Nodarbinātajiem, kas strādā pārtikas uzņēmumos, parasti ir jāveic divu veidu veselības pārbaudes: sanitārās grāmatiņas un obligātās veselības pārbaudes, jo abas pārbaudes atšķiras gan pēc satura, gan pēc mērķa.

Veselības pārbaude, kas jāveic saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.494 „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm” (sanitārās grāmatiņas), ir vērsta uz sabiedrības (citu cilvēku) veselības aizsardzību. Šajā pārbaudē tiek kontrolēts, vai nodarbinātais konkrētās nozarēs nav slims ar lipīgām infekcijas slimībām, kā rezultātā, darbā saskaroties ar pārtiku un citiem priekšmetiem, kas var būt infekcijas pārnesēji, var radīt risku ar infekcijas slimībām saslimt citiem cilvēkiem. 

Atbilstoši MK noteikumu Nr.494 2.punktā noteiktajam, personu, kuras ir nodarbinātas kādā no pārtikas aprites posmiem, darbs (mācību prakse) ir tieši saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un tām ir jāveic obligātā pirmreizējā veselības pārbaude un obligātās periodiskās veselības pārbaudes. Tātad darbiniekiem pārtikas uzņēmumā ir jābūt sanitārajai grāmatiņai.

Savukārt Ministru kabineta noteikumos Nr.219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” noteiktās obligātās veselības pārbaudes vērstas uz paša nodarbinātā veselības aizsardzību. To mērķis ir savlaicīgi atklāt veselības traucējumus, ko radījusi darba vides faktoru iedarbība uz nodarbinātā veselību.

Pārtikas ražošanas uzņēmumos nodarbinātie parasti ir pakļauti ļoti dažādiem darba vides faktoriem, piemēram, smagumu celšana un pārvietošana, darbs piespiedu pozā (stāvus), muskuļu sasprindzinājums (pastāvīgi griežot un smalcinot pārtikas produktus) u.c., kas laika gaitā var radīt veselības traucējumus. 

Veicamie izmeklējumi un speciālistu pārbaudes ir atkarīgas no tā, kādi darba vides riska faktori iedarbojas uz nodarbināto darba vidē. Šos darba vides riska faktorus nosaka darba aizsardzības speciālists, veicot darba vides riska novērtēšanu atbilstoši Darba aizsardzības likumā un tam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos noteiktajam.

Riska faktorus norāda obligātās veselības pārbaudes kartē (MK noteikumu Nr.219 3.pielikums), nosūtot nodarbināto uz veselības pārbaudi. Tātad, ja pārtikas uzņēmumā pastāv kādi no darba riska faktoriem, darbiniekam ir nepieciešama arī obligātās veselības pārbaudes karte.

Arodslimību ārsts, attiecīgi izmeklējot pacientu un izvērtējot izmeklējumu un citu speciālistu apskašu rezultātus, novērtē, vai darba vides faktori darbiniekam nav radījuši veselības traucējumus un vai nav nepieciešami papildu pasākumi, lai aizsargātu nodarbinātā veselību darbavietā.