Lāčplēsis ir simbolisks latviešu tautas varoņa tēls, kura pirmsākumi meklējami folklorā un teikās par Lāčausi – pārdabiski spēcīgu vīru ar lāča ausīm, kurās slēpjas viņa spēks. Lāčplēsis iemieso drosmi, spēku un taisnīgumu, un viņa tēls caurvij latviešu kultūru, literatūru, teātri un mūziku. Vispazīstamāk Lāčplēša stāsts atspoguļots Andreja Pumpura eposā “Lāčplēsis”, Raiņa lugā “Uguns un nakts” un Māras Zālītes rokoperā “Lāčplēsis”, kur viņš, vīrs ar lāča ausīm un milzu spēku, cīnās ar Melno bruņinieku Daugavas krastos. Šī cīņa simbolizē ne tikai mūžīgo pretstatu starp labo un ļauno, bet arī latviešu tautas garīgo un fizisko spēku, neatlaidību un brīvības alkas.
Savukārt Lāčplēša diena ir Latvijas valsts un tautas varoņu piemiņas diena, ko atzīmē 11. novembrī, godinot karavīrus, kuri 1919. gadā Bermonta karaspēka uzbrukuma laikā aizstāvēja un nosargāja Latvijas brīvību. Šo dienu iedvesmoja rakstnieka Kārļa Skalbes salīdzinājums starp latviešu karavīru varonību un Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis” varoņa cīņu ar Melno bruņinieku, nosaucot šo drosmi un neatlaidību par Lāčplēša garu. Godinot šos varoņus, 1920. gadā tika izveidots augstākais valsts militārais apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi “Par Latviju”, ko piešķīra karavīriem un sabiedrotajiem par īpašu varonību un ieguldījumu Latvijas neatkarības izcīnīšanā. Mūsdienās Lāčplēša dienā visā Latvijā notiek piemiņas brīži, svecīšu nolikšana pie Brīvības pieminekļa un karavīru kapos, godinot tos, kuri aizstāvējuši Latvijas brīvību un turpina to sargāt.
Daugavpilī Lāčplēša dienā īpaši tiek godināta arī to Latvijas un Polijas karavīru piemiņa, kuri piedalījās Latgales atbrīvošanas cīņās 1920. gada sākumā. Šodien ziedi un sveces tiek nolikti pie 10. Aizputes kājnieku pulka pieminekļa Daugavpils cietokšņa dārzā, Garnizona kapsētā, pie kritušo Polijas armijas karavīru apbedījumiem Katoļu kapsētā un piemiņas krusta Brīvības parkā. Plkst. 12.00 Luterāņu kapsētas Latvijas armijas Brāļu kapos notiek svinīgs piemiņas brīdis, godinot Neatkarības karā kritušos karavīrus.
Lāčplēša dienas pasākumi Daugavpilī turpināsies arī pēcpusdienā. Pilsētā paredzēta militārās tehnikas izstāde, jaunsargu svinīgā solījuma un zemessargu zvēresta nodošana, kā arī citi patriotiski pasākumi. Plkst. 17.00 sāksies tradicionālais Lāpu gājiens, kuram aicināts pievienoties ikviens interesents, arī individuāli, ņemot līdzi savu lāpu vai sveci. Pulcēšanās pie Daugavpils Universitātes ēkas Parādes ielā 1 sāksies plkst. 16.30. Gājiens noslēgsies Vienības laukumā, kur plkst. 17.30 notiks pasākums “Varoņu gaisma” ar Latvijas kartes veidošanu no lāpām, svinīgu piemiņas brīdi un muzikālu veltījumu.
Lāčplēša diena atgādina, ka Latvijas brīvība ir izcīnīta ar drosmi, neatlaidību un pašaizliedzību. Aicinām daugavpiliešus godināt mūsu valsts aizstāvju piemiņu, piedaloties Lāčplēša dienas norisēs, kā arī apmeklēt citus Latvijas valsts svētkiem veltītos pasākumus, kas Daugavpilī turpināsies līdz 18. novembrim.
