Darba likums noteic, ka darbinieku drīkst atbrīvot, ja viņš slimo ilgāk par sešiem mēnešiem vai pēdējo trīs gadu laikā bijušas darbnespējas lapas 12 mēnešus. Vai atlaišana var tikt uzskatīta par diskrimināciju, ja ir bijuši gadījumi, ka citi kolēģi, kuri slimojuši ilgāk par sešiem mēnešiem, nav atbrīvoti no darba? Vai ir tiesiski atbrīvot, ja daļa no 12 mēnešus ilgajām darbnespējas lapām ir bijušas slimu bērnu kopšanai?
Saskaņā ar Darba likuma 101. panta pirmās daļas 11. punktu darba devējam ir tiesības, nevis pienākums atbrīvot darbinieku, ja darbnespēja ir nepārtraukta ilgāk par sešiem mēnešiem un ja darbnespējas lapas kopā pārsniedz vienu gadu triju gadu periodā (ar pārtraukumiem), neieskaitot laiku, ko darbinieks pavadījis grūtniecības/dzemdību atvaļinājumā, saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.
Tas ir darba devēja lēmums, turpretī likums noteic tikai iespēju, nevis pienākumu uzteikt darba attiecības.
Ja darba devējs izvēlas atlaist tikai daļu, bet ne visus darbiniekus, kam bijusi ilgstoša darbnespēja, tā atbilstoši Darba likuma 7. pantam varētu tikt uzskatīta par diskrimināciju. Darba likuma 7. pantā ir nostiprināta vienlīdzīga attieksme un aizliegta diskriminācija “ģimenes stāvokļa” un “citu apstākļu” dēļ.
Likumā kā kopējā darbnespējas periodā neieskaitāmais laiks ir minēts tikai grūtniecības/dzemdību atvaļinājums, nelaimes gadījums darbā un arodslimība. Tādējādi darbnespēja saistībā ar slima bērna kopšanu tiek ieskaitīta kopējā darbnespējas periodā. Pārsniedzot likumā noteikto periodu, proti, darbnespēja ir nepārtraukta ilgāk par sešiem mēnešiem un darbnespējas lapas ar pārtraukumiem kopā pārsniedz vienu gadu triju gadu periodā, darba devējs var izmantot Darba likuma 101. panta pirmās daļas 11. punktā noteiktās tiesības.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
