Manā darba līgumā ir noteikts nepilnais darba laiks – 135 stundas mēnesī, ar darba laika organizāciju – summētais darba laiks saskaņā ar grafiku. Pārskata periods ir viens mēnesis. Noteikts, ka darbinieks var tikt nodarbināts virs nolīgtā darba laika. Darba devējs ir noteicis tarifa likmi stundām pirms nodokļu samaksas 4,45 eiro. Tāpat noteicis, ka, veicot virsstundu darbu, tiek izmaksāta piemaksa likumā noteiktajā apmērā no viņam noteiktās stundas algas likmes. Pēc pusgada darba es sapratu, ka man netiek pilnībā apmaksātas ne nakts darba stundas, ne virsstundas, jo strādāju divos darbos. Kad lūdzu, lai darba devējs uzrāda darbu pieņemšanas un nodošanas lapu kopijas, lai noskaidrotu, cik un kā ir nostrādāts, man neko neiedeva. Diemžēl man arī nebija veco grafiku, kā arī šajā darbavietā nebija darba algas lapiņu. Vērsos Valsts darba inspekcijā, tur darba devējs iesniedza safabricētus dokumentus. Visur bija norādītas 144 stundas, un katru mēnesi nostrādātas sešas maiņas. Ja darba līgumā ir norādīts, ka var būt jāstrādā virsstundas un par virsstundām atrunāta piemaksa, vai darba līgumā minētais par to, ka darbinieks var tikt nodarbināts virs nolīgtā darba laika, ir jāsaprot “nepilns darba laiks 135 stundas viena mēneša pārskata periodā”? Vai darba līgums ir sastādīts pareizi, ja par virsstundām nav minēti Darba likuma panti, bet ir noteiktas tikai stundas nepilnajā darba laikā (135) viena mēneša pārskata periodā?
Sākotnēji jāpaskaidro, ka Darba likuma 137. panta trešajā daļā noteiktas darbinieka tiesības personiski vai ar darbinieku pārstāvju starpniecību pārbaudīt darba devēja veikto darba laika uzskaiti, proti, laikus pārliecināties, vai darba devējs precīzi uzskaitījis visu darbinieka faktiski nostrādāto darba laiku. Darba laika precīza uzskaite ir svarīga darba samaksas korektam aprēķinam par paveikto darbu. Savukārt darba samaksas aprēķina neizsniegšana, izmaksājot darba samaksu, ir darba devēja pieļauts Darba likuma 71. panta pārkāpums. Judikatūrā pausta atziņa, ka Darba likuma 71. pantā noteiktā darba samaksas aprēķina mērķis ir dot iespēju darbiniekam pārliecināties, ka viņa darbs ir uzskaitīts precīzi, samaksa ir aprēķināta pilnīgi un nodokļi, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ieturēti pareizi.
Darba likuma 40. panta otrajā daļā ir noteiktas ziņas, kas norādāmas darba līgumā, piemēram, par nolīgto darba laiku, darba samaksas apmēru. Atbilstoši Darba likuma 40. panta otrajai daļai ziņas par virsstundu darba apmaksas un uzskaites mehānismu nav darba līgumā obligāti iekļaujamās ziņas. Tas gan neliedz pusēm šādus noteikumus atrunāt darba līgumā, jo saskaņā ar Darba likuma 40. panta ceturto daļu darba līgumā papildus šā panta otrajā daļā noteiktajām ziņām ietver arī citas ziņas, ja puses to uzskata par nepieciešamu.
Darba likumā nošķirti divi darba laika veidi – normālais un nepilnais darba laiks. Nepilnais darba laiks ir jebkurš darba laiks, kas īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku – astoņām stundām dienā, 40 stundām nedēļā (Darba likuma 131. panta pirmā daļa, 134. panta pirmā daļa).
Par darba līgumā iekļaujamajiem nolīgtā darba laika noteikumiem jāpaskaidro, ka saskaņā ar Darba likuma 40. panta otrās daļas 7. punktu tikai gadījumā, ja ir nolīgts nepilnais darba laiks un ja nodarbinātības veida dēļ darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams (par šo darba laiku skat. Darba likuma 52. panta otro, trešo un ceturto daļu), pieļaujams nolīgto jeb garantēto darba laiku darba līgumā norādīt mēnesī. Citos gadījumos darba līgumā norādāms dienā vai nedēļā nolīgtais darba laiks, tostarp gadījumā, ja, izpildoties Darba likuma 140. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem, darba laiku (normālo vai nepilno) plāno atbilstoši likumā noteiktajiem summētā darba laika organizatoriskajiem principiem. Ja darbiniekam nolīgts normālais darba laiks ar summētā darba laika organizāciju, tad darba devējam pārskata periodā ir pienākums nodrošināt darba laiku atbilstoši attiecīgajam darbiniekam noteiktajam normālajam darba laikam. Ja darbiniekam nolīgts nepilnais darba laiks ar summētā darba laika organizāciju, tad darba devējam pārskata periodā ir pienākums nodrošināt to nepilnā darba laika stundu daudzumu, kāds nolīgts darba līgumā.
Turpretī par virsstundu darbu jāpaskaidro, ka saskaņā ar Darba likuma 136. panta pirmo daļu virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika. Darba likuma 140. panta piektajā daļā noteikts, ka summētā darba laika organizācijas gadījumā darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, uzskatāms par virsstundu darbu.
Tādējādi paskaidrojams, ka darbinieka, kuram nolīgts summētais darba laiks, virsstundu darbs ir tas darbs, kas veikts virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika (papildus ievērojot noteikumu, ka normālā darba laika stundu kopsummā neieskaita laiku, kad darbs nav veikts attaisnojošu iemeslu dēļ).
Papildus vēršam uzmanību judikatūrā sniegtajai atziņai, ka atbilstoši Darba likuma 136. panta pirmajai daļai tiesiskais regulējums, kas attiecas uz virsstundu darbu, attiecināms tikai uz tiem darbiniekiem, kuri veic darbu virs normālā darba laika, t. i., virs astoņām stundām. Konstatējot, ka darbu virs darba līgumā noteiktā darba laika veicis darbinieks, kurš strādā nepilnu darba laiku, tiesai jāpiemēro Darba likuma 134. panta septītā daļa (skat. Augstākās tiesas Senāta 2014. gada 28. marta spriedumu lietā Nr. SKC-1609/2014). Informējam, ka atbilstoši Darba likuma 134. panta septītajā daļā norādītajam, ja darbiniekam noteikts nepilnais darba laiks, viņa nodarbināšana virs šā darba laika ir pieļaujama, pamatojoties uz darba devēja un darbinieka rakstveida vienošanos.
Atbilstoši minētajam, ja darbiniekam nolīgts nepilnais darba laiks un ja darbinieks, pamatojoties uz darba devēja un darbinieka rakstveida vienošanos, veicis darbu virs nolīgtā nepilnā darba laika, viņam jāsaņem darba samaksa par faktiski nostrādāto darba laiku. Darba alga aprēķināma, darbiniekam nolīgto stundas algas likmi reizinot ar faktiski nostrādāto stundu skaitu. Savukārt piemaksa par virsstundām darba samaksas aprēķinā iekļaujama (aprēķināma) tikai par to faktiski nostrādāto darba laiku, kas pārsniedz darbiniekam noteikto normālo darba laiku (summētā darba laika gadījumā –, kas pārsniedz pārskata periodā darbiniekam noteikto normālo darba laiku). Piemaksu par virsstundu darbu aprēķina atbilstoši Darba likuma 68. panta pirmajā daļā noteiktajam, proti, ne mazāk kā 100 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
