Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Vidējais civillietu izskatīšanas ilgums AT Civillietu departamentā ir nesamērīgi liels, tādēļ kasācijas instances tiesa jāatslogo no mazsvarīgām lietām.
LV portāla infografika
Kaut arī pērn AT Civillietu departamentam ir izdevies lietu izskatīšanas termiņu pieaugumu apturēt un to izskatīšanas vidējo ilgumu samazināt par 12,8%, tomēr vidējais civillietu izskatīšanas ilgums šajā instancē arvien ir nesamērīgi liels un neatbilst prasībai nodrošināt kasācijas instances efektīvu darbību un ikviena indivīda tiesībām uz lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos. Turklāt, kā klāsta Tieslietu ministrija (TM), vienlaikus vērojama tendence, ka palielinās blakus sūdzību, kā arī pieteikumu par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem skaits. Lai situāciju uzlabotu un saīsinātu civillietu izskatīšanas termiņus kasācijas instancē, tika izstrādāti grozījumi Civilprocesa likumā (CPL). Saeima galīgajā lasījumā tos pieņēma 9. jūnijā, bet 13. jūlijā tie stājās spēkā.
Kad drīkst atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību
Minēto grozījumu pamata ideja ir šāda – Augstākās Tiesas (AT) Civillietu departamenta resursi pirmām kārtām ir novirzāmi principiālu, visai tiesību sistēmai un tautsaimniecībai nozīmīgu tiesību jautājumu izskatīšanai jeb publiski tiesiskajām interesēm. Kasācijas instances tiesa ir atslogojama no mazsvarīgām lietām, koncentrējot resursus augstākajai tiesu instancei raksturīgu uzdevumu veikšanai – vienotas tiesu prakses nodrošināšanai un tiesību tālākveidošanai.
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas juriskonsulte Dace Vārna skaidro: "Kasācijas instances tiesa neizspriež strīdu pēc būtības, bet lemj par likuma pareizu izpratni un pareizu tā piemērošanu, tālab kasācijas instancē izšķiroša nozīme ir nevis pušu interesēm, bet gan publiski tiesiskajām interesēm."
Tas patiešām ir īpaši svarīgi, jo Civillietu departamentā tiek izskatītas apjomīgas, tautsaimniecībai nozīmīgas lietas, kas skar arī ārvalstu investoru intereses.
Augstākās Tiesas Civillietu departamenta atslogošana no mazākas nozīmes lietām, TM ieskatā, dos vairākus ieguvumus:
Civilprocesa likuma grozījumi nosaka – kasācijas tiesvedību var neierosināt, ja tiesnešu kolēģijai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs (464.1 panta otrā daļa).
Savukārt šā panta trešajā daļā noteikts – pastāvot iepriekš minētajiem apstākļiem, tiesnešu kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību arī mantiska rakstura strīdos, ja tā daļa, par kuru spriedums tiek pārsūdzēts, ir mazāka par 2000 eiro. Strīdus summas kritērija ieviešanu attiecībā uz mantiska rakstura strīdiem kalpo augstākās instances tiesas atslogošanai no salīdzinoši maznozīmīgām lietām. Šāda summa noteikta, ņemot vērā CPL 250.19 pantā noteikto maksimālo prasījuma summas lielumu, kad var tikt ierosināta lieta par maza apmēra prasību. (Saskaņā ar CPL 440.12 pantu apelācijas instances tiesas spriedums lietā par maza apmēra prasību kasācijas instancē nav pārsūdzams.) Tādējādi indivīda tiesības uz taisnīgu tiesu šādā gadījumā tiek ierobežotas iepriekš minētā, leģitīmā mērķa sasniegšanai – kasācijas instances tiesas darbības efektivitātes nodrošināšanai un pārslogotības nepieļaušanai.
Te katrā ziņā jāņem vērā jau iepriekš minētais, ka strīdus summa nav prasības summa, bet gan tā daļa, par kuru spriedums tiek pārsūdzēts.
Kad kasācijas tiesvedības ierosināšanu neatsaka
Taču indivīda tiesības uz taisnīgu tiesu netiek ierobežotas, ja tiesa, kas taisījusi pārsūdzēto spriedumu, ir pārkāpusi CPL 452. panta trešajā daļā noteikto un tādējādi kasācijai ir tiesisks pamats. Turklāt minētā norma paredz tiesnešu kolēģijai tiesības atteikt kasācijas tiesvedības ierosināšanu, nevis obligāti nosaka pienākumu pieņemt kasatoram nelabvēlīgu lēmumu. Tāpat kasācijas tiesvedības ierosināšanu nedrīkst atteikt arī tad, ja strīdus summas slieksnis nav sasniegts, bet lietas izskatīšana ir pamatota ar nepieciešamību nodrošināt vienotu tiesu praksi un tiesību tālākveidošanu.
"Vidējais civillietu izskatīšanas ilgums neatbilst prasībai nodrošināt kasācijas instances efektīvu darbību."
Neatkarīgi no lietas iznākuma pareizības kasācijas tiesvedība ir ierosināma, ja pārsūdzētā sprieduma motīvu daļā konstatējamo kļūdu izvērtēšanai ir svarīga nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Kā uzsvēruši likumprojekta izstrādātāji, juridiski nozīmīgu atziņu veidošana nav kasācijas instances darbības pašmērķis, bet gan līdzeklis neviendabīgas tiesu prakses novēršanai un tiesību tālākveidošanai: ikviens nepareizs spriedums zināmā mērā kaitē vienotas tiesu prakses nodrošināšanai un attiecīgi tā pārskatīšana kalpo arī publiski tiesiskām interesēm.
Svarīgi arī tas, ka likums ir papildināts ar normu, kas AT Civillietu departamentam dod tiesības vienkāršotā veidā atcelt tos pārsūdzētos spriedumus, kuros nemotivēti nav ņemta vērā Augstākās tiesas judikatūra, kas izveidojusies citās līdzīgās lietās.
Jauns regulējums par blakus sūdzībām kasācijas instancē
Augstākās Tiesas Civillietu departaments saņem ļoti daudz lietu – piemēram, pērn gandrīz pusotra tūkstoša, stāsta D. Vārna. Taču līdztekus šim noslogojumam ir parādījusies tendence, ka arvien pieaug blakus sūdzību skaits (2015. gadā saņemts par 122% vairāk blakus sūdzību nekā gadu iepriekš). Ņemot vērā AT Civillietu departamentā saņemto blakus sūdzību skaita būtisku pieaugumu, grozīgumi Civilprocesa likumā paredz, ka tiesnešu kolēģija rīcības sēdē var atteikties pieņemt blakus sūdzību, ja nav pamata uzskatīt, ka, izskatot blakus sūdzību, pārsūdzētais lēmums tiks atcelts vai grozīts.
Lietu izskatīšanas kārtība saistībā ar jaunatklātiem apstākļiem
Pērn pieteikumu skaits par lietas ierosināšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, salīdzinot ar 2014. gadu, AT Civillietu departamentā bija palielinājies teju par 300%. Tādēļ bija nepieciešams regulējuma noteikts atbalsts, kas izpaudās kā grozījumi CPL 59. nodaļā (478.–482. pants).
"Atbilstoši vispārējam principam, kas bija nostiprināts Civilprocesa likumā līdz grozījumiem, pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskatīja tiesa, kura ir vienu līmeni augstāka par tiesu, kura taisījusi apstrīdēto nolēmumu un par šāda pieteikuma iesniegšanu pieteicējam nebija jāmaksā ne valsts nodeva, ne drošības nauda," paskaidro D. Vārna. "Tas veicināja to, ka nereti pieteicēji šo civilprocesuālo instrumentu mēģināja izmantot kā alternatīvu nesekmīgajai kasācijas (arī apelācijas) sūdzībai. Uz to norādīja arī tas, ka no AT Civillietu departamentā 2015. gadā izskatītajiem 29 pieteikumiem apmierināti tika tikai četri pieteikumi."
Jaunais regulējums paredz pieteikuma iesniegšanu un izskatīšanu tajā pašā tiesā, ar kuras spriedumu vai lēmumu pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. "Savukārt tiesai, konstatējot jaunatklātus apstākļus, tā atceļ apstrīdēto nolēmumu pilnībā vai kādā tā daļā un nodod lietu jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai vai zemākas instances tiesai," stāsta D. Vārna.
CPL 478. panta septītā daļa paredz 300 eiro drošības naudas iemaksu, iesniedzot pieteikumu, taču drošības nauda pieteicējam atmaksājama, ja apstrīdētais nolēmums tiek pilnīgi vai daļā atcelts, kā arī gadījumos, ja pieteikums tiek atsaukts līdz lietas izskatīšanai.
Izmaiņas CPL regulējumā paredz, ka tiesnesis var pieņemt lēmumu par atteikšanos pieņemt pieteikumu, ja nav ievērotas likumā noteiktās formalitātes, piemēram, samaksāta drošības nauda, bet ir arī citi, ļoti svarīgi jauni nosacījumi:
Tāpat likums papildināts ar normu, kas AT Civillietu departamentam dod tiesības vienkāršotā veidā atcelt tos pārsūdzētos spriedumus, kuros nemotivēti nav ņemta vērā AT judikatūra, kas izveidojusies citās līdzīgās lietās.
Šīs izmaiņas varētu mazināt tos gadījumus, kad notiek "tiesāšanās tiesāšanās pēc", kaut vai tādēļ, lai subjektīvu interešu dēļ tīši paildzinātu tiesvedības procesu, kaut vai tādēļ, lai šādi kaitētu neizdevīgam darījumu partnerim. Jaunā kārtība arī izskauž tiesas dalībnieku līdz šim izplatīto praksi, ka "īstā" tiesāšanās ir kasācijas instancē, bet tiesvedības iepriekšējie posmi – tikai sagatavošanās tam.
"Augstākās Tiesas Civillietu departaments saņem ļoti daudz lietu."
Kā norādīts likuma grozījumu anotācijā, Satversmes tiesa ir norādījusi: "Latvijā pastāvošā kasācijas institūta būtiska iezīme ir tā, ka kasācijas instancē izšķirošā nozīme ir nevis pušu interesēm, kas pietiekami aizsargātas, lietu pēc būtības caurlūkojot pirmajās divās instancēs, bet gan publiski tiesiskajām interesēm. Kasācijas instancē tiek skatīti tikai quaestiones iuris, proti, jautājumi par materiālo un procesuālo normu piemērošanas pareizību. Kasācijas principam ir publiski tiesisks raksturs, jo tas ir vērsts uz tiesību normu vienveidīgu piemērošanu un iztulkošanu visā valstī". Līdz ar to prāvnieku interese uz pārsūdzētā sprieduma motīvu daļu nepilnību novēršanu nebūtu aizsargājama, ja nepastāv atbilstošas publiski tiesiskas intereses, respektīvi, ja šādas nepilnības novēršanai nav nozīmes ārpus konkrētās civillietas.
Drošības naudas apmērs, iesniedzot kasācijas sūdzību
Samērā augstais kasācijas tiesvedības ierosināšanas atteikumu skaits (pērn 1245 atteikumi) liecina, ka CPL 458. panta pirmajā daļā līdz šim noteiktais drošības naudas apmērs nebija pietiekami liels, lai atturētu lietu dalībniekus no nepamatotu kasācijas sūdzību iesniegšanas.
Tādēļ vienlaikus ar iepriekš minētajām CPL izmaiņām palielināta arī drošības nauda, kas iemaksājama, iesniedzot kasācijas sūdzību. Tagad tā ir 300 eiro līdzšinējo 284,57 eiro vietā.
Jāteic gan, ka drošības naudas palielinājums par 5,4%, no vienas puses, ir samērā neliels, taču likuma grozījumu autori tā ir iecerējuši, lai, no otras puses, pārmērīgi neietekmētu indivīdu tiesības uz pieeju tiesai.
Ja tiesa apstrīdēto tiesas nolēmumu pilnīgi vai daļēji atceļ vai pieteikumu atsauc līdz tā izskatīšanai, drošības nauda tiek atmaksāta.
Vēl civilprocesuālais regulējums papildināts ar pantu par fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, nosakot, ka tajā jānorāda ne tikai visu termiņā neizpildīto saistību kopējā summa, bet arī jāuzrāda visas saistības atsevišķi.
