Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. panta pirmo daļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas (dzīvokļa īpašuma) īpašnieka pienākums. Viena no obligāti veicamajām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otro daļu ir siltumenerģijas, arī dabasgāzes, piegāde, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšana, sadzīves atkritumu izvešana, slēdzot attiecīgu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju. Tas nozīmē, ka dzīvojamās mājas īpašniekam ir pienākums šo pakalpojumu nodrošināt, slēdzot līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekotāju.

Saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. panta pirmās daļas 2. punktu arī privatizētā objekta īpašnieka pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, apvienojoties ar citiem mājas īpašniekiem dzīvokļu īpašnieku sabiedrībā vai slēdzot līgumu par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus.

Šī panta trešās daļas 2. punkts nosaka, ka līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas-pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, dzīvokļu īpašnieki, likumā noteiktajā kārtībā, savstarpēji vienojoties, nosaka, kā tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī viņiem piederošās kopīpašumā esošās mājas daļas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu sniegšanas kārtību.

Taču atbilstoši Privatizācijas likuma 50. panta piektajai daļai, ja dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies par šā panta trešās daļas 2. punktā minēto, dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu, tostarp arī sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu apmaksas kārtību, ja tas tiek sniegts ar pārvaldnieka starpniecību, kā arī kritērijus, pēc kuriem tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, nosaka Ministru kabinets, proti, MK noteikumi Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”. Ievērojot iepriekš minēto, noteikumi Nr. 1013 ir piemērojami līdz dienai, kamēr dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona ar nodošanas un pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības un dzīvokļu īpašnieki nav savstarpēji vienojušies par to, kā tiek noteikta katra īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu un tā sniegšanas kārtība.

Attiecībā uz sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma apmaksas kārtību noteikumu Nr. 1013 17.4.1. apakšpunkts nosaka, ka aprēķinu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju, ja atsevišķais īpašums ir dzīvoklis, veic proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam. Tas nozīmē, ka kritērijs, saskaņā ar kuru tiek veikta apmaksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu, ir dzīvokļa īpašumā deklarēto personu skaits, un citāda kritērija piemērošanu apmaksai par minēto pakalpojumu normatīvais akts neparedz, tostarp kritērija noteikšanu atkarībā no dzīvokļa īpašumā deklarēto personu vecuma.

Taču, kā jau iepriekš uzsvērām, dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības iesaistīties lēmumu pieņemšanā, tas nozīmē arī lēmumu pieņemšanā attiecībā uz citādas kārtības noteikšanu apmaksai par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu, nekā to paredz noteikumi Nr. 1013.

Ekonomikas ministrijas ieskatā konkrēto situāciju var risināt, izvēloties kādu no MK noteikumu Nr. 524 „Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem” 4. punktā norādītajiem aprēķinu kritērijiem un vienoties par katra dzīvokļu īpašnieka maksājamās daļas noteikšanu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši:

- dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu, mākslinieka darbnīcu un nedzīvojamo telpu skaitam;

- katram dzīvojamās mājas īpašniekam piederošās domājamās daļas apmēram;

- dzīvoklī dzīvojošo personu skaitam;

- dzīvoklī deklarēto personu skaitam.

Ņemot vērā minēto, Ekonomikas ministrija rosina dzīvokļu īpašniekiem vai dzīvojamās mājas pārvaldniekam organizēt lēmuma pieņemšanas procedūru Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā par to, kādu aprēķinu principu izmantot katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamās daļas noteikšanai par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu. Vienlaikus Ekonomikas ministrija aicina iepazīties ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu paraugiem Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē šeit.