Labdien! Mēs esam privatizētu dzīvokļu īpašnieki daudzdzīvokļu mājā, kas atrodas uz zemes, kuras “3000 m² pieder valstij (to pārvalda “Possessor”), bet 540 m² – privātpersonai”. Vēlamies šo zemi privatizēt saskaņā ar Privatizācijas likuma 84. pantu, taču mums “atsaka privatizāciju bez iepriekšējas zemes sadalīšanas reālās daļās”. Tomēr Jūrmalas dome neļauj sadalīt zemi, jo uzskata, ka “540 m² ir pārāk mazs zemesgabals”, lai to varētu reģistrēt kā atsevišķu vienību. Tādēļ ““Possessor” nepiekrīt privatizācijai bez sadalīšanas, bet arī sadalīšanu veikt nav iespējams”.
Mūsu jautājumi:
1. Vai tiešām zemes sadalīšana ir obligāta prasība privatizācijai?
2. Vai ir iespējami izņēmumi vai alternatīvi risinājumi, piemēram, privatizācija, saglabājot kopīpašumu ar valsti vai pašvaldību?
3. Vai plānotās izmaiņas 2026. gadā paredzēs atvieglojumus šādām situācijām?
Būsim pateicīgi par skaidrojumu un iespējamajiem risinājumiem! Paldies!
1. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 7.1 pantu, ja zeme atrodas valsts/pašvaldības un privātpersonas kopīpašumā, tad pirms privatizācijas ir jāveic zemesgabala reāla sadale.
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 7.1 panta (1) daļa nosaka: ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības un fiziskās vai juridiskās personas kopīpašumā esošas zemes, kopīpašniekiem savstarpēji vienojoties, šī zeme var tikt sadalīta reālās daļās proporcionāli valstij vai pašvaldībai un fiziskajai vai juridiskajai personai piederošo domājamo daļu lielumam, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai. Dalot kopīpašumā esošo zemi, ievēro normatīvo aktu par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteikumus.
(2) daļa nosaka: pēc tam, kad vairs nepastāv šā panta pirmajā daļā minētais privatizācijas ierobežojums, tas ir, pēc valsts vai pašvaldības un fiziskās vai juridiskās personas kopīpašumā esošās zemes reālas sadales, privatizācijas objekts ir viendzīvokļa māja vai tās domājamā daļa, daudzdzīvokļu māja vai dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis (kopējā dzīvokļa domājamā daļa), neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu un atdalītā valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala domājamo daļu.
2. Privatizāciju regulējošie normatīvie akti neparedz alternatīvus risinājumus. Jaunizveidojamo zemesgabalu minimālās platības noteikšana ir pašvaldības kompetencē, pašvaldības var noteikt arī mazāku platību (piemēram, Rīgā apbūvētai zemei tie ir 400 m²), kā arī nav aizliegts paredzēt izņēmuma gadījumus, kad pašvaldība pie atsevišķiem nosacījumiem pieļauj par minimālo platību mazāku zemes gabalu izveidošanu, piemēram, ja tas nepieciešams zemes privatizācijas vajadzībām, kā tas ir šajā situācijā.
3. Privatizācijas pabeigšanas likumprojektu pakotne neparedz mainīt nosacījumus par kopīpašumā esošas zemes reālu sadali.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
