Darba likumā noteikts - katru gadu darbiniekam pienākas ikgadējais apmaksātais atvaļinājums, kurš nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Ja darbinieks pie darba devēja bija nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus, saskaņā ar Darba likuma 150.panta trešo daļu darbinieks var prasīt ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu pilnā apmērā - četras kalendārās nedēļas. Tādā gadījumā darbinieks būs saņēmis atvaļinājumu arī par vēl nenostrādāto periodu (avansā).

Darba likuma 152.pants (Laiks, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu) nosaka:

(1) Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad darbinieks bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja, un laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, ieskaitot:

1. pārejošas darbnespējas laiku;
2. grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku;
3. īslaicīgas prombūtnes laiku;
4. darba piespiedu kavējuma laiku, ja darbinieks prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā;
5. šā likuma 155.pantā minēto atvaļinājuma laiku (tas ir atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai).

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā laikā neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku un atvaļinājuma laiku bez darba samaksas saglabāšanas, kas ir ilgāks par četrām nedēļām viena gada laikā.

Individuālais darba gads katram darbiniekam nosakāms individuāli. Tā sākums sakrīt ar darba tiesisko attiecību uzsākšanas dienu un izbeidzas nākamā gada attiecīgajā mēnesī un datumā.