Vai daudzdzīvokļu mājas domājamās daļas īpašnieks ir tiesīgs maksāt apsaimniekošanas un ēkas uzturēšanas rēķinus, kas neietilpst Ministru kabineta noteikumu Nr. 1013 17., 18. un 19. punktā, pielīdzinot maksājuma apmēru domājamai daļai, nevis kvadratūrai? Esmu nedzīvojamās telpas, līdz ar to mazas domājamās daļas, īpašnieks, kurš, iegādājoties īpašumu, maksāja samērīgu ikmēneša rēķinu summu. Pārējie īpašnieki nolēma mainīt pārvaldnieku un ar nolūku samazināt savus gaidāmos rēķinus noslēdza līgumu, pēc kura nedzīvojamo telpu grupa tika pielīdzināta dzīvoklim, un tagad es saņemu septiņas reizes lielākus ikmēneša rēķinus nekā pie iepriekšējā apsaimniekotāja. Dzīvokļa īpašuma likumā noteikts, ka “atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram nodrošināt finansējumu dzīvokļu īpašnieku kopības saistību izpildei pret trešajām personām”. Vai tas būtu attiecināms arī uz konkrēto gadījumu, pozīciju komersanta rēķinā ar nosaukumu “apsaimniekošanas maksa”?
Atbildot uz jūsu jautājumiem, vispirms jāprecizē, ka saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma regulējumu dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas (skat. 2. panta otro daļu). Savukārt dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums ir ikviens dzīvojamā mājā esošs būvnieciski norobežots un funkcionāli nošķirts dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca, kura kā dzīvojamā vai nedzīvojamā telpu grupa reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (skat. 3. panta pirmo daļu).
Tātad ikviens dzīvokļa īpašums neatkarīgi no tā, vai tā sastāvā esošais atsevišķais īpašums ir paredzēts dzīvošanai (dzīvoklis) vai citu funkciju realizēšanai (neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca), uzskatāms par tiesiski nodalītu, patstāvīgu nekustamo īpašumu, kas no tiesību viedokļa ir līdzvērtīgs ikvienam citam dzīvokļa īpašumam. Turklāt ikviena dzīvokļa īpašuma īpašnieks neatkarīgi no dzīvokļa īpašuma sastāva ir apveltīts ar vienādām tiesībām un arī pienākumiem.
Aprakstā norādīto izmaksu pieauguma sasaistīšana ar pārvaldīšanas līguma slēgšanu un pārvaldnieka maiņu nav pareiza. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 9. punktu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību ekskluzīvi lemj tikai un vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība. Pārvaldnieks par attiecīgo izdevumu noteikšanu un apmēru nevar lemt, tāpat viņš nevar tos iekļaut līgumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopība minēto nav apstiprinājusi ar atsevišķu lēmumu.
Turpretī ikviena dzīvokļa īpašnieka pienākumu segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu daļu nosaka likuma 13. panta pirmā un otrā daļa. Proti, ikviens dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai.
Jautājuma izklāstā ietvertie Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 uz konkrēto gadījumu nav attiecināmi. Tie ir attiecināmi tikai uz tām dzīvojamām mājām, kuru dzīvokļu īpašnieki privatizācijas procesā nav pārņēmuši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
