgas skaidrības vēl nav, jo nav zināmi ne tās gāzes krājumu precīzi apjomi, ne iespējamais rezultāts sarunās ar Krieviju, kas arī aktīvi cenšas iegūt tiesības transportēt turkmēņu gāzi.

Bez Turkmenistānas otra rentabilitātes garantija būtu Irānas dabasgāzes izmantošana, bet pret šādu scenāriju, ņemot vērā konfliktu ap irāņu kodolprogrammu, līdz šim asi iebildusi ASV. Visbeidzot paliek arī teorētiska iespēja būvēt „Nabucco”atzaru uz arābu gāzesvadiem, pa kuriem līdz Sīrijai tiek piegādāta Ēģiptē un Irākā iegūtā gāze.