Kultūras ministrs Nauris Puntulis norāda, ka lietišķajai komunikācijai ir jāatbilst Latvijas valsts valodas politikai un mūsdienu drošības realitātei. Vienlaikus ministrs atkārtoti atgādina, ka rīkojumā īpaši norādīts, ka noteiktie ierobežojumi nav attiecināmi uz profesionālo māksliniecisko darbību, ja radošā darba oriģināls ir krievu valodā. Piemēram, Daugavpils teātris un arī Maihaila Čehova Rīgas Krievu teātris izrādes joprojām var iestudēt un spēlēt krievu valodā. Ministrija skaidro, ja teātra izrādes dramaturģiskais materiāls ir sagatavots krievu valodā, tas vērtējams kā radoša darba oriģināls krievu valodā, un uz to rīkojumā noteiktie ierobežojumi nav attiecināmi.
Ministrs noraida publiskajā telpā izskanējušo informāciju par nolūku slēgt vai reorganizēt Maihaila Čehova Rīgas Krievu teātri un uzsver, ka šādas ieceres ministra dienaskārtībā nav: “Kultūra nav apdraudēta. Teātris var turpināt radīt izrādes krievu valodā, saglabājot savu māksliniecisko identitāti un bagātinot Latvijas kultūras telpu. Mākslai nav jāzaudē sava daudzveidība. Taču valsts institūciju publiskajai saziņai ir cita funkcija. Tā veido vienotu pilsonisko telpu, kurā visus vieno viena valsts valoda – latviešu valoda. Tāpēc lietišķajai komunikācijai ir jāatbilst Latvijas valsts valodas politikai un mūsdienu drošības realitātei.”
Pagājušajā nedēļā ministrs tikās ar Maihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktori Danu Bjorku un apsprieda krievu valodas izņemšanu no teātra publiskās komunikācijas. Ministrs un teātra vadītāja vienojās par atkārtotu tikšanos, kas notiks šonedēļ. Puntulis norāda, ka ar teātra direktori atkārtoti plāno izrunāt darāmo darbu kopumu, lai rīkojumu ieviestu un, iespējams, apsvērtu termiņa pagarināšanu kādu atsevišķu izmaiņu ieviešanai.
Atbilstoši ministra rīkojumam KM, tās padotības iestādēm un kapitālsabiedrībām prasība par krievu valodas lietojuma izslēgšanu no publiskās komunikācijas jāievieš līdz 30. jūlijam.
Kultūras ministra Naura Puntuļa komentārs:
Gadu desmitiem Krievija valodu ir izmantojusi nevis kā saziņas līdzekli, bet kā ietekmes un sabiedrības šķelšanas ieroci. Mūsu pienākums ir šo mehānismu padarīt neefektīvu.
Kultūra nav apdraudēta. Teātris var turpināt radīt izrādes krievu valodā, saglabājot savu māksliniecisko identitāti un bagātinot Latvijas kultūras telpu. Mākslai nav jāzaudē sava daudzveidība.
Taču valsts institūciju publiskajai saziņai ir cita funkcija. Tā veido vienotu pilsonisko telpu, kurā visus, tostarp Latvijas krievus vai Latvijas poļus, vai Latvijas baltkrievus, vieno viena valsts valoda – latviešu valoda. Tāpēc lietišķajai komunikācijai ir jāatbilst Latvijas valsts valodas politikai un mūsdienu drošības realitātei.
Pastāvīga Krievijas agresija un tās īstenotā ietekmes politika ir būtiski mainījusi Eiropas drošības vidi. Šajos apstākļos valsts valodas stiprināšana nav vēršanās pret kādu sabiedrības daļu. Tā ir atbildīga valsts rīcība, kas stiprina sabiedrības saliedētību, noturību un kopējo informatīvo telpu.
Tieši tādēļ publiskajā telpā mūs vieno latviešu valoda, bet kultūras telpā saglabājas radošā brīvība. Šie principi viens otru neizslēdz – tie kopā veido stipru, demokrātisku un drošu Latvijas valsti.
