Labdien! Mūsu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja ir nodota ekspluatācijā pirms aptuveni diviem gadiem, un attīstītājam joprojām pieder ievērojama daļa dzīvokļu īpašumu. 2025. gada rudenī attīstītājs kopā ar apsaimniekotāju organizēja dzīvokļu īpašnieku aptauju, kurā ar balsu vairākumu (bez visu īpašnieku piekrišanas) tika pieņemts lēmums atbrīvot tieši attīstītājam piederošos dzīvokļus no maksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Turklāt lēmumā tika noteikts, ka šāds atbrīvojums piemērojams ar atpakaļejošu spēku – no 2023. gada decembra – par dzīvokļiem, ko attīstītājs nebija pārdevis vai izīrējis. Aptaujas lēmumā bija norādīts, ka apsaimniekotājam lēmums jāizpilda tikai tad, ja tas atbilst normatīvo aktu prasībām. Vienlaikus starp dzīvokļu īpašniekiem ir noslēgts kopīpašuma lietošanas un pārvaldīšanas līgums, kurā ir skaidri noteikts, ka atsevišķi dzīvokļu īpašnieki nevar tikt atbrīvoti no maksas par atkritumu apsaimniekošanu un ka šāda līguma grozījumi ir iespējami tikai ar visu dzīvokļu īpašnieku vienošanos. Neskatoties uz minēto, pieņemtais lēmums par atbrīvošanu no maksas pēc būtības attiecas tikai uz konkrēto attīstītāju kā dzīvokļu īpašnieku. Turklāt atkritumu apsaimniekošanas maksa ap 700 eiro, no kuras attīstītāju atbrīvoja, netika ne atlikta apmaksai uz vēlāku periodu, ne segta no apsaimniekotāja līdzekļiem, bet bez atsevišķa un skaidra dzīvokļu īpašnieku lēmuma tika aprēķināta pārējiem dzīvokļu īpašniekiem, kādam no viņiem veidojot papildu pat 100 eiro uzrēķinu.
Līdz ar to mūsu ieskatā: nav ievērots spēkā esošais kopīpašuma lietošanas un pārvaldīšanas līgums; nav pieņemts atsevišķs dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par papildu izmaksu piemērošanu citiem īpašniekiem; no apsaimniekotāja puses nav sniegts pamatojums un skaidrojums par šāda lēmuma atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Ņemot vērā iepriekš minēto, vēlos lūgt skaidrot, vai šādā situācijā ir saskatāmas attīstītāja un apsaimniekotāja prettiesiskās darbības, izmantojot savu faktisko ietekmi dzīvokļu īpašnieku kopībā? Kādi tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir iesakāmi, lai vērstos pret šādu attīstītāja un apsaimniekotāja rīcību, ja tā būtu uzskatāma par prettiesisku? Paldies!
Lai noteiktu maksu par sadzīves atkritumu izvešanu dzīvojamā mājā, dzīvokļu īpašnieki var izmantot dažādus aprēķina kritērijus. Proti, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem” 4. punktu maksājamās daļas noteikšanai par sadzīves atkritumu izvešanu dzīvojamās mājas īpašnieki var izmantot šādus aprēķina kritērijus:
Jūsu aprakstā nav precizēts, saskaņā ar kādu iepriekš uzskaitīto aprēķina veidu dzīvokļu īpašnieku kopība ir pieņēmusi lēmumu uz virkni dzīvokļu īpašumu neattiecināt izmaksas par sadzīves atkritumu izvešanu. Ja aprēķina veids balstīts uz dzīvoklī dzīvojošo vai deklarēto personu skaita, tad izmaksu sadalīšana starp dzīvokļiem, kas ir apdzīvoti vai kur ir deklarētas personas, pirmšķietami varētu būt pamatota. Turpretī, ja aprēķinam par pamatu ņemts telpu skaits vai domājamo daļu apmērs kopīpašumā, tad šādam aprakstā minētajam aprēķinam nav tiesiska pamatojuma.
Jebkurā gadījumā neizpratni raisa lēmuma pieņemšana un aprēķina veikšana ar atpakaļejošu spēku, kas tādējādi rada papildu saistības atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem, tostarp tādiem, kuri, iespējams, vairs pat neatrodas dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā un savus dzīvokļu īpašumus jau ir atsavinājuši. Šāda lēmuma pieņemšana neatbilst vispārējām Civillikuma normām, tai skaitā 1435. un 1436. pantam.
Vienlaikus jānorāda, ka nav pamata vispārējam apgalvojumam, ka dzīvokļu īpašnieku kopība nevarētu pieņemt lēmumus, kas atšķirtos no līdz šim pārvaldīšanas līgumā noteiktā.
Ja pēc padziļinātas analīzes ir pamats aizdomām, ka pieņemtais dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir prettiesisks, to iespējams atcelt, vēršoties ar prasību tiesā. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta ceturto daļu tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā šā likuma noteikumiem. Prasību var celt triju mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne vēlāk par gadu no lēmuma pieņemšanas dienas.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
