Ir situācija: dzīvoklis pieder pašvaldībai. Dzīvokli īrē īrniece un viņas dēls, kurš pierakstīts sen kā ģimenes loceklis. No īrnieces vārdiem: dēls pazudis un atrodas izmeklējumā, it kā ir izziņa no Valsts policijas. Īrniece grib pierakstīt dzīvoklī savu pilngadīgo meitu (laulība viņai šķirta) un nepilngadīgo mazmeitu. Sakiet, lūdzu, vai var bez ģimenes locekļa piekrišanas (dēls it kā pazudis) iekļaut dzīvojamās telpas īres līgumā īrnieces meitu un mazmeitu? Un atbilstoši likuma par „Dzīvojamo telpu īri” īrnieces meita ar mazmeitu skaitās ģimenes locekļi vai apakšīrnieki?
Šeit svarīgākais ir Valsts policijas izziņas esamība par otra īrnieka – dēla – atrašanos meklēšanā, kas apstiprina viņa prombūtni un to, ka nav iespējams iegūt šīs personas piekrišanu un tātad izpildīt likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 9.panta pirmajā daļā iekļauto prasību.
Kā skaidro Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, tālākais jau ir atkarīgs no dzīvojamās platības izīrētāja, šajā gadījumā - pašvaldības. Saskaņā ar minēto likuma normu īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā dzīvojamā telpā dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs. Ja meita atbilst likumā minētajam kritērijam, tad par viņas iemitināšanu īres dzīvoklī, kā teikts likumā, pašvaldība iepriekš jāinformē rakstveidā un viņa atzīstama par ģimenes locekli un jāiekļauj īres līgumā.
Situāciju par meitas meitu (mazmeitu) likums nereglamentē, jo visus dzīves gadījumus normatīvajos aktos nevar paredzēt. No likuma normas gan redzams, ka mazbērni neietilpst to personu skaitā, ko īrnieks drīkst iemitināt savā īrētajā dzīvojamā telpā. Taču uz viņu varētu attiecināt likuma 9.panta piekto daļu, kur teikts, ka ar izīrētāja piekrišanu dzīvojamā telpā var iemitināt arī citas personas.
Ja meita jau būtu ierakstīta īres līgumā kā ģimenes locekle, tad viņas nepilngadīgo meitu varētu iemitināt saskaņā ar 9.panta otro daļu: „Nepilngadīga bērna (arī adoptēta) iemitināšanai viņa vecāku īrētajā dzīvojamā telpā pārējo tajā dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana nav nepieciešama, bet par to rakstveidā informējams izīrētājs.”
Likuma 10.pants nosaka: „Īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.”
Īstenībā šajā gadījumā (cik var spriest no jautājumā ietvertās informācijas) daudz kas atkarīgs no izīrētāja attieksmes (vēlēšanās vai nevēlēšanās paplašināt dzīvojamās platības īrnieku loku) un arī mazmeitas vecuma.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!