Šajā gadījumā dzīvesvietas deklarēšanas faktam nav nozīmes, jo tam nav nekādu civiltiesisku seku – dzīvesvietas deklarēšana nozīmē vienīgi noteiktu adresi personas saziņai ar valsts un pašvaldības iestādēm. Toties ir svarīgi, vai Jūsu meita kā dzīvokļa īrnieces ģimenes locekle ir ierakstīta dzīvokļa īres līgumā. Kā var spriest pēc jautājumā ietvertās informācijas, tad tas nav izdarīts.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9. pantā ir noteikts: īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā dzīvojamā telpā dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs.

Minētajā pantā ir arī šāda norma: “Ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tam, kad īrnieka ģimenes loceklis vai cita persona iemitināta šajā pantā noteiktajā kārtībā īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, attiecīgās personas vārds, uzvārds un personas kods ierakstāms dzīvojamās telpas īres līgumā.”

Tātad Jums būtu jāvienojas ar dzīvokļa īpašnieci – pašvaldību –, lai meitu ieraksta īres līgumā kā ģimenes locekli, un tad viņas nepilngadīgos bērnus varētu iemitināt saskaņā ar minētā likuma 9. panta otro daļu: „Nepilngadīga bērna (arī adoptēta) iemitināšanai viņa vecāku īrētajā dzīvojamā telpā pārējo tajā dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana nav nepieciešama, bet par to rakstveidā informējams izīrētājs.”

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10. pants nosaka: „Īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.”

Lai nezaudētu dzīvojamo platību, Jūsu meitai ir jākļūst par pilntiesīgu īres dzīvokļa iemītnieci. Jau minētajā likuma 10. pantā arī teikts: personai ir tiesības dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā tikai tad, ja tā iemitināta attiecīgajā dzīvojamā telpā šā likuma 9. pantā noteiktajā kārtībā.