Sīkāk par to, kā Latvijā  dzīvojamo māju privatizācijas procesā izveidojās dalītais īpašums, kur daudzdzīvokļu māja pieder dzīvokļu īpašniekiem, bet zeme – citām personām, varat izlasīt LV portāla rakstā „Dzīvokļa īpašnieks un zemes īpašnieks piespiedu nomas attiecībās”.

Latvijas Nekustamā īpašuma asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš pauž šādu viedokli: „Pašvaldības un valsts daudzdzīvokļu nami neatradās uz bezsaimnieka zemes. Kad mājas vajadzēja sagatavot privatizācijas procesam – sakārtot mājas inventarizācijas lietu, noteikt īpašuma vērtību un veikt daudzas citas darbības, tika gādātas arī izziņas par zemes īpašniekiem.

Taču tolaik neviens likums nelika privatizējamo dzīvokļu īpašniekus informēt par to, kam pieder zeme, uz kuras atrodas māja. Tas bieži vien arī nebija zināms, jo pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados saistībā ar denacionalizāciju norisinājās daudzi tiesas procesi.

Kad tiesvedība beidzās un ar tiesas spriedumu bija noteikts attiecīgā zemes gabala īpašnieks, daudzdzīvokļu mājas privatizācija, iespējams, jau bija notikusi. Valsts un pašvaldību daudzdzīvokļu māju privatizācijas politika tolaik bija tāda, ka vispārējai privatizācijai nereti nodeva daudzdzīvokļu mājas bez zemes, kuru savukārt atguva bijušie īpašnieki vai viņu mantinieki. (Protams, tie šo zemi varēja pārdot tālāk citām personām.) Tādējādi radās dalītais īpašums, kas tagad rada lielas problēmas ar piespiedu nomas maksu.”