E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 36023
Lasīšanai: 4 minūtes

Kāpēc zemes sadalīšana reālās daļās pirms privatizācijas ir obligāta

J
jautā:
06. aprīlī, 2025
Inna

Vēršos pie jums kā daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa īpašniece. Mūsu mājai ir piesaistīta valsts zeme, kuru mēs vēlamies iegūt īpašumā bez atlīdzības, kā to paredz Privatizācijas likuma 84. pants. Tomēr Ekonomikas ministrija savā atbildē norāda, ka pirms šādas nodošanas zeme ir obligāti jāsadala reālās daļās, atsaucoties uz likuma 84. panta 7. punktu. Tajā teikts, ka zemi var sadalīt reālās daļās, bet likums nesatur skaidru prasību par to kā obligātu soli. Tāpēc lūdzu skaidrojumu. Vai zemes sadalīšana reālās daļās ir obligāta vai tomēr tikai iespējama pēc nepieciešamības? Kāds ir juridiskais pamats pieprasīt sadalīšanu, ja galu galā zemes īpašums tik un tā tiek piešķirts kā domājamā daļa? Kāpēc šādu zemi var iegūt īpašumā pērkot (kā domājamo daļu), bet bezatlīdzības gadījumā tiek pieprasīta iepriekšēja sadalīšana?

A
atbild:
Šodien
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

Pieņemot, ka jautājums ir uzdots par gadījumu, kad privatizējamā daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas uz zemesgabala, kas ir valsts vai pašvaldības un privātpersonas kopīpašumā, Ekonomikas ministrija norāda, ka zemes sadalīšana reālās daļās, nodalot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, pirms privatizācijas ir obligāta.

Juridiskais pamats zemes sadalīšanai ir noteikts likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 7.1  panta otrajā daļā, paredzot, ka zemesgabals, uz kura atrodas privatizējamā valsts un pašvaldību dzīvojamā māja, var tikt privatizēts pēc tam, kad vairs nepastāv šā panta pirmajā daļā minētais privatizācijas ierobežojums, tas ir, pēc valsts vai pašvaldības un fiziskās vai juridiskās personas kopīpašumā esošās zemes reālas sadales, un attiecīgi privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa, daudzdzīvokļu māja vai dzīvojamajā mājā esošs dzīvoklis (kopējā dzīvokļa domājamā daļa), neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu un atdalītā valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala domājamo daļu.

Atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 84. pantam privatizētas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem īpašumā ir iespējams privatizācijas procesā bez atlīdzības nodot valsts vai pašvaldības īpašumā esošu zemesgabalu, uz kura pilnībā vai daļēji atrodas dzīvojamā māja, ja uz šo zemesgabalu vairs nepastāv privatizācijas ierobežojumi.

Vienlaicīgi saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 7.1 pantu, ja zeme atrodas valsts un privātpersonas kopīpašumā, tas uzskatāms par privatizācijas ierobežojumu un pirms privatizācijas ir jāveic zemesgabala reāla sadale, un tikai pēc tam var veikt atdalītā valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala privatizāciju (nodošanu īpašumā bez atlīdzības).

Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā nav noteikts ierobežojums zemesgabala domājamo daļu atsavināšanai, ja tas ir kopīpašumā ar privātpersonu. Taču uz šādu zemesgabala domājamo daļu vispirms ir noteiktas pirmpirkuma tiesības minētā zemesgabala kopīpašniekam.

Ekonomikas ministrija ir informējusi, ka konsultēsies ar Tieslietu ministriju par iespējām grozīt normatīvos aktus attiecībā uz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 7.1 pantā noteikto privatizācijas ierobežojuma piemērošanu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 109 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas