Labdien! No Ārstniecības riska fonda ir saņemta kompensācija, kas tiek uzskatīta par nepietiekamu, un lēmuma pārsūdzēšanas rezultātā Veselības inspekcijai tas ir atstāts negrozīts. Vēlos noskaidrot par turpmākajām tiesiskajām iespējām. Vai pastāv iespēja vērsties tiesā ar prasību civillietā, lai pieprasītu papildu kompensāciju? Īpaši interesē situācijas, kad kriminālprocesā tiek konstatēti jauni fakti par situāciju vai veselības aprūpes speciālista iespējamu profesionālo pienākumu nepienācīgu izpildi, kas varētu būt bijusi tiešā cēloniskā sakarībā ar pacienta nāvi, piemēram, ja nāves cēlonis nav pamatslimības vai hroniskas saslimšanas. Rezultātā Veselības inspekcijas lēmums par kaitējumu ir nepilnīgs vai kļūdains, jo nav noskaidroti visi lietas apstākļi.
Ārstniecības riska fonda mērķis ir sniegt iespēju pacientam aizstāvēt savas tiesības un saņemt atlīdzību ārpustiesas procesa kārtībā (Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumu Nr. 1268 “Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi” noteiktajā ierobežotajā apmērā), taču tas neizslēdz pacienta tiesības vērsties tiesā.
Proti, Pacientu tiesību likuma 18. pants noteic:
“(1) Šajā likumā noteikto tiesību vai no tām izrietošo interešu aizstāvēšanai persona var izmantot visus likumos paredzētos tiesību aizsardzības mehānismus, tai skaitā vērsties tiesā likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Ja tiesību vai interešu aizstāvēšana notiek administratīvā procesa ietvaros, attiecīgos administratīvos aktus un faktisko rīcību, ja šajā likumā nav noteikts citādi, var apstrīdēt Veselības inspekcijā. Veselības inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
(3) Šajā likumā noteikto tiesību vai no tām izrietošo ar ārstniecību saistīto interešu aizstāvēšanai persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā divu gadu laikā no tiesību vai interešu aizskāruma dienas ir tiesīga iesniegt sūdzību Veselības inspekcijā normatīvajos aktos noteikto un nepieciešamo darbību veikšanai. Atbilde uz sūdzību sniedzama Iesniegumu likumā noteiktajā termiņā vai – gadījumā, ja tiek uzsākts administratīvais process, – vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu šajā procesā. Personu, kas iesniegusi sūdzību, informē par administratīvā procesa uzsākšanu.”
Līdz ar to, ievērojot konkrētās situācijas apstākļus, personai ir tiesības vērsties tiesā gan Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā (apstrīdot pieņemto lēmumu), gan Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā (piemēram, ja ar Ārstniecības riska fonda lēmumu ir konstatēts nodarītais kaitējums).
Augstākā tiesa ir skaidrojusi – no Civilprocesa likuma 96. panta trešās daļas izriet, ka tiesai, kas izskata lietu par personas civiltiesisko atbildību, likumīgā spēkā stājies spriedums krimināllietā ir saistošs (obligāts) noteiktā ietvarā, proti, vienīgi jautājumā par to, vai noziedzīgā darbība (bezdarbība) notikusi un vai to izdarījusi (pieļāvusi) tā pati persona (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017. gada 9. janvāra spriedumu Nr. SKC-461/2017).
Lai izvērtētu jūsu iespējas un labāko risinājumu konkrētajā situācijā, ieteicams konsultēties ar kvalificētu juridiskās palīdzības sniedzēju.
Vairāk par attiecīgo tēmu varat uzzināt LV portālā >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
