Kriminālsodu prakse: likumu ietvars un rakstīto normu pārvaldīšana

Kriminālsoda piemērošanas mērķi un principi

Kriminālsodu politikas mērķis ir nodrošināt efektīvu valsts reakciju uz noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī atbilstību starp valsts vārdā piemērojamo represiju un valsts, un indivīda interesēm, sekmēt personu tiesisku uzvedību un noziedzīgu nodarījumu novēršanu. KL 35. pantā ir noteikti mērķi, kādus valsts ar soda palīdzību vēlas sasniegt.

Atbilstoši likumības principam sodu noteikšanas procesā ir stingri jāievēro visi KL priekšraksti, kas regulē šo procesu.

Savukārt humānisma princips prasa ievērot cietušā, sabiedrības, valsts intereses - no vienas puses, un ievērot apsūdzētā intereses – no otras puses.

Likumdevējs ir izvirzījis konkrētas prasības notiesājoša sprieduma motīvu daļai, tostarp arī attiecībā uz nosakāmo sodu.

KL 46. pantā ir definēti soda noteikšanas vispārīgie principi - pamatprasības, kas obligāti ņemamas vērā, nosakot sodu katrā konkrētā gadījumā. Saskaņā ar KL 46. panta 1. daļu sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz KL Sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija, ievērojot KL Vispārīgās daļas noteikumus, kas reglamentē soda noteikšanu atkarībā no vainas formas, noziedzīgā nodarījuma stadijas, personas lomas nodarījumā, ja tas izdarīts dalībā vai līdzdalībā, kā arī citus KL Vispārīgās daļas normu priekšrakstus.

Saskaņā ar KL 46. panta 2. daļu, nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

Amplitūda starp minimālo un maksimālo sodu

Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu, jāņem vērā noziedzīgā nodarījuma kaitīguma pakāpe, ko nosaka noziedzīga nodarījuma objekta nozīmīgums. Atbilstoši personas vai sabiedrības apdraudējuma raksturam un kaitīgumam noziedzīgi nodarījumi KL 7. pantā ir iedalīti kriminālpārkāpumos un noziegumos. Savukārt noziegumi - mazāk smagos, smagos un sevišķi smagos noziegumos.  

Tāpat vērā ņemami tie konstatētie apstākļi, kas raksturo konkrēto noziedzīgo nodarījumu un atšķir to no citiem tāda paša veida nodarījumiem. Tiesām ir jāizvērtē konkrētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļi, izdarīšanas veids un paņēmieni, laiks, vieta, motivācija, konkrētās personas loma noziedzīgā nodarījumā, kā arī nodarījuma realizācijas stadija un iemesli, kas nav ļāvuši to izdarīt līdz galam, kvalificējošie apstākļi utt.  

"Sodu noteikšanas procesā ir stingri jāievēro visi Krimināllikuma priekšraksti."

Līdz ar izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu jāizvērtē arī radītais kaitējums jeb kaitīgās sekas, kas izpaužas noteiktu, ar minētā likuma aizsargātu interešu apdraudējumā. Atkarībā no noziedzīgā nodarījuma rakstura un sastāva veida šīs kaitīgās sekas var izpausties kā kaitējums, kas pakļaujas salīdzinājumam un izvērtējumam (fiziskais, materiālais kaitējums), vai arī var būt grūti izvērtējams un aprēķināms (morālais kaitējums).

Krimināllikuma Sevišķās daļas pantu sankcijās lielākoties ir noteikta plaša amplitūda starp viena vai otra soda veida minimālo un maksimālo robežu vai vispār nav noteikta soda minimālā robeža, kas ļauj nosakāmo sodu individualizēt.

Vainīgā personība ir soda noteikšanas vispārīgo principu pastāvīgs elements. Svarīgi ir nodalīt tādas ziņas par apsūdzēto, kas raksturo viņu kā personu, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, no tādiem personību raksturojošiem datiem, kurus likumdevējs atzinis par atbildību mīkstinošiem vai pastiprinošiem apstākļiem.

Krimināltiesiska nozīme personas izvērtēšanas procesā ir ziņām, kas raksturo personas:

• fizisko stāvokli (vecums, dzimums, veselības stāvoklis, atkarība);
• psihisko stāvokli (pieskaitāma vai ierobežoti pieskaitāma);
• sociālo statusu (ģimenes stāvoklis, apgādājamo personu esamība, dzīvesveids, attieksme pret darbu un mācībām, sabiedriskās kārtības un sadzīves normu ievērošana, uzvedība ieslodzījuma vietā un citās dzīves situācijās utt.);
• personas tiesisko statusu (sodāmību esamība vai neesamība).

Atbildību mīkstinošo apstākļu izvērtēšana 

Soda piemērošanai jābūt individualizētai. Visplašāk soda individualizācija izpaužas apsūdzētā personības un atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākļu izvērtēšanā.

Saskaņā ar KL 46. pantu, nosakot soda mēru, tiesai ir jāņem vērā atbildību mīkstinošie apstākļi, kas norādīti KL 47. panta 1. daļā. Tie ir šādi:

1. noziedzīgā nodarījuma izdarītājs pieteicies par vainīgu, vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto;
2. vainīgais aktīvi veicinājis noziedzīgā nodarījuma atklāšanu un izmeklēšanu;
3. vainīgais labprātīgi atlīdzinājis cietušajam ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu vai novērsis radīto kaitējumu;
4. vainīgais sekmējis citas personas nozieguma atklāšanu;
5. noziedzīgais nodarījums izdarīts cietušā prettiesiskas vai amorālas uzvedības ietekmē;
6. noziedzīgais nodarījums izdarīts, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās, galējās nepieciešamības, noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas aizturēšanas, attaisnojama profesionālā riska, pavēles un rīkojuma izpildīšanas tiesiskuma nosacījumus;
7. noziedzīgo nodarījumu izdarījusi persona ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī.

Nosakot sodu, par atbildību mīkstinošu apstākli var atzīt arī citu ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu saistītu apstākli, kas šajā likumā nav paredzēts.

Konstatējot KL 47. panta 1. daļā minētos apstākļus, tiesa nevar neatzīt tos par atbildību mīkstinošiem, jo pantā noteikts, ka tie ir atzīstami, nevis var tikt atzīti par mīkstinošiem.

Atbildību mīkstinošie apstākļi raksturo izdarītā noziedzīgā nodarījuma vai to izdarījušās personas īpatnības vai īpašas pazīmes, kas ņemamas vērā, nosakot sodu. Šo apstākļu esamība ir pamats vieglāka soda piemērošanai vainīgajai personai KL panta sankcijā paredzētajos ietvaros.

"Atbildību pastiprinoša apstākļa esamība nepieļauj iespēju noteikt minimālo sodu."

Tiesu praksē visbiežāk konstatējamais atbildību mīkstinošais apstāklis ir apsūdzētā savas vainas atzīšana un izdarītā nožēlošana.

Tā kā atbildību mīkstinošo apstākļu uzskaitījums nav izsmeļošs, tiesa saskaņā ar KL 47. panta 2. daļu var atzīt par tādiem arī likumā neparedzētus apstākļus. Izlemjot par likumā neminēto apstākļu atzīšanu par atbildību mīkstinošiem, jāievēro ne reizi vien Augstākās tiesas nolēmumos paustais, ka no KL 47. panta nosaukuma un satura izriet, ka par atbildību mīkstinošiem apstākļiem var atzīt tādus apstākļus, kas saistīti ar vainīgās personas vai citas personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kas norāda uz nepieļaujamību paplašināti interpretēt likumdevēja norādi šā panta 2. daļā.

KL 47. panta 2. daļā ietverto norādījumu nedrīkst tulkot paplašināti un par atbildību mīkstinošiem apstākļiem atzīt tādus, kas pēc sava satura un nozīmes atbilst šā panta 1. daļā ietvertajiem apstākļiem, kas norāda vai nu uz vainīgās personas attieksmi pret izdarīto, vai arī uz tādiem faktiem un apstākļiem, kuri ietekmējuši vai veicinājuši noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Vainu pastiprinošo apstākļu uzskaitījums - izsmeļošs

Savukārt KL 48. pantā uzskaitīti atbildību pastiprinoši apstākļi. Tie ir šādi:

1. noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu;
2. noziedzīgais nodarījums izdarīts personu grupā;
3. noziedzīgais nodarījums izdarīts, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli vai citas personas uzticību;
4. noziedzīgais nodarījums izraisījis smagas sekas;
5. noziedzīgais nodarījums izdarīts pret sievieti, apzinoties, ka viņa ir grūtniecības stāvoklī;
6. noziedzīgais nodarījums izdarīts pret personu, kas nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, vai pret personu, izmantojot tās bezpalīdzības stāvokli vai vecuma nevarību;
7. noziedzīgais nodarījums izdarīts pret personu, izmantojot tās dienesta, materiālo vai citādu atkarību no vainīgā;
8. noziedzīgais nodarījums izdarīts ar sevišķu cietsirdību vai ņirgājoties par cietušo;
9. noziedzīgais nodarījums izdarīts, izmantojot sabiedriskā posta apstākļus;
10. noziedzīgais nodarījums izdarīts, lietojot ieročus vai sprāgstošas vielas vai citā vispārbīstamā veidā;
11. noziedzīgais nodarījums izdarīts mantkārīgu tieksmju dēļ;
12. noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē;
13. noziedzīgo nodarījumu izdarījusī persona nolūkā panākt soda samazināšanu ir sniegusi apzināti nepatiesas ziņas par citas personas izdarītu noziedzīgo nodarījumu;
14. noziedzīgs nodarījums izdarīts rasistisku, nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu dēļ;
15. noziedzīgs nodarījums, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, vai noziedzīgs nodarījums pret tikumību un dzimumneaizskaramību izdarīts pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis nereģistrētās laulāto attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība.

Atbildību pastiprinošu apstākļu uzskaitījums KL ir izsmeļošs, tādēļ, nosakot sodu, nevar atzīt par atbildību pastiprinošiem tādus apstākļus, kuri nav norādīti šajā likumā.

Visbiežāk konstatētais atbildību pastiprinošais apstāklis ir tas, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu un ka noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē.

Saskaņā ar KL 48. panta 2. daļu tiesa, ņemot vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, var neatzīt par atbildību pastiprinošu jebkuru no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem. Tomēr tiesai tad šāds lēmums ir obligāti jāmotivē.

Par atbildību pastiprinošu apstākli (tāpat kā par atbildību mīkstinošu) nav atzīstams tāds apstāklis, kas šajā likumā paredzēts kā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme.

Saskaņā ar tiesību doktrīnā izteiktajām atziņām, pastāvot atbildību pastiprinošiem apstākļiem, noziedzīgo nodarījumu izdarījušai personai ir piemērojams bargāks sods salīdzinājumā ar sodu, kāds būtu piespriežams, ja netiktu konstatēts atbildību pastiprinošs apstāklis. Turklāt pēc KL jēgas atbildību pastiprinoša apstākļa esamība jau pati par sevi nepieļauj iespēju noteikt panta sankcijā paredzēto minimālo sodu. Konstatējot kaut vienu kriminālatbildību pastiprinošo apstākli, nedrīkst piemērot arī KL 49. pantu un noteikt sodu, kas ir vieglāks nekā likumā paredzētais sods. Šādā gadījumā arī nedrīkst nepiemērot papildsodu, kas par attiecīgo nodarījumu paredzēts obligāti.

Ja sodāmība par iepriekš izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir dzēsta vai noņemta likumā paredzētajā kārtībā, tā nevar veidot atbildību pastiprinošu apstākli, bet šis fakts nav ignorējams, nosakot personai sodu. Kā personu raksturojošam faktam tam ir nozīme, lemjot par personai piemērojamo soda veidu un mēru un, it īpaši, izlemjot, vai ir pamats atkārtoti piemērot KL 55. panta noteikumus, kad tiesai jāmotivē pārliecība, ka persona turpmāk likumpārkāpumus neizdarīs.

Tiesas piespriestais sods ir pārsūdzams

Lai cik labs būtu likums, visu iepriekš minēto principu ievērošana ir atkarīga no tiesību normu piemērošanas praksē.

Ja procesā iesaistītās personas nav apmierinātas ar tiesas piespriesto sodu, to var pārsūdzēt, iesniedzot apelācijas sūdzību un protestu, kā arī kasācijas sūdzību un protestu.

Latvijā pastāv trīspakāpju tiesu sistēma, un likumā ir noteikts, kādos gadījumos tiesas nolēmums ir pārsūdzams un kuras instances tiesā. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma (KPL) 511. pantā noteiktajam spriedumam jābūt tiesiskam un pamatotam uz materiālo un procesuālo tiesību normām. Savukārt spriedumu tiesiskumu un pamatotību (tostarp arī piespriestā soda tiesiskumu un pamatotību) saskaņā ar KPL 569. panta 3. daļu pārbauda arī Augstākā tiesa kā kasācijas instances tiesa tajos gadījumos, ja kasācijas sūdzībā vai kasācijas protestā izteiktā prasība ir pamatota ar KL pārkāpumu vai KPL būtisku pārkāpumu, kas novedis pie nelikumīga nolēmuma.

KPL būtisku pārkāpumu uzskaitījums, kas novedis pie nelikumīga nolēmuma un katrā ziņā izraisa nolēmuma atcelšanu, dots KPL 575. panta 1. daļā; iespējamie pārkāpumi raksturoti arī minētā panta 2. un 3. daļā.1

1Skaidrojums veidots pēc Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesneses Aijas Brantas priekšlasījuma Augstākās tiesas sadarbībā ar Tieslietu padomi rīkotajā Mediju dienā 2016. gada 13. aprīlī.