“Ļoti bieži gadās tā, ka tad, kad beidzas īres līgums, īpašnieks ar īrnieku vienojas īres tiesiskās attiecības turpināt,” skaidro Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš. “Taču tad rodas risks, ka īrnieks patiešām var pazust, atstājot parādus, un nav nekāda pamata no viņa tos piedzīt, jo nav bijis nekādas vienošanās. Drošāk, ja mutvārdu vienošanās ir tāda, ka īrnieks katru mēnesi maksā īpašniekam noteikto summu (turklāt īres maksu kopā ar komunālajiem maksājumiem), un tad nav bīstamības, ka parāds var nekontrolēti ievilkties un iegūt lielus apmērus. Tā kā īres līguma termiņš beidzies, nav nekāda tiesiska pamata piedzīt parādu par šiem pēdējiem trim mēnešiem.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2. pantā ir noteikts: “Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.” Tātad, ja īres līguma termiņš beidzies, īrniekam vairs nav tiesību aizņemt attiecīgo dzīvojamo platību, un īpašnieks sava dzīvokļa durvis drīkst atvērt un rīkoties ar to pēc saviem ieskatiem.”

Taču tas ir gadījumā, ja īrnieki patiešām ir dzīvokli pametuši un tur vairs nedzīvo. Ja īrnieki dzīvoklī arvien vēl mitinās, tad izlikt viņus var ar tiesas lēmumu – skat. e-konsultāciju “Īrniekus var izlikt tikai ar tiesas lēmumu”.