Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2. panta otrajā daļā ir noteikts: „Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.”

Tas arī izsaka visu. Ja īres tiesiskās attiecības starp izīrētāju un īrnieku nav nostiprinātas ar īres līgumu, tajā paredzot nosacījumus par abu līgumslēdzēju pušu pienākumiem un tiesībām, piemēram, īres līguma termiņu, tā pagarināšanu, īres maksu utt., nav arī nekādu iespēju savas tiesības aizstāvēt un nav pamata pretendēt uz turpmāku īrētās dzīvojamās platības izmantošanu. Deklarēšanās attiecīgajā dzīvesvietā nedod nekādas priekšrocības, jo tai nav civiltiesisku seku. Tā galvenokārt paredzēta saziņas nodrošināšanai ar valsts un pašvaldības iestādēm.

Loģiskākais risinājums šajā gadījumā ir sarunu ceļā ar dzīvokļa īpašnieci noskaidrot izlikšanas iemeslus – varbūt iespējams atrast kompromisu un dzīvesvietu saglabāt.