Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ar dzīvojamo māju saistītie labiekārtojuma elementi (bērnu rotaļu laukumi, pieaugušo atpūtas vietas, laukumi atkritumu konteineru izvietošanai, iedzīvotājiem nepieciešamās autostāvvietas) iekļaujami funkcionāli nepieciešamajā zemes gabalā, ja nav uzskatāmi par publisko ārtelpu.
FOTO: Ieva Čīka/ LETA
Šā gada 8.septembrī valdība apstiprināja jaunus noteikumus un izdarīja grozījumus vēl vienos, abi ir stājušies spēkā.
MK noteikumi Nr.522 "Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība" ir izstrādāti, pamatojoties uz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" grozījumiem 28.pantā, kas stājās spēkā šā gada 1.jūlijā.
Iepriekš likuma 28.pants noteica vien to, ka privatizējamā vai nomā uz 99 gadiem nododamā, dzīvojamās mājas funkcionēšanai nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" noteiktajā kārtībā.
Tagad šajā regulējumā (28.pantā citā redakcijā - Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšana) ir būtiskas izmaiņas, jo paredzēts, ka privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka: ja valstij vai pašvaldībai piederošs zemes gabals šajā likumā noteiktajā kārtībā privatizējams; ja nododams nomā uz 99 gadiem; ja privatizējamā valsts vai pašvaldības dzīvojamā māja pilnībā vai daļēji atrodas uz fiziskajai vai juridiskajai personai piederošas zemes.
Likums arī paredz, ka, nosakot funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu, ņem vērā normatīvo aktu par vispārīgo teritorijas plānošanu, izmantošanu un apbūvi noteikumus: esošo apbūvi, apbūves parametrus, pagalmu plānošanas noteikumus, pieejamību transporta infrastruktūrai, kā arī to, lai pēc privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas zemes gabala īpašniekam būtu iespēja izmantot atlikušo zemes gabala daļu atbilstoši noteiktajam lietošanas mērķim.
"Jaunā zemes gabala noteikšanas kārtība attieksies uz tām mājām, kuras vēl nav nodotas privatizācijai."
Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu nosaka dzīvojamās mājas privatizācijas sagatavošanas procesā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Attiecīgie MK noteikumi Nr.522 paredz, ka funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu jānosaka konkrētai dzīvojamai mājai, tajā iekļaujot zemi, uz kuras pilnībā vai daļēji atrodas tai piesaistītā dzīvojamā māja, kā arī tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamā infrastruktūra (piekļuve transportam u.c.).
Nosakot funkcionāli nepieciešamās zemes platību, jāņem vērā apbūves blīvums un brīvās zaļās teritorijas rādītāji. Šajā zemes gabalā var tikt ietverta brīvā zaļā teritorija, kas nav uzskatāma par publisko ārtelpu.
Ar dzīvojamo māju saistītie labiekārtojuma elementi (bērnu rotaļu laukumi, pieaugušo atpūtas vietas, laukumi atkritumu konteineru izvietošanai, iedzīvotājiem nepieciešamās autostāvvietas) iekļaujami funkcionāli nepieciešamajā zemes gabalā, ja nav uzskatāmi par publisko ārtelpu.
Ja pēc mājai nepieciešamās zemes platības zeme paliek pāri
Noteikumi arī nosaka secīgu rīcību ar zemes gabala daļu, kas paliek pēc funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas:
Pēc tam kad nepieciešamais zemes gabals būs noteikts, privatizācijas procesa nodrošinātājam (pašvaldības privatizācijas komisijai vai Privatizācijas aģentūrai) jāsagatavo funkcionāli nepieciešamā zemes gabala projekts, kura izstrādei ir tiesības pieaicināt sertificētus zemes ierīcības darbu veicējus.
Funkcionāli nepieciešamā zemes gabala projektu apstiprina vietējās pašvaldības dome vai tās pilnvarota institūcija, vai valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" pēc saskaņošanas ar vietējo pašvaldību. Lēmumu publicē attiecīgās pašvaldības vai Privatizācijas aģentūras mājaslapā.
Līdz šim privatizējamai dzīvojamajai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība bija paredzēta MK 1999.gada 19.janvāra noteikumos Nr.20 "Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas noteikumi", kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 1998.gada 13.februārī izdotajā metodikā "Metodika zemes gabalu noteikšanai pie privatizējamām daudzdzīvokļu mājām", kas atzīta par novecojušu.
Mājas privatizācija jāuzsāk ar zemes gabala projektu
Savukārt Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas noteikumos Nr.20 ar grozījumiem noteikts, ka dzīvojamās mājas sagatavošana privatizācijai uzsākama ar tai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala projekta izstrādi, kā arī tas, ka privatizējamās dzīvojamās mājas kadastrālā uzmērīšana veicama vienīgi pēc privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas.
Vienlaikus no šī normatīvā akta ir svītrotas visas normas par privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtību.
Mājokļu privatizācijas procesa turpinājumā
MK noteikumu Nr.522 anotācijā norādīts, ka funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platība tieši ietekmē dzīvokļu īpašnieku izdevumus par zemes nomu, tāpēc regulējuma mērķis ir rast risinājumu, lai, nosakot adekvātu un saprātīgu funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu konkrētai dzīvojamai mājai, tiktu samērotas zemes īpašnieka un attiecīgās dzīvojamās mājas (dzīvokļa īpašuma) īpašnieku likumiskās intereses un tiesības, ņemot vērā, ka par funkcionāli nepieciešamā zemes gabala izmantošanu dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums maksāt attiecīgā zemes gabala īpašniekam piespiedu zemes nomas maksu, savukārt zemes īpašniekam ir tiesības saņemt šādu nomas maksu.
Rīgas pašvaldības Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Normunds Beinarovičs informēja, ka normatīvajos aktos noteiktais regulējums ietekmēs 2965 Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvojamās mājas, tas ir, 129 670 dzīvokļu īpašumus, par kuriem ar komisiju nav noslēgti pirkuma līgumi.
"Noteikumi nosaka rīcību ar zemes gabala daļu, kas paliek pēc funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas."
Minētais tiesiskais regulējums uz komisijas darbību tiek attiecināts ar šo tiesību normu spēkā stāšanās laiku.
MK noteikumi paredz vairākas ar zemes īpašnieku saskaņojamas darbības. Par to, vai tas turpmāk varētu kavēt procesu, N.Beinarovičs norāda, ka pašreiz vēl nevar spriest par to ietekmi uz dzīvojamo māju privatizācijas procesa termiņiem, ņemot vērā tiesību normu neseno spēkā stāšanās laiku.
Jaunie noteikumi neattieksies uz jau privatizēto mājokļu piesaistītajiem zemes gabaliem. Taču no 2015.gada 1.jūlija ir spēkā grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", kas nosaka dzīvokļu īpašniekiem tiesības ierosināt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu, izteikt apsvērumus dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas procesā, ja to nolēmusi dzīvokļu īpašnieku kopība Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā.
Uz jautāto, vai privatizēto dzīvokļu īpašnieki jau izmanto šīs tiesības, N.Beinarovičs informēja, ka dzīvokļa īpašumu īpašnieki ierosina dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu un aktīvi izmanto savas tiesības, kas noteiktas likuma 85.pantā, izsakot apsvērumus par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu.
