Patērētāju tiesību aizsardzības centra Finanšu pakalpojumu uzraudzības daļas vadītājs Andis Priedītis skaidro, ka ar soda procentiem tiesību doktrīnā pārsvarā tiek saprasta sankcija, proti, līgumsods. Savukārt Civillikumā sniegts apzīmējums „likumiskie procenti”. Prasījuma tiesības nodošana cesionāram (parāda atguvējam) nenozīmē, ka kopējā parāda apmērs nepieaugs.

Tas tāpēc, ka, ja laikā nav veikta samaksa, patērētājs vai kreditors līgumu lauž. Savukārt, laužot līgumu, būtiski mainās abu pušu tiesības un pienākumi. Klientam anulē labvēlīgos aizdevuma atmaksāšanas noteikumus, tāpēc summa jāatmaksā nekavējoties. Vienlaikus vairs nav piemērojama nolīgtā aizdevuma procentu likme un viņam nevar piemērot līgumsodu.

Aizdevējam (pakalpojuma sniedzējam) savukārt ir tiesības saņemt kredīta nedzēsto pamatsummu, kā arī procentus un līgumsodu, kas uzkrājušies līdz līguma izbeigšanas brīdim. Tāpat aizdevējam ir tiesības saņemt likumiskos procentus – 6% apmērā gadā no aizdevuma pamatsummas, kā to noteic Civillikuma 1765.pants.

Tā piemērošanas pamatā ņemts 2013.gada 30.janvārī pasludinātais Augstākās tiesas Senāta spriedumu civillietā Nr.SKC-644/2013, kas nosaka ierobežojumus pielīgto procentu un līgumsoda aprēķināšanai un piedziņai atbilstoši līguma nosacījumiem pēc līguma laušanas, ja patērētājs laicīgi nav samaksājis parādu.

Andis Priedītis skaidro: gadījumā, ja aizdevējs izmanto savas tiesības lauzt līgumu pirms termiņa, pēc līguma laušanas brīža un līdz pielīgto saistību pilnīgai izpildei, tas ir tiesīgs saņemt un aprēķināt likumiskos sešus procentus gadā, kas aprēķināti no aizņēmējam izsniegtās un neatmaksātās pamatsummas apmēra. Tādējādi parādu piedzinēju rīcība ir tiesiska.