Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes speciālisti norāda, ka no jautājuma nav skaidri saprotams, vai preci piegādā interneta uzņēmuma pārstāvis vai tiek izmantoti kurjerpasta pakalpojumi vai cits piegādes veids un vai interneta uzņēmums ir Latvijā reģistrēts vai nereģistrēts komersants. Līdz ar to var sniegt tikai informatīva rakstura atbildi par preču piegādes dokumenta noformēšanu, ja preces piegādā Latvijā reģistrēts uzņēmums.

  Preču piegādes dokumenta noformēšanu reglamentē MK noteikumi Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”. Lai noteiktu preču izcelsmi un piederību preču saņemšanas un izsniegšanas vietās, izmanto preču piegādes dokumentu. Preču piegādes dokuments ir dokuments, kurš apliecina preču piegādes un saņemšanas faktu un kurā ir ietverti obligātie dokumenta rekvizīti un informācija (arī paraksts).

Preču piegādes dokumentu paraksta:

• preču izsniegšanas vietā – preču nosūtītājs (izsniedzējs);
• preču saņemšanas vietā – preču saņēmējs.

Preču piegādes dokumentu var nesagatavot, ja samaksu apliecina kases čeks.

Tādējādi noteikumi Nr.585 paredz, ka par preču piegādi ir jāsagatavo preču piegādes dokuments (piemēram, pavadzīme vai preču pavadzīme–rēķins), izņemot gadījumus, kad samaksu apliecina kases čeks.

Preču piegādes dokumentu var neparakstīt, ja tas sagatavots elektroniski un darījuma puses (preču nosūtītājs un preču saņēmējs) to apliecinājušas (autorizējušas) kārtībā, kāda noteikta preču nosūtītājs un preču saņēmēja noslēgtajā līgumā par elektronisko datu apmaiņu un tās formātu.

Tādējādi, noformējot preču piegādes dokumentu papīra formātā, tas jāparaksta arī preču saņēmējam, kas nozīmē, ka preču nosūtītāja rīcībā jābūt no preču saņēmēja puses parakstītam preču piegādes dokumentam. Tikai, noformējot preču piegādes dokumentu elektroniski, paraksts nav vajadzīgs, ja abas puses ir noslēgušas atsevišķu līgumu, kurā vienojušās par autorizācijas kārtību.

Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vecākā konsultante Ilze Žunde norāda, ka komersanta interesēs ir pašam rūpēties par kārtību, kādā tas nodrošina šī dokumenta parakstīšanu un saņemšanu no darījumā iesaistītās puses. Ja pavadzīmes atpakaļ sūtīšana apgrūtina patērētāju, komersants par to jāinformē, iespējams pastāv kāda cita alternatīva, kā saņemt dokumentu.