E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 6995
Lasīšanai: 6 minūtes
1
1

Policija nosaka likumā paredzētus ierobežojumus

J
jautā:
20. aprīlī, 2015
Sigita

Labdien! Draugam piedāvā labi atalgotu darbu ārzemēs ar dzīvošanu. Bet problēma ir tā, ka viņš nesen izgāja no cietuma pirms pusgada, un tiesa uzlika aizliegumu izbraukt no valsts 2 gadus un vajag pie inspektora atzīmēties katru nedēļu. Retu reizi dzīvē ir tāda iespēja. Mainīt visu dzīvi un sākt no jauna. Vai tiešām mums nav nekādu iespēju? Piemēram, 2 mēneši atbraukt un atzīmēties. Varam uzrādīt darba līgumu, dzīvesvietas adresi. Mēs tiešām nezinām, kā rīkoties šobrīd? Vai mēs vispār varam kaut ko sarunāt ar policiju, jo pašlaik nav pretimnākoši absolūti? Varbūt sniegt tiesā prasību, lai izskata šo jautājumu? Tiešām esam izmisumā, jo taisāmies pārcelties visa ģimenē, un pašlaik visi plāni ir sabrukuši.

A
atbild:
22. aprīlī, 2015
Mudīte Luksa
LV portāls
Valsts policija
Ilze Jurēvica, Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste
Valsts probācijas dienests
Imants Mozers, sabiedrisko attiecību vadītājs

Valsts probācijas dienesta sabiedrisko attiecību vadītājs Imants Mozers LV portālam sniedza šādu atbildi:

„Ņemot vērā, ka tekstā ir minēti tādi vārdi kā ,,inspektors” un ,,policija”, runa visdrīzāk ir par papildsodu – policijas kontrole. Saistībā ar šo jautājumu personai būtu jāvēršas Valsts policijā (VP).

Atbilstoši normatīvajam regulējumam papildsoda – policijas kontrole – ietvaros (vēlreiz vēršu uzmanību - to izpilda VP) policija nosaka likumā paredzētus ierobežojumus – gan izbraukšanas aizliegumu, gan regularitāti, ar kādu jāierodas policijā (likums gan nosaka ietvaru – no vienas līdz četrām reizēm mēnesī), gan citus.

Policijas kontroles izpildes kārtību reglamentē Latvijas Sodu izpildes kodeksa 24.pārejas noteikums:

„24. Papildsodu — policijas kontrole — turpina izciest personas, kurām tas piespriests, un tām piemērojami šādi policijas kontroles izpildes nosacījumi (lūk, ir ierobežojumi, ko nosaka policija - I.M.):

1) personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, var piemērot šādus ierobežojumus:

a) aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā,

b) aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās,

c) aizliegumu izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez policijas atļaujas,

d) pienākumu no vienas līdz četrām reizēm mēnesī ierasties policijas iestādē, lai reģistrētos;

2) lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā;

3) personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, konkrētus ierobežojumus atbilstoši šā punkta 1.apakšpunktam nosaka policijas iestādes (pēc minētās personas dzīvesvietas) priekšnieks; (no šīs normas secināms, ka policija var izvēlēties, kurus ierobežojumus noteikt – var visus, bet var arī tikai vienu – I.M.);

4) policijas kontroles īstenošanai piemēro Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumus Nr.479 “Papildsoda — policijas kontrole — īstenošanas kārtība”; (šie noteikumi nosaka, kā policija īsteno izpildi I.M.);

5) ja persona, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, ļaunprātīgi pārkāpj tās noteikumus, rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā šī persona dzīvo, pēc kontrolējošās policijas iestādes iesnieguma saskaņā ar Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā var neizciesto papildsodu aizstāt ar brīvības atņemšanu. Šādas aizstāšanas gadījumā brīvības atņemšana izciešama daļēji slēgtajā cietumā;

6) (izslēgts ar 02.10.2014. likumu);

7) ja notiesātais, kuram kā papildsods noteikta policijas kontrole, šā soda izciešanas laikā ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka viņš ir labojies vai ja papildsoda izpilde nav iespējama, kontrolējošās policijas iestādes priekšnieks var ierosināt rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā notiesātā persona dzīvo, samazināt papildsoda termiņu vai atcelt papildsodu (lūk, šī norma faktiski ir iespēja konkrētajā situācijā, ja līdz šim noteikumi ir ievēroti priekšzīmīgi. Vēršu gan uzmanību, ka ierosinātājs policijas kontroles samazināšanai var būt tikai policija, nevis pats notiesātais. Normā minētā iespēja - ,,vai ja papildsoda izpilde nav iespējama” – manā skatījumā, neattieksies uz konkrēto piemēru, jo neiespējamība šajā gadījumā varētu būt saistīta ar objektīviem apstākļiem, kas nav atkarīgi no notiesātā gribas – piem., veselības stāvoklis – I.M.);

8) Valsts policijas teritoriālā struktūrvienība nekavējoties nosūta bāriņtiesai informāciju par notiesāto, ja papildsoda — policijas kontrole — izpildes laikā iegūtas ziņas, kas rada pamatotas aizdomas par iespējamu bērna veselības, dzīvības vai pilnvērtīgas attīstības apdraudējumu, un notiesātais dzīvo vai plāno dzīvot ģimenē, kurā ir bērni. Informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestās policijas kontroles termiņu un informāciju, kas norāda uz iespējamu bērna apdraudējumu.

Šo informāciju nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā uzturas notiesātais un iespējami apdraudētais bērns. Minētajai informācijai ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss.”

Savukārt VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Ilze Jurēvica iesaka ar savu problēmu tomēr iepazīstināt VP inspektoru un noskaidrot iespējas mainīt policijas uzraudzības nosacījumus.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 148 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU